Iesaki rakstu: 
Kamēr Latvijā bērnu pabalsts sasniedz 11,75 eiro mēnesī, bet vidējā pensija ir aptuveni 250 eiro, valdība pieņēmusi lēmumu bēgļiem Latvijā izmaksāt 256 eiro lielu ikmēneša pabalstu, turklāt viņu bērniem pabalstā paredzēts piešķirt 76 eiro mēnesī. Tas izraisījis sašutumu sabiedrībā. Vai tik tiešām bēgļiem pienākas vairāk nekā savējiem?
Piekrītu tam, ka visām valstīm pasaulē būtu jāpiedalās bēgļu jautājumu risināšanā. Gribu šeit tikai piebilst, ka valstīs, kurās rūpējas par saviem iedzīvotājiem, valdības diez vai bēgļiem piedāvās labākus pabalstu noteikumus nekā saviem iedzīvotājiem (pirmkārt, bērniem), kā to piedāvā Latvijas valdība.
Un šādu Latvijas valdības lēmumu var droši saukt par Latvijas bērnu DISKRIMINĀCIJU attiecībā pret sagaidāmo bēgļu bērniem.
Krimināllikuma 149.1 pants. Diskriminācijas aizlieguma pārkāpšana
(1) Par diskrimināciju rasu, nacionālās, etniskās vai reliģiskās piederības dēļ vai par cita veida diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
(2) Par šā panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi valsts amatpersona vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks, vai personu grupa vai ja tas izdarīts, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
(25.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2014.)
Atbilstoši Krimināllikuma minētajam pantam valsts amatpersonas būtu saucamas pie kriminālatbildības par bērnu un zināmā mērā arī pensionāru diskrimināciju attiecībā pret Latvijā uzņemamajiem bēgļiem.
Uzskatu, ka politiķiem steidzamības kārtā ir jāatceļ pieņemtais diskriminējošais lēmums un jānosaka bēgļu bērniem tāds pats pabalsts, kādu saņem Latvijas bērni (11,75 eiro mēnesī), un pilngadīgiem bēgļiem ir jāpiešķir bezdarbnieka statuss un jānosaka pabalsts 50% no minimālās mēneša darba algas - 360 euro. (MK 02.12.2014. noteikumu Nr.734 redakcijā). Tāds Latvijas nabadzīgākos iedzīvotājus nediskriminējošs bēgļu pabalsts būtu 180 euro mēnesī katram pilngadīgam bēglim. Domāju, ka ar šādu (manuprāt, taisnīgu) bēgļu problēmas risinājumu lielu atbalstu bēgļiem ikdienā sniegtu arī Latvijas iedzīvotāji, jo tiktu ievērots pats svarīgākais noteikums - Taisnīguma princips.
Uzskatu, ka Saeimas deputātiem ir jāizvērtē Latvijas valdības krimināli sodāma rīcība, jāizsaka tai neuzticība, un tiem Saeimas deputātiem, kuri solījuši aizstāvēt Latvijas vēlētāju intereses, ir jāgriežas pie Latvijas ģenerālprokurora ar prasību ierosināt kriminālprocesu pret visām valsts amatpersonām, kuras balsoja par šāda diskriminējoša lēmuma pieņemšanu.
Esmu pārliecināts, ka ar manis minētajiem noteikumiem Latvijas iedzīvotāji būtu ar mieru uzņemt arī vairāk par 250 bēgļiem, jo lielākā daļa no Latvijā uzņemtajiem bēgļiem vienalga mēģinātu sasniegt savu galamērķi (bagātākās ES dalībvalstis). Arī Latvijas ES saistības bēgļu jautājuma risināšanā būtu izpildītas.
Bez šaubām valdība sadarbībā ar Sarkano Krustu un citām Latvijas un pasaules NVO varētu risināt jautājumus, kā uzlabot bēgļu dzīves apstākļus Latvijā (bezmaksas pārtikas paku piešķiršana, bezmaksas medicīniskā palīdzība, kopmītnes tipa dzīves vietu ierādīšana, utt.).
Uzskatu, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, kam ir bērni, mana nosūtītā e-pasta saturam piekritīs. Esmu pārliecināts, ka Latvijas pensionāri arī manis teiktajam pilnībā piekritīs. Piedāvāju Latvijas iedzīvotājiem izmantot mana e-pasta saturu savu vēstuļu sūtīšanai Saeimas deputātiem, Tiesībsargam, Latvijas ģenerālprokuroram ar savu likumīgu prasību novērst Latvijas valdības diskriminējoša lēmuma seku iestāšanos. Panākt minētā netaisnīgā valdības lēmuma atcelšanu var tikai pati tauta, vienojoties kopējā cīņā. Saeimas deputātu e-pasta adreses pievienoju. Tiesībsargam un Latvijas ģenerālprokuroram ir gan jāsūta ierakstītas vēstules.
[email protected], [email protected], [email protected], [email protected], [email protected], [email protected], [email protected], [email protected],[email protected], [email protected], [email protected], [email protected],[email protected], [email protected], [email protected], [email protected],[email protected], [email protected], [email protected], [email protected],[email protected], [email protected], [email protected], [email protected],[email protected], [email protected], [email protected], [email protected],[email protected], [email protected], [email protected], [email protected],[email protected], [email protected], [email protected], [email protected],[email protected], [email protected], [email protected], [email protected],[email protected], [email protected], [email protected], [email protected],[email protected], [email protected], [email protected], [email protected]
Diskriminācija ir atšķirīga attieksme, izslēgšana vai ierobežojums, kam par pamatu ir diskriminētās personas rase, ādas krāsa, tautība, valoda, dzimums, seksuālā orientācija, sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis, invaliditāte (veselības stāvoklis), vecums, reliģiskā piederība, politiskā vai cita pārliecība vai citi apstākļi, ja tam nav pamatota un objektīva attaisnojuma vai ja trūkst samērīguma starp sasniedzamo mērķi un izmantotajiem līdzekļiem.
Ja piekrītat manis teiktajam, tad rīkojieties!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
