Ja vērtē tikai cenu, vai dārgāks ir saimnieciski izdevīgāks?

Tā šī gada beigās valsts SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (attēlā - tā vadītājs Ansis Grantiņš) izsludināja iepirkuma procedūru Publisko iepirkumu likuma 8.² panta kārtībā „Sabiedrisko attiecību pakalpojumi LVĢMC vajadzībām 2015.gadā”.

Saskaņā ar iepirkuma noteikumiem sākotnēji tika vērtēta pretendenta kvalifikācija jeb spēja sniegt pakalpojumu, savukārt otrajā etapā tika vērtēta pretendenta piedāvātā cena. Dīvaini, bet par saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu tika atzīts dārgākā pretendenta iesniegtais, un šāds rezultāts panākts, "radoši" pieejot vērtēšanas kritērijiem.

Laikam jau ir nojaušams, ka lētāko, bet, kā izrādījās, nevis saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu iesniedza manis vadītais uzņēmums. Otrs iepirkuma pretendents bija apņēmies nodrošināt sabiedrisko attiecību pakalpojumus par EUR 9420 EUR gadā, bet manis vadītais uzņēmums – par 7440 EUR gadā.

Pie vērtējuma, ka dārgākais ir “saimnieciski izdevīgākais”, komisija nonāca, jo vērtēja ne tikai kopējo pakalpojuma cenu, bet arī atsevišķas pakalpojuma sastāvdaļu cenas. Tā kā otrs pretendents bija norādījis, ka atsevišķu pakalpojumu cena ir nulle eiro un ietilpst kopējā cenā, kamēr manis vadītais uzņēmums bija uzrādījis konkrētas izmaksas (kas arī ietilpst kopējā cenā), radās situācija, ka dārgāks kļuva izdevīgāks.

Jāatzīmē, ka, aprēķinot “saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu”, ne tikai netika ievēroti matemātikas likumi (piemēram, nulle EUR, dalīts ar mūsu piedāvāto cenu un pēc tam reizināts ar 15, ieguva 2 punktus, bet nulle, izdalīta ar nulli un sareizināta ar 15, ieguva 15 punktus).

Nav arī skaidrs, kāpēc atsevišķas pakalpojumu pozīcijas vispār bija jāvērtē, ja iepirkumam pievienotajā līguma projektā skaidri norādīts – pretendentam tiks maksāta atlīdzība ik mēnesi 1/12 daļas apmērā no kopējās summas, kas nozīmē – nekādus maksājumus pretendents no līguma partnera nav tiesīgs saņemt.

Iepirkumu komisijas rīcība, akceptējot otra pretendenta norādītos 0 EUR, viennozīmīgi pārkāpj ne tikai nolikumā noteikto saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanas vērtēšanas kārtību, bet arī Publisko iepirkumu likuma 2.punktā noteikto vienlīdzīgas un taisnīgas attieksmes principu.

Šis nav pirmais gadījums valsts pārvaldē ar dīvainībām iepirkumos. Neskaidri pasūtījuma apjomi (iespējams, “savējie” tos uzzina, kamēr citiem pretendentiem jāsamierinās ar atbildi “pēc nepieciešamības”), neizmērāmi sasniedzamie mērķi, absurdu kvalifikācijas prasību iekļaušana ir tikai daļa no pielietotās prakses valsts iepirkumos.

Domāju, ka kādam sabiedrisko attiecību studentam būtu laba tēma kvalifikācijas darbam – izpētīt, kādas ir bijušas prasības sabiedrisko attiecību kampaņās valsts pārvaldē, kas tās ir realizējis un kāda ir bijusi to efektivitāte attiecībā gan pret valsts samaksāto naudas daudzumu, gan arī sākotnēji iepirkumu nolikumos prasīto.

Valsts SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs iepirkuma juridiskā analīze

Valsts SIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” 2014.gada 4.decembrī ar publikāciju Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā www.iub.gov.lv (https://pvs.iub.gov.lv/show/384986) izsludināja iepirkuma procedūru Publisko iepirkumu likuma 8.² panta kārtībā  „Sabiedrisko attiecību pakalpojumi LVĢMC vajadzībām 2015.gadā”, ar identifikācijas Nr. VSIA LVĢMC2014/43, nosakot iesniegšanas termiņu pretendentiem 2014.gada 16.decembrī. 

Valsts SIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” 2014.gada 19.decembrī Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā www.iub.gov.lv (http://pvs.iub.gov.lv/show/388189) publicēja iepirkuma rezultātus, norādot, ka līguma slēgšanas tiesības tiek piešķirtas SIA "Sabiedrības informēšanas centrs", reģ. Nr. 40003754834, kā saimnieciski izdevīgākajam piedāvājumam par līgumcenu (bez PVN): 9420  

Pretendentu iesniegtie dokumenti tika vērtēti vairākos posmos un sākotnēji tika izvērtēta pretendentu kvalifikācijas prasības, tehniskais piedāvājums, bet pēc tam tika noteikts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, aprēķinus veicot pēc šādas formulas (atsauce uz nolikumu): 

8.2.Saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma novērtēšanas kritēriji un par katru no tiem maksimāli iespējamais punktu skaits ir norādīts tabulā:

8.3.Maksimālais punktu skaits, ko iespējams iegūt Pretendentam, izpildot visus kritērijus, ir 100 punkti.

8.4.Katrs iepirkuma komisijas loceklis piedāvājumu vērtē individuāli, aizpildot un parakstot savu individuālo novērtēšanas tabulu, norādot piešķirto punktu pamatojumu.

Iepirkumā tika saņemti divi pieteikumi (citēts lēmuma teksts, ir tikai pdf):

Pārbaudot komisijas veiktos aprēķinus, tika konstatēts, ka tie nav korekti, jo 1) pretendents SIA "Sabiedrības informēšanas centrs" vērtēšanas tabulā otrajā pozīcijā iesniedza priekšlikumu “0 EUR”, kas uzskatāma par zemāko cenu, attiecībā pret kuru jāizvērtē pārējie piedāvājumu. 2) Komisija šim pretendentam kļūdaini piešķīra 15 punktus, bet otram pretendentam punktus piešķīra pēc saviem ieskatiem (divi komisijas locekļi piešķīra katrs pa vienam punktam, komisijas priekšsēdētājs – nulle punktu), lai gan aritmētiski šādas darbības nav iespējams veikt vai arī abi pretendenti daļēji korektu aprēķinu gadījumā saņemtu nulle punktu.

Otrās pozīcijas iekļaušana kopējā vērtējumā par atsevišķu pakalpojumu sniegšanu ir diskutabla, jo nolikumā nebija iekļauts pakalpojumu apjoms. Pretendents SIA "Sabiedrības informēšanas centrs" bija norādījis, ka atsevišķu pakalpojumu sniegšana tiek iekļauta kopējā mēneša maksā, kas nozīmē, ka faktiski par līgumcenu var pieprasīt neierobežotu skaitu papildus pakalpojumu.

Iespējams, pretendents SIA "Sabiedrības informēšanas centrs" ir informēts par šo pakalpojumu apjomu, jo ar to saistītā SIA “Tēls PR” analoģiskus pakalpojumus nodrošina LVĢMC vajadzībām 2014.gadā

Vienlaikus jānorāda uz iepirkumam pievienotā līguma projekta īpatnībām – tajā norādīts (citāts):

3. Norēķinu kārtība.

3.1. Par Līguma ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem Pasūtītājs reizi mēnesī veic apmaksu saskaņā ar Izpildītāja piestādīto rēķinu. Ikmēneša rēķins tiek izrakstīts par vienu divpadsmito daļu no Līguma 3.4. apakšpunktā minētās kopējās Līguma summas

3.2. Samaksa par Pakalpojumiem tiek veikta desmit darba dienu laikā pēc Izpildītāja atskaites par paveikto darbu iepriekšējā mēnesī un rēķina saņemšanas.

3.3. Ikmēneša atskaitē Izpildītājs iekļauj detalizētu aprakstu par paveiktā darba apjomu un citus paskaidrojumus par veikto darbu. Atskaiti apstiprina ar abu pušu parakstiem;

3.4. Kopējā līguma summa ir  EUR ___________(_______________), kā arī pievienotās vērtības nodoklis (21%) EUR ____________ (_____________________), kas veido kopējo Līguma summu EUR _____________ (____________________), turpmāk tekstā – Līguma summa.

3.5. Par norēķinu datumu tiek uzskatīta diena, kad veikts bankas pārskaitījums.

Tādējādi jau līguma projektā netiek paredzēts, ka varētu tikt veikti kādi papildus darbi, vienlaikus papildus darbi ir paredzēti kā kritērijs, lai izvēlētos saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.

Šī vērtējuma sistēmas rezultātā kā saimnieciski izdevīgākais tika izvēlēts dārgākais piedāvājums, neskatoties uz to, ka līguma projekts neparedz papildu darbu veikšanu.

* SIA “Communications & Strategies” valdes loceklis

Novērtē šo rakstu: