Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz to, ka vēl nav skaidrs, vai jaunajā koalīcijā būs arī nacionālā apvienība VL-TB/LNNK, politiskajas aizkulisēs jau gana skaidri iezīmējas iespējamais jaunās Valda Dombrovska (Vienotība) valdības ministru portfeļu sadalījums.
Informācija, kas ir Pietiek rīcībā, ļauj secināt, ka apvienībai Vienotība jaunajā valdībā būs 8 amati, Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) – 5 amati, bet VL-TB/LNNK, ja tā būs koalīcijas partnere, – viens amats.
Vienotības ministru amati koleģiāli tikšot sadalīti starp šo apvienību veidojošajām partijām Jaunais laiks (JL), Pilsoniskā savienība (PS), Sabiedrība citai politikai (SCP) un tā saukto Lietussargu grupu (ietilpst PS).
Pēc neoficiālas informācijas JL kopā ar premjera krēslu jaunajā valdībā iegūtu arī finanšu un iekšlietu ministra amatus. Pašreiz reālākais JL finanšu ministra kandidāts ir līdzšinējais ekonomikas ministrs Artis Kampars, savukārt iekšlietu ministra krēslu visticamāk saglabās līdzšinējā ministre Linda Mūrniece (nav iekļuvusi Saeimā).
Vienotības partnere PS varētu saņemt trīs ministru amatus - ekonomikas, veselības un aizsardzības. Kā PS ekonomikas ministra kandidāts minēts PS līderis Ģirts Valdis Kristovskis (par viņa kompetenci vadīt šo ministriju gan ir pretrunīgi viedokļi), kā aizsardzības ministra kandidāts tiek minēts līdzšinējais šī portfeļa turētājs Imants Lieģis. Bez konkrēta amata kandidāta pagaidām ir veselības ministra portfelis.
Aigara Štokenberga veidotajai SCP tikšot iedalīts viens ministra postenis – ārlietu ministra krēsls, uz kuru pretendējot Artis Pabriks. Viņš ārlietu ministra amatu jau ieņēma ekspremjera Aigara Kalvīša (TP) valdībā.
Divus vai vismaz vienu ministra portfeli jaunajā valdībā plānots atvēlēt arī tā sauktajai Lietussargu grupai, kuras līdere ir bijusī laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte. Lietussargu grupai piedāvāts uzņemties atbildību par izglītības un zinātnes ministra un arī kultūras ministra portfeļiem.
Viens no šiem amatiem piedāvāts Ēlertei, taču viņa no tā atteikusies, norādot, ka vēlētos strādāt parlamentā un ieņemt Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas priekšsēdes amatu. Līdz ar to vēl aizvien nav skaidrs, kuras personas ieņems izglītības un kultūras ministra amatus. Neoficiāli izskan, ka līdzšinējā ministra Inta Dāldera iespējas atkārtoti ieņemt šo amatu ir visai niecīgas, tomēr netiek izslēgts, ka Dālderis amatu tomēr var saglabāt.
Ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmi saistītajai ZZS jaunajā valdībā tiks atvēlēts lielāks amatu skaits nekā pašreizējā Dombrovska valdībā. Tas tiek saistīts ar Lemberga vēlmi iegūt arī kontroli pār ietekmīgo satiksmes ministra amatu un faktu, ka ZZS ir nozīmīgākais Vienotības partneris jaunās koalīcijas veidošanā. Līdz ar to plānots, ka ZZS tiks atvēlēti satiksmes, vides, labklājības, reģionālās attīstības un zemkopības ministru portfeļi.
Par jauno satiksmes ministru varētu kļūt līdzšinējais labklājības ministrs Uldis Augulis, kurš ieguvis labas atsauksmes pašreizējā valdībā. Viņš pats Pietiek gan liedzās tieši atbildēt, vai ir gatavs ieņemts satiksmes ministra amatu, koķetējot, ka labi jūtoties arī pašreizējā krēsla.
Zemkopības ministra amatu varētu saglabāt pašreizējais ZZS ministrs Jānis Dūklavs. Neskaidrs pagaidām ir, vai vides ministra amatu turpinās ieņemt ZZS līderis Raimonds Vējonis vai tomēr viņš pārsēdīsies cita ministra krēslā. Vakanti ZZS pagaidām ir divi ministru portfeļi, un par kandidātiem vienošanās vēl nav. Pietiek zināms, ka uz ministru rezervistu soliņa ir arī līdzšinējais Saeimas spīkers Gundars Daudze, kurš gan atzinis, ka labāk paliktu strādāt Saeimā.
VL-TB/LNNK, ja šī apvienība būs valdošajā koalīcijā, varētu tikt piedāvāts viens ministru amats - tieslietu (vai izglītības). Ar lielāku varbūtību gan izskan prognozes, ka nacionālā apvienība saņems tieslietu ministru krēslu, kuram tiks deleģēts bijušais ekspremjera Ivara Godmaņa valdības tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.
Tiesa, Bērziņš tiek minēts arī kā iespējamais satiksmes ministra amata kandidāts, lai izvairītos no tā, ka tiešā ar Lembergu saistītās ZZS kontrolē nonāktu Satiksmes ministrija. Ja VL-TB/LNNK valdībā nebūs, tieslietu ministra amats būs vakants, un to tad, iespējams, ieņems kāda no Vienotības partijām.
Oficiāli partiju līderi potenciālo amatu sadalījumu valdībā vēl nekomentē, norādot, ka aizvien nav stingras vienošanās par jaunās valdības koalīciju.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
