Iesaki rakstu: 
Ja ticēt Valsts prezidenta interneta mājas lapā sabiedrībai sniegtajai informācijai, Raimondam Vējonim dažādās jomās palīdz seši vārdā un uzvārdā nosaukti padomnieki. Taču īstenībā prezidenta padomnieki ir septiņi, bet viens no tiem tiek slēpts jau kopš augusta beigām. Tad par R. Vējoņa „slepenpadomnieku” ir kļuvis neveiksmīgs reklāmas jomas uzņēmējs Zigurds Zaķis, kurš pēdējos trīs mēnešus valsts galvam dod padomus „stratēģiskās attīstības jautājumos”.
„Uzaicināto cilvēku sarakstu mēs parasti nepubliskojam,” – tā Valsts prezidenta preses padomnieks, iepriekš Latvijas radio vadītāja amatu zaudējušais Jānis Siksnis novembra vidū medijiem skaidroja, kāpēc Valsts prezidenta kanceleja nevēlas atklāt visus tos cilvēkus, kas ielūgti uz prezidenta rīkoto pieņemšanu par godu valsts svētkiem.
Tagad, kad pēc oficiāla informācijas pieprasījuma iesniegšanas saraksts ir saņemts, kļūst skaidrāki iemesli, kāpēc prezidenta kanceleja nav vēlējusies to publiskot. Viens no šiem iemesliem – sarakstā ir fiksēts jaunpieņemts nozīmīgs kancelejas darbinieks, kura pieņemšanu darbā Valsts prezidenta kanceleja nav vēlējusies atklāt sabiedrībai.
Taču, lai gan Valsts prezidenta mājas lapā Z. Zaķa vārds un amats nav atrodams, valsts svētku ielūgto personu sarakstā Saeimas deputāta Dzintara Zaķa brālis ir minēts kā Valsts prezidenta „padomnieks stratēģiskās attīstības jautājumos”. Turklāt padomus par „stratēģisko attīstību” viņš R. Vējonim, izrādās, dod jau vairāk nekā trīs mēnešus: kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publisko datu bāze, prezidenta „slepenpadomnieka” amatā Z. Zaķis ir stājies jau šā gada 30. augustā.
Z. Zaķa deklarācija rāda, ka „stratēģiskās attīstības” padomu sniegšanu viņš spēj savienot ar it kā pietiekami intensīvu uzņēmējdarbību: viņš ir valdes loceklis SIA DMCG un SIA Stratēģisko inovāciju darbnīca, kā arī komercpakalpojumu jomas izpilddirektors un valdes loceklis SIA Dzeltenā zemūdene. Jaunajam Valsts prezidenta padomniekam pieder arī kapitāldaļas šajos trīs uzņēmumos un vēl arī SIA Balta komunikācijas un SIA Digital guru.
Savukārt savā profilā sociālajā tīklā LinkedIn Z. Zaķis uzsver, ka bijis veselu divu Latvijas reklāmas aģentūru – Balta komunikācijas un Domino BBDO – dibinātājs un 2010.-2011. gadā sekmīgi darbojies reklāmas jomā Krievijā. „Komunikācija, stratēģiskā plānošana, stratēģija, mārketings, reklāma, dizains, mediji, sociālās platformas, digitālais laikmets,” Z. Zaķis savas darbības jomas apraksta savā mājas lapā.
Taču oficiālo datu bāzu ziņas neļauj secināt, ka savu kompetenci stratēģiskajā attīstībā Z. Zaķis būtu spējis izmantot paša uzņēmējdarbībā. Pašlaik Lursoft datu bāzē par aģentūru Domino BBDO nekādas ziņas nav atrodamas, savukārt Balta komunikāciju saimnieciskā darbība ar VID lēmumu apturēta jau 2015. gada jūnijā.
Kā rāda Lursoft dati, Stratēģisko inovāciju darbnīca novembra sākumā bija valsts nodokļu parādnieks un saimniecisko darbību neveic, tāpat saimniecisko darbību pērn nav veikusi arī DMCG. SIA Dzeltenā zemūdene ar vienu oficiālu darbinieku pērn apgrozījusi 27 092 eiro, bet SIA Digital guru pērn apgrozījusi 55 005 eiro, taču gadu beigusi ar zaudējumiem un novembrī tāpat bijusi nodokļu parādnieku reģistrā.
Valsts prezidenta kanceleja piektdien neatbildēja uz jautājumu, kāds ir bijis Z. Zaķa ieguldījums pēdējo trīs mēnešu laikā, dodot padomus R. Vējonim, un vai pirms pieņemšanas darbā ir tikuši izvērtēti Z. Zaķa sasniegumi uzņēmējdarbības jomā, kas varētu liecināt viņa praktisko kompetenci stratēģiskās attīstības jautājumos.
Saskaņā ar Valsts prezidenta kancelejas atklātajām nepilnīgajām ziņām padomnieka vidējais mēneša atalgojums ir vairāk nekā 3100 eiro.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
