Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neraugoties uz nesenajiem Valsts kontroles atklājumiem, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) prēmijas „par drošsirdīgu vai pašaizliedzīgu rīcību” piešķirtas par gadskārtējās profesionālās konferences un ģenerālās asamblejas "Eiropas partneri cīņai pret korupciju/Eiropas kontakttīkls cīņai pret korupciju" veiksmīgas norises nodrošināšanu, jaunai KNAB priekšnieks Jēkabs Straume vēlas šo praksi turpināt un negrib, lai sabiedrība uzzinātu, kam un par ko birojā tiek maksātas prēmijas.

Pēc tam, kad atklātībā nonāca ziņas par „drošsirdības prēmiju” piešķiršanu KNAB darbiniekiem – konferences organizētājiem, Pietiek pārstāvis vērsās birojā ar oficiālu informācijas pieprasījumu, pieprasot atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām sniegt šādu informāciju par katru no personām, kas 2016. gadā laikā no 1. janvāra līdz 31. decembrim un 2017. gadā laikā no 1. janvāra līdz 30. aprīlim no KNAB ir saņēmusi prēmijas, novērtēšanas prēmijas, naudas balvas vai piemaksas ārpus darba līgumā noteiktā ikmēneša atalgojuma:

1) personas vārds, uzvārds, ieņemamais amats,

2) attiecīgās izmaksas lielums, izmaksas datums,

3) prēmijas, naudas balvas vai piemaksas pamatojums,

4) persona, kas piešķīrusi attiecīgo prēmiju, naudas balvu vai piemaksu.

Vispirms KNAB oficiālā atbildē paziņoja, ka pieprasītās informācijas apstrādāšanai un apkopošanai, neraugoties uz grāmatvedības programmu izmantošanu, tam esot nepieciešams viss likumā atvēlētais laiks – vesels mēnesis. Taču šī termiņa beigās KNAB vadības viedoklis mainījās – jaunieceltais KNAB priekšnieks Straume paziņoja, ka sabiedrībai šāda informācija par nodokļu maksātāju naudas tērēšanu neesot jāzina.

Saskaņā ar Straumes parakstīto oficiālo skaidrojumu birojs esot veicis izvērtējumu un „secinājis, ka daļa pieprasītās informācijas ir vispārpieejama, bet daļa informācijas ir klasificēta atbilstoši likumam “Par valsts noslēpumu” un tam pakārtotajiem normatīvajiem aktiem”.

Tāpat jaunais KNAB priekšnieks arī atklājis, ka pieprasījums atklāt biroja darbiniekiem izmaksātās prēmijas esot „saistīts ne vien ar informācijas pieprasīšanu, bet arī ar tās radīšanu, jo biroja ikdienas darba uzdevumos neietilpst apkopot informāciju tādā formātā”.

No tā visa Straume esot secinājis, ka „pieprasītās informācijas iegūšana un apstrāde daļēji nav iespējama”, turklāt „jebkurā gadījumā šādas informācijas apstrādei ir nepieciešams ievērojams laiks”.

Kā zināms, šā gada maijā Valsts kontrole revīzijā par KNAB 2016.gada pārskatu bija atklājusi, ka pērn 5575 eiro 20 biroja amatpersonām prēmijās izmaksāta „par pašaizliedzīgu vai drošsirdīgu rīcību”, kas izpaudusies gadskārtējās profesionālās konferences un ģenerālās asamblejas "Eiropas partneri cīņai pret korupciju/Eiropas kontakttīkls cīņai pret korupciju" veiksmīgas norises nodrošināšanā.

Prēmija piešķirta KNAB Sekretariāta, Finanšu nodaļas, Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas, Politikas plānošanas nodaļas un Iekšējās drošības nodaļas amatpersonām.

KNAB iekšējā normatīvajā aktā ir fiksēti nosacījumi prēmijas par drošsirdīgu un pašaizliedzīgu rīcību piešķiršanai: novērsts tāds noziegums, kura rezultātā ir novērsti draudi personas veselībai vai dzīvībai, atklāts īpaši sarežģīts noziegums un tā atklāšana veicinājusi ātrāku kriminālvajāšanas uzsākšanu vai sekmējusi turpmāku noziedzīgu nodarījumu novēršanu vai skaita samazināšanu, kā arī veikta pašaizliedzīga un drošsirdīga rīcība, glābjot personu dzīvību vai īpašumu.

Izvērtējot KNAB piemēroto kārtību piemaksu noteikšanā, Valsts kontrole arī nebija guvusi pārliecību par ikvienas amatpersonas, kam piešķirta piemaksa par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, individuālā darba snieguma izvērtējumu atbilstoši biroja iekšējā kārtībā noteiktajiem kritērijiem. Līdz ar to pietrūkstot pamatojuma tam, ka piemaksas piešķirtas kā motivācija kompetentākajām iestādes amatpersonām.

Valsts kontroles secinājums līdz ar to bija - KNAB piemērotā prakse piemaksas noteikšanā drīzāk norādot uz pieejamo līdzekļu maksimālu izmantošanu visu biroja amatpersonu materiālai stimulēšanai pārskata gada noslēdzošajos mēnešos.

Foto no delfi.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

21

Ticība varai

Foto1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas ietekmēja arī Baltijas valstis. 14. jūnijā ASV prezidents parakstīja Baltijas brīvības dienas proklamāciju, kurā nosodīja Padomju Savienības nelegālo un varmācīgo Baltijas valstu okupāciju. Tas nozīmēja atteikšanos no 1975. gada Helsinku vienošanās starp PSRS un ASV, kad viena puse piekrita ievērot cilvēktiesības, bet otra – atzīt Eiropas robežu neaizskaramību.
Lasīt visu...

21

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

FotoAtkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā lietotiem jēdzieniem. Daudzu indivīdu veselības stāvoklis ir ļoti kritisks.
Lasīt visu...

6

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

Foto14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam komunistiskā genocīda upurus.
Lasīt visu...

21

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

FotoViļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi un tos vadošie afēristi. Tās tagadējā vadītāja ir ilgstoša politiskā neveiksminiece un nodokļu nemaksātāja.
Lasīt visu...

21

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

FotoSabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas pēc teritoriālas ekspansijas. Patiesībā tā nav. Bieži lielā mērā tā nav. Protams, eksistē valsts veidolā noformētas politekonomiskās sistēmas, kurām ekspansija ir ne tikai dzīvesveids, bet izdzīvošanas līdzeklis.
Lasīt visu...