Jaunupa VEF Rīga saņēmis 450 000 ziedojumu no Latvijas Valsts mežiem
PIETIEK14.12.2011.
Komentāri (110)
Iesaki rakstu: 
Basketbola klubs VEF Rīga, pateicoties par Vienotības kasieri dēvētā Edgara Jaunupa politiskajam lobijam, saņēmis 450 000 latu lielu finansējumu no valsts uzņēmuma Latvijas Valsts meži sportam šogad ziedotās naudas, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Tieši tik pat liela summa - 450 000 latu - piešķirta ar citu politisko spēku, pašlaik opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) saistītam basketbola klubamVentspils, kura prezidents ir Ventspils mērs Aivars Lembergs. Vēl 500 000 latu šogad piešķirti Latvijas Basketbola savienībai.
Politiskā vienošanās par to, ka Jaunupa vadītajam basketbola klubam (politiķis ir VEF Rīga padomes priekšsēdētājs) tiks 450 000 latu ziedojums, panākta jau pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Ar dāsnā AS Latvijas Valsts meži (LVM) ziedojuma novirzīšanu konkrētiem saņēmējiem tikušas saistītas uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Roberta Strīpnieka izredzes saglabāt amatu, par ko jau vairākus mēnešus intensīvi runā politikas kuluāros. Zemkopības ministre Laimdota Straujuma pirmdien Pietiek apliecināja, ka uzskata Strīpnieku par profesionāli un jautājums par viņa nomaiņu nav dienaskārtībā.
LVM, kas caur Zemkopības ministriju tradicionāli bijis ZZS ietekmē, ik gadu daļu no savas peļņas novirza ziedojumiem sporta, kultūras, izglītības un sociālajai sfērai. Šai ziedošanas sistēmai pārmesta necaurspīdība un naudas dalīšana "savējiem".
LVM sportam atvēlētā summa tiek dalīta caur Latvijas Olimpisko komiteju (LOK), bet atļauju piešķirt šos ziedojumus dod Finanšu ministrija. Kad Pietiek trešdien lūdza finanšu ministram Andrim Vilkam (Vienotība) apstiprinājumu neoficiāli zināmajai informācijai, ka aptuveni pusmiljons latu valsts naudas aizgājuši viņa partijas biedra kūrētajam basketbola klubam, ministrs teicās precīzu sadalījumu nezinām. Vilks pauda viedokli, ka LVM sportam ziedoto naudu caur LOK būtu pareizi novirzīt mērķiem, kas tieši ir saistīti ar Latvijas gatavošanos dalībai Olimpiskajās spēlēs.
LOK prezidents Aldons Vrubļevskis Pietiek apstiprināja, ka viņa vadītā organizācija trešdien ir pieņēmusi lēmumu par LVM piešķirtā ziedojuma sadalījumu, tostarp arī basketbolam. Gandrīz miljona latu sadalīšanu starp diviem politiski iezīmētiem klubiem - Ventspils un VEF Rīga - Vrubļevskis argumentēja ar to, ka par šiem klubiem iestājusies Latvijas Basketbola savienība "un viņi mums ir autoritāte". Turklāt abi basketbola klubi esot Latvijā labākie, kas valsts olimpiskajai izlasei spējot deleģēt lielāko skaitu spēlētāju.
LOK prezidents Aldons Vrubļevskis tiek uzskatīts par ZZS "saimniekam" Lembergam pietuvinātu personu. Viņa sieva Zaiga Vrubļevska 2008. gada martā pameta Rīgas apgabaltiesas tiesneses amatu. Pirms aptuveni pieciem gadiem bija laiks, kad Rīgas apgabaltiesai bija liela loma tā dēvētajos Ventspils karos, jo civiltiesiskos strīdos notika cīņa par ietekmi tranzīta uzņēmumos. Lemberga krimināllietas materiālos atrodams telefonsarunas ieraksta atšifrējums starp Ventspils mēru un viņa advokāti Ievu Ramiņu, kurā Lembergs lūdz "padomāt par vienu dāmu", kurai "tuvinieks ir tāds liels olimpietis". 2007. gada pavasarī ZZS kopā ar Tautas partiju neveiksmīgi centās panākt Vrubļevskas ievēlēšanu par Satversmes tiesnesi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
