Iesaki rakstu: 
Kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei nav izdevies īstenot savu sākotnējo nodomu – no 24. decembra atcelt no amata Latvijas Nacionālās operas direktoru un valdes locekli Andreju Žagaru. Iemesls – ministrija nav mācējusi pareizi noformēt dokumentus, kas iesniedzami Uzņēmumu reģistrā.
Par dīvainībām viņa atlaišanā jau pirms Jaunā gada publiski informēja pats Žagars – valdes locekļa darba līgums viņam bija beidzies 23. decembrī, Kultūras ministrija par viņa atcelšanu no amata ar 24. decembri bija izdevusi 27. decembrī, bet lietu nodošanu Žagaram bija uzdots veikt 29. decembrī.
Nu, kā liecina Pietiek rīcībā nonākušie Uzņēmumu reģistra un Nacionālās operas sarakstes dokumenti, kurus šodien publiskojam, izrādās, ka Kultūras ministrija ir turpinājusi putroties arī pēc tam, kā rezultātā Uzņēmumu reģistram ir nācies atteikt Žagara atcelšanas reģistrēšanu.
Kultūras ministrija bija iecerējusi reģistrā ierakstīt Žagara atcelšanu no valdes locekļa pienākumiem un komercpilnvaru izdošanu konkrētu darbību veikšanai operas izpilddirektorei Selgai Laizānei un finanšu direktoram Normundam Matutim, taču tas tā arī nav izdevies.
Kā izriet no Uzņēmumu reģistra aizrādījuma, Jaunzemes-Grendes vadītajai ministrijai steigā piemirsies, ka dokumentu iesniedzēja Laizāne nav pilnvarota parakstīt pieteikumu komercreģistrā, un tāpat nav pienācīgi apliecinātas dokumentu kopijas. Reģistra notāra konstatēto trūkumu novēršanai ministrijai dots laiks līdz šā gada 2. martam.
Kā zināms, ministrijas augstākā ierēdne - valsts sekretāre Solvita Zvidriņa - ar Jaunzemes-Grendes rīkojumu ir atstādināta no amata. Viņas darbību izmeklēšanas komisija divu nedēļu laikā vēl nav izveidota.
301 Moved Permanently
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
