Juraša jaunās kompānijas lielākie partneri – kādreizējā „Jaunā laika” lielziedotāja ģimene
PIETIEK29.01.2018.
Komentāri (53)
Iesaki rakstu: 
Bijušā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieka, tagadējā Rīgas domnieka Jura Juraša jaundibinātajā uzņēmumā Grand Force Securitylielākie līdzīpašnieki nav pilnīgi nejauši ļaudis: Lursoft dati rāda, ka 60% kapitāldaļu oficiāli pieder 1984. gadā dzimušajai Danielai Kočetkovai, bet cits Kočetkovu ģimenes pārstāvis – 1954. gadā dzimušais Mihails Kočetkovs savulaik bijis liels partijas Jaunais laiks finansiālais atbalstītājs.
Kā rāda KNAB datu bāze, apjomīgas simpātijas uz Jauno laiku Kočetkovu ir piemeklējušas 2009. gada maijā, kad viņš partijai noziedojis piecus tūkstošus latu. Savukārt gadu vēlāk Kočetkovs atcerējies, ka ilgi nav maksājis partijas biedra naudu un pa pieciem tūkstošiem latu iemaksājis gan 2010. gada marta vidū, gan aprīļa beigās.
Gan Mihails Kočetkovs, gan par viņu trīsdesmit gadus jaunākā Daniela Kočetkova (domājams, meita) abi ir amatpersonas akciju sabiedrībā Forest Bio Investment – Kočetkovs ir valdes priekšsēdētājs, bet Kočetkova oficiāli ir padomes priekšsēdētāja. Vēl Kočetkovam ir amats Latvijas Modernās pieccīņas federācijā, savukārt Kočetkova pēdējā gada laikā ir sākusi apjomīgu uzņēmējdarbību, iegūstot līdzdalību vēl trīs jaunos uzņēmumos – SV Metals Group, D3K un Audit Service LV.
Ja neskaita Juraša kādreizējo aizdomīgo līdzdalību viņa tēva biznesa darījumos, šī tagadējam politiķim ir pirmā reize, kad viņš mēģina nodarboties ar oficiālu uzņēmējdarbību. Savukārt viņa dzīvesbiedre Alla Juraša jau 2014. gadā ar toreizējā Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīds Loginova vienpersonisku lēmumu kļuva par brīvostas pārvaldei piederošā uzņēmuma Rīgas brīvostas flote ģenerāldirektori ar 4000 eiro lielu mēnešalgu.
Pirms tam Alla Juraša ilgstoši bija strādājusi advokāta Mārtiņa Kvēpa advokātu birojā Heidelberga. Vienlaikus viņa bija arī valdes locekle un 50% līdzīpašniece SIA Burtnieku zirgaudzētava, kurā 26,53% oficiāli piederēja Jura Juraša brāļiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
