Kā „Delna” uzraudzīja „Latvijas kuģniecības” privatizāciju, faktiski kalpojot oligarhu interesēm

Kas tika solīts

2001. gada 23. janvārī Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis un Delnas vadītāja Inese Voika (attēlā) parakstīja godprātīgas rīcības memorandu, Delnai oficiāli kļūstot par uzņēmuma Latvijas kuģniecība privatizācijas neatkarīgo novērotāju.

Gadu vēlāk, 2002.gada 18.janvārī Delna nāca klajā ar šādiem oficiālajiem solījumiem, kas tika atspoguļoti organizācijas paziņojumā medijiem:

„Šodien "Delna" vienojās ar Latvijas Privatizācijas aģentūru (LPA) par otrā raunda uzsākšanu "Latvijas kuģniecības" privatizācijas novērošanā. Tāpat kā 2001.gadā "Delnai" būs pieejama visa informācija un visas sanāksmes, ko organizēs aģentūra saistībā ar LK privatizāciju. To nosaka jau 2001.gada 23.janvārī parakstītais memorands, kura darbība beigsies tikai ar LK privatizācijas beigām.

Novērošanā piedalīsies Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte un "Delnas" valdes priekšsēdētāja Inese Voika. Neklātienē konsultācijas sniegs vairāki starptautiski atzīti eksperti. Tāpat turpinās darboties "Delnas" kuģniecības privatizācijas novērošanas konsultatīvā padome, kurā darbojas Latvijas Jūrniecības savienības un Baltijas Starptautiskais ekonomiskās politikas studiju instiūta (BICEPS) pārstāvji, citi ekonomikas un jurisprudences eksperti.

"Delnas" eksperti turpinās izvērtēt jau pieņemtos noteikumus un identificēt riska zonas, lai arī Privatizācijas aģentūras padome neņēma vērā "Delnas" lūgumu atlikt LK privatizācijas noteikumu pieņemšanu, lai speciālisti varētu iepazīties ar tiem.

LPA vadība un Ekonomikas ministrs mutiski atbalstīja "Delnas" priekšlikumu pastiprināti veikt izskaidrošanas darbus sabiedrībai par privatizējamo kompāniju, lai piesaistītu pēc iespējas lielāku skaitu privatizācijas sertifikātu īpašnieku.

LPA Padomes sēdē "Delna" guva apstiprinājumu faktam, ka par sertifikātiem pārdodamie 32% Latvijas Kuģniecības domāti visiem sertifikātu īpašniekiem, tai skaitā tiem, kas uzpirkuši lielu skaitu privāto personu sertifikātu, jo netika atbalstīts "Delnas" un Jūrniecības savienības priekšlikums noteikt akciju kvotas vienam pretendentam.

Transparency International eksperts Klods Hovanians ir īpaši uzsvēris, ka privatizācija biržā nenozīmē, ka process izslēdz korupcijas iespējas.

Turpmākajā privatizācijas gaitā īpašu uzmanību "Delna" pievērsīs tam, kā tiks sagatavota 51% akciju pārdošana par naudu un kā tiks noteikta akciju potenciālā cena.

Tā kā šis LK privatizācijas mēģinājums nav pasludināts par konfidenciālu, "Delna" regulāri informēs sabiedrību par "Delnas" ekspertu atzinumiem.”

Kas no tā sanāca

Taču faktiski Delnas uzraudzīšana tika izmantota kā aizsegs oligarhu interesēm, kuri Kuģniecību sadalīja savā starpā. To detalizēti atklāja 2010. gadā klajā nākušajā grāmatā Kā nozagt miljardu publiskotās Jura Savicka, uzņēmēju Olafa Berķa un Jurija Bespalova, kā arī bijušā baņķiera Arnolda Laksas liecības prokuratūrai Aivara Lemberga krimināllietā. Šis pārskats par grāmatas saturu rāda, kā notikusi oligarhu vienošanās, Delnas „uzraudzītājiem” par to pat nenojaušot un faktiski strādājot oligarhu labā:

„Informācija par tā saukto Ventspils un Rīgas grupu vienošanos kopīgi privatizēt LK līdz šim vairākkārt izskanējusi neoficiāli vai arī kā pārstāsts no Lemberga krimināllietas sējumiem, taču grāmatā publiskotas pilnas ar parakstu apstiprinātas liecības, ko sniegušas vairākas personas, kas tieši iesaistītas šajā darījumā, kā arī citi tiesībsargājošo institūciju rīcībā esoši materiāli.

"LK privatizācijas jautājumos [ar Lembergu] bija biznesa attiecības. Mēs kopīgi piedalījāmies LK privatizācijā par sertifikātiem un otrajā etapā - par naudu," liecinājis Savickis.

"Galvenos jautājumus mēs apspriedām kopīgi, visbiežāk bijām četri," stāsta "Itera Latvija" prezidents. Trīs pārējie bijuši Lembergs, Andris Šķēle un Berķis. Tikuši saskaņoti jautājumi, piemēram, par sertifikātu izmantošanu un finansēm, kas nepieciešamas LK privatizācijas procesā.

Apspriedes visbiežāk notikušas advokātu birojā. "Kad bijām vienojušies par biznesu, pārējo darīja tehniskie cilvēki - juristi utt.," norāda Savickis. "Itera Latvija" prezidents apliecina, ka "Aivars Lembergs piedalījās visa biznesa (kuģniecības privatizēšana) veikšanā. Ar Aivaru Lembergu tika saskaņoti visi globālie jautājumi".

Starp grāmatā publiskotajiem materiāliem ir arī 2001.gada jūlijā slēgts līgums, ar kuru Lembergs pilnvaro menedžeri Ansi Sormuli iegādāties un viņa labā pārvaldīt 43,93% "Regina Developement Limited" ("Regina") kapitāla daļu. Darījums jāīsteno, izmantojot uz Sormuļa vārda reģistrēto Kipras kompāniju "Hinch Invest & Finance S.A." ("Hinch").

Tieši "Regina" bija kompānija, kas tika dibināta līdzdalībai LK privatizācijā. Bespalovs liecina, ka "Regina" piederēja sešām kompānijām, aiz kurām stāvēja konkrēti Ventspils uzņēmēji. Tie esot bijuši Bespalovs, Oļegs Stepanovs, Berķis, Igors Skoks, Krists Skuja, bet attiecībā uz "Hinch" Bespalovs norāda, ka to "pārstāvējis Sormulis".

Ventspilnieku kontrolētajai "Regina" un rīdzinieku kontrolētajai "Lake Street Investments Limited" ("Lake Street") līdzīgās daļās piederēja divas ārzonas kompānijas "Ojay Limited" ("Ojay") un "Eastgate Properties Limited" ("Eastgate"), kas nopirka LK akcijas pirmajā privatizācijas posmā - publiskajā piedāvājumā par sertifikātiem.

Vienošanās paredzējusi, ka arī izsolē par naudu pārdodamās LK akcijas tiek nopirktas līdzīgās daļās, un, kā liecina Savickis, jau bijis sarunāts vairāk nekā 55 miljonu ASV dolāru liels kredīts "Unibankā" (patlaban - "SEB banka"), taču ventspilnieki vienošanos pārkāpuši.

"Mēs visi četri kopā [Šķēle, Savickis, Lembergs, Berķis] nospriedām, ka mēs kopā nopirksim kuģniecības akcijas un pēc tam lemsim, ko ar tām darīt, bet beigās mums par lielu pārsteigumu izrādījās, ka kuģniecības akcijas nopirkusi "Ventspils nafta" (VN)," stāsta Savickis.

"Mēs ar Šķēli savu [par sertifikātiem] nopirkto daļu pēc ilgām diskusijām pārdevām," piebilst Savickis. Pircēji bijušas Berķa un Lemberga ieteiktas firmas.

Berķis atceras, ka VN uzvara izsolē bijis pārsteigums ne tikai Savickim, ar kuru bijis kopā, kad uzzinājis izsoles rezultātus, bet arī pašam. "Es arī biju vīlies un neapmierināts, jo manā uztverē, ja kaut ko savā starpā sarunā, tad tas ir jāpilda. Es jutos ļoti neērti. Iznāca, ka arī es savu solījumu neesmu pildījis," atzīst Berķis, piebilstot, ka attiecības ar Savicki šis gadījums "samaitāja".

Notikušo Berķis esot pārrunājis ar Lembergu, kurš teicis, ka neesot bijusi doma rīdziniekus piekrāpt, bet tas esot bijis labāk no kompānijas kontroles viedokļa, lai situācijas noteicēji būtu ventspilnieki.

Rokasgrāmatā publiskota arī kāda no Ventspils domes pēc izsoles 2002.gada jūnijā sūtīta faksa kopija. Sūtījums adresēts "augsti godātam Andrim Šķēlem", un to, visticamāk, parakstījis Lembergs. Dokumentā teikts: "Ar šo apliecinu, ka tuvākā gada laikā, bet pēc iespējas ātrāk, AS "Ventspils nafta" pārdos tās iegādātās AS "Latvijas Kuģniecība" visas akcijas kopējai A.Š. & Co un A.L. & Co kompānijai vai kompānijām, atbilstoši vienošanās. Vienas akcijas pārdošanas cena būs vienāda ar iegādes cenu + 12% gadā."

Šis solījums gan netika īstenots un, kā liecina Berķis, "tika panākta vienošanās, ka rīdzinieki turpmāk nepiedalīsies šajā projektā un mēs atpirksim no viņiem tās kompānijas, kuras bija iegādājušās LK akcijas par sertifikātiem"."

Novērtē šo rakstu: