Iesaki rakstu: 
Visiem lasītājiem, kuri uzdod jautājumu, cik tālu pašlaik atstādinātais Latvijas Onkoloģijas centra galvenais ārsts Viesturs Krūmiņš būtu bijis gatavs klusēt par savu "kreiso" pacientu, nu jau no amata atbrīvoto veselības ministru Gunti Belēviču, dodam iespēju iepazīties ar šo interviju un četriem videoierakstiem, - tie veikti ceturtdien no rīta un demonstrē, kā Onkoloģijas centra galvenais ārsts pilnībā zaudējis atmiņu attiecībā uz visu, kas saistīts ar to, ko Belēvičs mēģināja uzdot par ministra darba vizīti šajā medicīnas iestādē.
- Latvijas Avīze ir publicējusi īsziņu saraksti, no kuras izriet, ka Guntis Belēvičs 25.maijā no kādiem pulksten pusvieniem līdz vēlam vakaram atrodas Latvijas Onkoloģijas centrā. Pats viņš ir teicis, ka viņš šeit nebija ārstēties, bet uzturējās kā amatpersona, lai risinātu rindu jautājumu. Mani interesē, cik viņš ilgi šeit uzturējās 25.maijā?
- Ziniet, to es nevaru jums pateikt. Jo es neesmu iepazinies ar to informāciju, un man tiešām negribas melot jums.
- Bet viņš taču ar jums runāja…
- Kad ir 25.maijs? To jūs man pastāstiet!
- Te tā katru dienu nāk ministri stundām runāties?
- Nē, katru dienu man nenāk ministri runāties, un es gribu paskatīties, kāda tā informācija ir. (Skatās kalendāru.) 25.maijs... tas ir... šodien mums ir 9., ja.
- Nu, ministrs pie jums te...
- Jā, nē, vienu sekundīti, atļaujiet tad man... (Iziet no kabineta uz aptuveni trim minūtēm.) Ministrs ir bijis, protams, ka viņš ir risinājis. Otrkārt, viņš tiekas arī konkrēti ar, ar, kas risina rindu jautājumus, tas ir, diagnostikā tā ir mūsu radioloģijas daļa, ambulatorās pieņemšanas - tas ir ambulatorā daļa. Tā ka, protams, ka es viņu redzēju, bet kurā datumā, es jums gan to nevaru pateikt. Ja. Vai tas bija 25.vai 30., vai kāds.
- Respektīvi, viņš šeit bija, un viņš ne ar jums tikās?
- Nē, nu, jūs man prasāt to, ko es nevaru jums atbildēt. Ministrs, nu, droši vien, ka viņš brauc te. Ja viņš tādu paziņojumu ir devis, nu tad, nu tad jātic ir, nu. (Smejas.)
- Mēs jautājam jums, vai sešas stundas viņš ir bijis šeit? Jūsu klātbūtnē?
- Sešas stundas manā klātbūtnē noteikti viņš nav bijis.
- Bet kas vienojās par to, ka būs tikšanās ar ministru? Viņš pieteica savu vizīti? Kā tas notiek?
- Nu... bet... Pirmām kārtām jau droši vien tiekas ar valdi, ja. Ar valdi, un valde, ja vajag, ministrs ir bijis te. Esam rādījuši viņam mūsu visu, kā teikt, mūsu struktūru, bet kurā datumā – es tiešām nezinu.
- Tas nekur netiek piefiksēts, ka jūs runājat ar ministru, risināt rindu jautājumu?
- Nu, kā, rindu jautājums visu laiku tiek risināts. Kā jūs zināt, bija tā lielā ažiotāža par rindām Onkoloģijas centrā, ka pēc tam tur mēs arī pārskatījām un meklējām risinājumu, kādā veidā šos jautājumus risināt pareizi, ja, bet es jums tiešām nevaru pateikt, kurā dienā, cik minūtes es ministru redzēju. Protams, ka... (Smejas.)
- Bet tas nekur tā netiek piefiksēts, par ko jūs runājat, par ko jūs vienojaties šajās tikšanās ar ministru? Tāda papļāpāšana, tāda čomiska papļāpāšana?
- Redziet, es neesmu piedalījies nekādās konkrētā apaļā galda sarunās. Ja jūs par tādu jautājat, ja, kur tiek vesti protokoli vai kas. Tas, ka ministrs ik pa brīdim parādās, nu, es jau domāju...
- Viņš kā komēta ierodas?
- Nu, kāpēc jūs tādā veidā nostādāt to jautājumu?!
- Tāpēc, ka mums šķiet interesanti, ko šeit ministrs ir darījis sešas stundas un ka jūs to neatceraties.
- Es nezinu, par kādām sešām stundām jūs runājat, ja. Man tādas informācijas nav. Un es jums arī nevaru pateikt.
- Latvijas Avīze ir šodien publicējusi īsziņas.
- Latvijas Avīze publicēja arī citu informāciju, ja, atsaucoties uz, uz (smejas), es nezinu ko.
- Bet vai tad ministrs tā ierodas pie tā pēkšņi, negaidīti? Tas netiek saskaņots ar valdi?
- Ar valdi noteikti tiek saskaņots. Ar valdi noteikti tiek saskaņota ministra ierašanās, un tāpēc es nesaprotu, kāpēc jūs man uzdodat šo jautājumu.
- Tāpēc, ka mēs gribam zināt, kāds bija mērķis, kad ministrs pie jums onkoloģijas centrā pēdējoreiz ieradās.
- Nu, nezinu. Es nebiju viņa pavadītājs. Protams, ka es esmu redzējis ministru, es pazīstu, kāds viņš izskatās. Nē, nu, es domāju, ka mūsu saruna tāda diezgan neauglīga ir.
- Viņš bieži tā ierodas šeit uz stundām ilgām sarunām?
- Nē... Nu, jūs atkal nekorekti uzstādāt jautājumu. Stundām ilgām sarunām. Ar mani konkrēti uz stundām ilgām sarunām ministrs nav ieradies. Ja ministrs ir ieradies, viņš ir ieradies pie vadības un spriež šos jautājumus.
- Jūs esat centra vadītājs...
- Es esmu centra vadītājs, galvenais ārsts Onkoloģijas centrā, bet mums ir slimnīcu apvienība, kā jau jūs zināt, un, un slimnīcu apvienībai ir sava vadība, ja, un ministrs vispirms komunicē ar viņiem, ja. Un, ka ministrs neatnāk kaut kur uz kādu struktūrvienību, neinformējot par to vadību. Tā tas laikam tā vajadzētu būt. Tā ka es jums vairāk nekā nevaru pateikt. Jūs mani atvainojiet.
- Jūs kaut kur kalendārā nefiksējat, ko jūs kuru dienu darāt? Kaut kāds plānotājs, varbūt ir. Nu, vai tad jūs nevarat apskatīties
- Nu, nav man plānotāja, ja, Es varu pat telefonu parādīt, ka man nav plānotāja. Ko jūs gribat!?
- Kad ir bijis ministrs pie jums...
- Nu, labi, es izlasīšu. Ko es jums vairāk varu pateikt.
- Bet kāda jums ir tā kārtība, kad ierodas ministrs? Viņš staigā no kabineta uz kabinetu, no zāles uz zāli? Gribas saprast.
- Ja man rupji būtu jāatbild, es teiktu, vaicājiet ministram. Jūs paši zināt, kā tas ir. Ministrs, ja viņš brauc, vispirms kontaktē ar vadību. Un tad atbilstoši tam, ko grib redzēt, kādus jautājumus noskaidrot, tur arī iet.
- Un jūs ar viņu?
- Nu, jūs atkal. Es neatceros. Bija ministrs.
- Jūs ar viņu kurā vietā sarunājāties? Šeit vai kādā citā telpā?
- Nu, šeit mums arī īpaši... Šeit bija ienācis, jā. Bet, kad tas bija, es, goda vārds, neatceros. Labi, pietiks.
- Es vienkārši domāju, ministra vizīte, tā tāda parasta lieta? Ja pie manis atnāktu ministrs, es kādu mēnesi precīzi atcerētos, kas tur notika. Pagājušas tikai divas nedēļas, jūs esat jau visu aizmirsis.
- Jūs sakāt, ka divas nedēļas. Es īsti neatceros.
- Es kalendārā vienkārši apskatos. Man tā sanāk. Divas nedēļas un viena diena.
- Kur te kalendārā uzlikts 25.maijs...
- Jūs nupat uzlikāt.
- Ā, es nupat uzliku. (Smejas.)
- Krūmiņa kungs, stāsts ir par to, ka labāk jau, pastāstīt žurnālistiem, nevis tad, kad KNAB atnāk. Tad bieži vien kaut kas ir par vēlu. Tāpēc mēs gribam, lai jūs kaut ko atcerētos – kas ir bijis, kā ir bijis un kāpēc ministrs šeit šajās telpās sešas stundas uzturējās.
- Labi, es palasīšos internetu rītdien...
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
