Iesaki rakstu: 
Diezgan paskarbs apgalvojums, vai ne? Mēģināšu iespējami īsi paskaidrot - kāpēc šāda ir mana pārliecība un kāpēc Satversmes aizsardzības biroja direktoram, bijušajam ģenerālprokuroram Jānim Maizītim, manuprāt, būtu vieta nevis savā amatā, bet cietumā.
Tātad - kas kopumā ir briesmīgākais saistībā ar Krievijas iekšējo uzbūvi, tās būtību? Nez vai kāds iebildīs, - tas, ka nav likuma varas. Lielākā vai mazākā mērā Krievijā pēdējo gadu tūkstoti vienmēr ir bijis tā, ka pāri it kā pastāvošajam likumam stāv naudas vara un konkrētu pie lielākas vai mazākas varas esošo intereses, iegribas un vajadzības. Visi to ir sapratuši, visi pieņēmuši šādu "sistēmu" un tai labāk vai sliktāk piemērojušies.
Tā ir arī tagad - likums acīmredzami tur nestāv pāri visiem un visam, ij ne tuvu ne. Formāli ir likumi, bet faktiski ir dzīve "po poņaķijam". Ir viens galvenais "pahans", kas lielā mērā nosaka "poņaķijus", pēc kuriem jādzīvo, bet arī pats ir spiests vismaz daļēji pēc šiem "poņaķijiem" dzīvot - lai nesagrūtu visa valstiskā varas būve, kurā piramīdas veidā izkārtojušies mazāki un mazāki "pahani".
Eiropeiskās vērtības it kā ir pilnīgi citas. Latvija - kā mums nepārtraukti stāsta pie varas esošie - esot Eiropas un eiropeiska valsts, kur pāri visam esot eiropeiskās likuma, tiesiskuma, demokrātijas utml. normas. Akurāt pretēji tam, kas notiekot aziātiskajā, jau acīmredzami pustotalitārajā, korumpētajā Krievijā, pie mums likums un tiesiskums esot pāri visam. Kas likumā - sākot jau no galvenā, svarīgākā - ierakstīts, tas arī esot ņemams vērā un stingri ievērojams. Un nekāda krieviski aziātiska "po poņaķijam" - sak, likumā gan ierakstīts nav, bet lielāks vai mazāks "pahans" pēc savas iekšējās pārliecības zina, kā jābūt.
Un tagad no šī viedokļa palūkojieties uz kaut vai to pašu jau apnikušo valsts noslēpuma pielaižu tēmu, precīzāk - uz vienu pavisam sīku šīs tēmas detaļu, kas, manuprāt, precīzi raksturo valstī visdažādākajos veidos notiekošo.
Varbūt vēl atceraties: Jāņa Maizīša vadītā SAB, un tā piejaucēto, iebiedēto vai "jumtoto" kabatas kvaukšķu galvenais pārmetums Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei bija - šī aizdomīgā būtne savā augstprātībā esot iedomājusies, ka viņai ir kaut kādas tur tiesības uz sarunām SABā doties kopā ar advokātu. Valsts kancelejas direktore, lūk, mēģinot savā labā kropļot mūsu dārgo Satversmi, viņa blēdīgi cenšoties nesaprast, ka runa ir par "speciālajām tiesībām", šāda viņas rīcība esot aizdomīga un diskreditējot ne tikai SABu, bet visas valsts drošības iestādes un pašu Latvijas valsti.
Es neesmu nekāds jurists, un Latvijas Republikas Satversmi nekad no viena līdz otram galam neesmu izlasījis. Bet to es esmu licis aiz auss, ka tieši Satversme - kuru savulaik pieņēma cilvēki, kam mūsdienu "simt gudrās galvas" nebūtu cienīgas pat kurpju šņores aizsiet, - ir mūsu valsts pamatlikums. Pamatlikums, kurā īsi un skaidri aprakstīts - kas ir šī valsts, kā tā uzbūvēta un kādas ir manas kā šīs valsts pilsoņa tiesības. Tiesības, kas ir manas un svētas un kuras man (un ikvienam Latvijas pilsonim, kas tāds ne tikai ir, bet arī jūtas) nevar atņemt nekādi "pahani" un viņu pakalpiņi.
Te būs nu jau slavenais Satversmes 92. pants - izlasiet rūpīgi un nesteidzoties: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību."
Izlasījāt? Tad izlasiet vēl un vēlreiz. Četri īsi teikumi. Tas, ka juridiskie parazīti par tiem var sakomentēt murgu sējumus, neko nenozīmē - jūsu valsts pamatlicēji precīzi noteica, kādas ir jūsu tiesības neatkarīgi no tā, vai tās kādam "pahanam" un viņa rokaspuišiem patīk vai nepatīk.
Jūsu valsts pamatlikumā NAV rakstīts, ka GANDRĪZ ikviens var aizstāvēt savas tiesības, ja vien kādam vietējam oberšturmbanfīreram neienāk prātā citādi.
Jūsu valsts pamatlikumā NAV rakstīts, ka GANDRĪZ ikviens uzskatāms par ne vainīgu, ja vien kādam vietējam "pahanam" nav citāda skatījuma uz lietām.
Jūsu valsts pamatlikumā NAV arī rakstīts, ka GANDRĪZ ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību, ja vien kāds jaunmodīgs čekists neuzskata, ka šis ir tāds īpašs "speciālo tiesību" gadījums, kad šādu tiesību nav vis.
Nekā tāda. Jūsu valsts pamatlikuma rakstītāji ir bijuši maksimāli skaidri un precīzi - "ikviens var", "ikviens uzskatāms", "ikvienam ir tiesības". Ar šādu maksimālu precizitāti un absolūtu skaidrību viņi būvēja nebūt ne tādu valsti, par kādu to pašlaik mēģina pataisīt Maizīši, viņu manipulētāji un viņu līdzskrējēji.
Savukārt pašlaik īpaši komisks - ja šeit varētu runāt par smieklīgumu - ir apstāklis, ka par Satversmē skaidri noteikto tiesību pārkāpēju un grāvēju "fasādi" ir kļuvis cilvēks, kura vadītais kantoris saucas par Satversmes AIZSARDZĪBAS biroju un kura darbību it kā reglamentējošā likuma 1. panta 1. daļā ir noteikts, ka SAB galvenais uzdevums esot nosargāt Latvijas valsts konstitucionālo iekārtu. Kaut patiesībā tas nodarbojas ar tieši pretējo.
Šī mafija - citādi to nenosaukt - pašlaik savu pašu, kā arī savu barotāju un krusttēvu savtīgo interešu dēļ mēģina nozombēt Latvijas cilvēkus tiktāl, lai tie līdzīgi Krievijas sabiedrības lielai (ja ne lielākajai) daļai noticētu - likums ir sū..., mūsu tiesības ir sū..., jo īstā vara ir "pahaniem" un viņu "poņaķijiem".
Ņemot vērā lielā Krievijas "pahana" pieredzi zombēšanas jomā, viņi ir paļāvības pilni, ka, tūkstošreiz atkārtojot "halva", arī viņi panāks, lai mutēs, kuras paši piekrāvuši ar mēsliem, parādītos kaut kas saldmes sajūtai līdzīgu.
Līdzīgi Krievijas lielajam "pahanam" viņi jau ir spējuši nodibināt pietiekami iespaidīgu specdienestu varu valstī. Līdzīgi Krievijas "pahanam" viņi sev dažādos veidos ir pakļāvuši lielāko daļu mediju. Līdzīgi Krievijas "pahanam" vienus viņi ir iebiedējuši, citus piebarojuši.
Atlicis tikai tāds sīkums - nozombēt sabiedrību tiktāl, lai tā saprastu un pieņemtu, ka kaut kāda tur Satversme un visādi citādi likumi ir tīrais nieks, salīdzinot ar "speciālajām tiesībām" un "īpašajām instrukcijām", kā šī banda šifrēti apzīmē vecos labos "poņaķijus".
Patiesībā Jānis Maizītis un viņa kvaukšķi grauj pašus Latvijas valsts pamatus un mēģina pārtaisīt mūsu valsti par mazu Krieviju, kur viņiem pašiem un viņu manipulētājiem un barotājiem būtu pilnīgi brīvas rokas. Un jāteic, ka pagaidām viņiem izdodas diezgan labi.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
