Kā paprasīt kredītņēmējam vairāk kā 10% „soda” procentos?
Matīss Gūtmanis, speciāli Pietiek10.02.2014.
Komentāri (11)
Iesaki rakstu: 
No šī gada 1. janvāra ir stājies spēkā likums, kas nosaka, ka par laikus neatmaksātu kredītu līgumsods nevar pārsniegt 10% no izsniegtā kredīta summas. Pret šo regulējumu ļoti asi iestājās Latvijas nebanku kredītdevēju asociācija. Tas arī ir loģiski, jo tās biedru izsniegto kredītu soda procentu apjoms var sasniegt 100% no kredīta summas (nereti nākuši klienti, kam līgumsods aprēķināts 300%), - tad bizness sanāk visnotaļ pievilcīgs.
Jau pirms regulējuma pieņemšanas zināju, ka nozare atradīs veidu, kā izspiest visu sulu, nevis tikai 10% soda procentu veidā no kredītņēmēja. Tad nu šobrīd nozarē ir ienācis jauns spēlētājs, kas palīdz samazināt izmaksas un riskus kredītu devējiem, kā arī pats spēs ievērojami nopelnīt uz lētticīgo kredītņēmēju rēķina.
Kas ir ienācis tirgū? Galvojumi.lv Tas ir pakalpojums, ko piedāvā uzņēmums SIA Profdeals.lv. Pakalpojuma būtība ir tāda, ka, reģistrējoties Galvojumi.lv, šis uzņēmums galvos par Jūsu nākotnes saistībām kredītu izsniedzējiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem tiks noslēgti sadarbības līgumi.
Process noris šādi. Klients piereģistrējas Galvojumi.lv mājaslapā. Pēc tam Galvojumi.lv par maksu izvērtē klienta maksātspēju un nosaka limitu, kādu šis uzņēmums varētu garantēt klientam. Kad klients ir saņēmis apstiprinājumu, ka viņam pienākas galvojums konkrētas summas apmērā, var doties uz kredītu devēju mājaslapām pieteikties kredītiem, pieteikumos norādot, ka kredītu galvo Galvojumi.lv. Galvojumi.lv apgalvo, ka tādā veidā varēsiet ietaupīt.
Sākotnēji viss izskatās skaisti un rožaini. Lai arī ir neliela maksa par reģistrāciju, tas tā kā būtu sīkums, ja vien ir iespējams saņemt aizdevumu uz labākiem nosacījumiem. Tomēr galvenais punkts galvojuma saņemšanas nosacījumos ir „Saistību pārņemšanas maksa”. Tiek noteikts, ka, veicot klienta saistību izpildi pret pakalpojuma sniedzēju (vienkārši sakot, samaksājot klienta parādu kredīta devējam un pieprasot klientam veikt saistību dzēšanu jau pret Galvojumi.lv) maksa sastāda 105.42LVL (viens simts latu un četrdesmit divi santīmi) vai 150 EUR (viens simts piecdesmit eiro).
Kāpēc šis faktors mani uztrauc? Tāpēc, ka no pieredzes varu teikt, ka kredītņēmējam, kuram ir radušās problēmas ar ātrā kredīta atmaksu, ir izsniegti vairāki salīdzinoši mazu summu kredīti atšķirīgās kredītiestādēs. Nereti kredītņēmējs, neapzinoties situācijas nopietnību, ņem vienu kredītu, lai segtu citu. Tā ir “amorāla” prakse.
Lai atainotu situācijas nopietnību, apskatīsim hipotētisku piemēru par kredītņēmēju vārdā Pēterītis. Pēterītim dažādu iemeslu dēļ trūkst līdzekļu ikdienas izdevumu segšanai. Tad nu Pēterītis izlemj izmantot „atbildīgo” ātro kredītu izsniedzēju pakalpojumus un aizņemties naudu.
Pirms tam Pēterītis piereģistrējas Galvojumi.lv, lai rezultātā saņemtu labākus nosacījumus kredītu saņemšanā. Pieņemsim, ka Galvojumi.lv ir gatavi galvot par Pēterīša potenciālajām saistībām 500 EUR apmērā.
Tā nu Pēterītis apmeklē vairāku ātro kredītu izsniedzēju mājaslapas un aizpilda pieteikumus kredīta saņemšanai. Piemēra labad pieņemsim, ka Pēterītis ir aizņēmies pa 100 EUR no pieciem dažādiem kredītdevējiem.
Pēc mēneša, kad kredīts būtu jāatmaksā, Pēterītim rodas problēmas veikt kredītu atmaksu. Un tagad salīdzināsim, kāda situācija veidojas atkarībā no tā, vai Pēterītis ir izmantojis Galvojumi.lv pakalpojums vai ne.
Ja Pēterītis ir izmantojis Galvojumi.lv pakalpojumus:
Kredītdevēji pieprasa no Pēterīša kredītu atmaksu, par to prasot godīgo pakalpojuma maksu 10% mēnesī no summas. Kopā tas sastāda 550 EUR.
Pēterītis to atmaksāt nespēj, tāpēc Galvojumi.lv pārņem saistības no kredītu devējiem. Šajā momentā tiek aprēķināta kredīta pārņemšanas maksa, kas sastāda 150 EUR par katru pārņemto kredītu. 5X150=750 EUR.
Rezultātā Pēterītis ir parādā 550+750=1300 EUR.
Ja Pēterītis ņemtu kredītu bez Galvojumi.lv pakalpojuma izmantošanas:
Kredītdevēji pieprasa no Pēterīša kredītu atmaksu, par to prasot godīgo pakalpojuma maksu 10% mēnesī no summas. Kopā tas sastāda 550 EUR.
Pēterītis to atmaksāt nespēj, tāpēc kredītdevēji uzrēķina maksimāli atļautos 10% soda procentus.
Rezultātā Pēterītis ir parādā 550 EUR + (550X0.1)=605 EUR. Uz šīs summas vairs nevar papildus aprēķināt nekādas komisijas vai soda maksājumus.
Tātad, salīdzinot abus variantus, ir redzams, ka Pēterītim izdevīgāk būtu bijis saņemt kredītus bez galvojuma, jo šajā gadījumā būtu jāatmaksā 605 EUR pret 1300 EUR. Tātad vai tiešām Galvojumi.lv pakalpojumus ir vērsts uz klientu labklājības celšanu vai vismaz ar labiem nodomiem radīts? Manuprāt, nē.
Kāpēc sadarbība ar Galvojumi.lv ir izdevīga kredītu devējiem? Tāpēc, ka, ja atnāk klients ar galvojumu, būtībā kredīta devējs var neveikt viņa maksātspējas izvērtējumu, jo to jau ir veicis Galvojumi.lv. Tāpat, ja klients neatmaksā kredītu, kredīta devējs vēršas Galvojumi.lv, kurš veic kredīta atmaksu. Līdz ar to ir mazākas izmaksas uz risku vērtēšanu, klientu apkalpošanu un mazāks risks nesaņemt izsniegto kredītu. Spēj tik izsniegt jaunus kredītus.
Rezultātā tādi kredītņēmēji kā Pēterītis tiks “izģērbti un apzagti” neatkarīgi no tā, vai ir pieņemts jauns likums vai ne. Turklāt viss ir legāli. Netiek pārkāpts nosacījums par 10% limitu soda naudām un soda procentiem. Tā lūk saucās tiesiska valsts.
Protams, tas lai paliek Jūsu ziņā, vai šāds pakalpojums ir vajadzīgs un vai tāda pakalpojuma sniegšanu vajadzētu pieļaut.
Kā rāda Lursoft dati, SIA Profdeals.lv īpašnieki ir Ģirts Vilciņš (zināms kā nu jau likvidēto uzņēmumu Profs Latvija un Superlats) un Daiga Vilciņa, 2012. gadu tas beidzis ar 73 tūkstošu latu apgrozījumu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
