Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2017. gada 12. decembrī Ministru kabinets izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas darbības pārskatu par paveikto un problēmām VDK dokumentu zinātniskās izpētes procesā, kas sagatavots, neņemot vērā LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas viedokli, sniedzot īstenībai neatbilstošu priekšstatu par Satversmes aizsardzības biroja rīcību VDK dokumentu sakarā un Komisijai piedāvātajiem nosacījumiem un to izmaiņām laikā gaitā un radot Komisijas zinātnieku, pētnieku, ekspertu un stipendiātu godu aizskarošu priekšstatu par to, ka viņi izvairās no Satversmes aizsardzības biroja rīcībā esošo VDK dokumentu pētniecības.

Minētais radīja nepieciešamību ne tikai dokumentāli atspēkot īstenībai neatbilstošas ziņas, bet arī ieguldīt laiku un resursus reputācijas atjaunošanā, kas ir svarīga LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas darba sastāvdaļa. Šī informatīvā ziņojuma, pret kuru neiebilda Ministru Kabineta locekļi, rezultātā Komisija savā 2017. gada 8. decembra sēdē (protokols Nr. 17-2017) atcēla 2015. gada 6. marta darba plānu kā neīstenojamu.

Jānorāda, ka tikai 2017. gada 15. marta vēstulē Nr. 5.2-10/17/168 Satversmes aizsardzības birojs pēc ilgstošiem LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas lūgumiem sniegt informāciju par tā rīcībā esošo VDK dokumentu juridisko statusu tieši norādīja, ka šie dokumenti nav valsts noslēpuma objekts. Tomēr visus lūgumus sniegt informāciju atteica, atsaucoties uz fizisko personu datu aizsardzības regulējumu.

Gandrīz divus gadus lūgto Satversmes aizsardzības biroja rīcībā esošo VDK dokumentu aprakstu LPSR VDK zinātniskās izpētes komisija saņēma tikai 2017. gada oktobrī pēc tam, kad bija ziņojusi 12. Saeimas Nacionālās drošības komisijai par komisijas ieskatā neatbilstošu Satversmes aizsardzības biroja rīcību, iepazīstinot ar aprakstiem.

2017. gada 31. augustā komisijas pārstāvji nesekmīgi mēģināja iepazīties ar VDK dokumentu aprakstiem. 2017. gada 12. septembrī apraksts, kas sadalīts divās mapēs uz drukātām lapām bez dokumentam obligātiem rekvizītiem un norādes par izsniegto lapu juridisko statusu, bija izsniegts pieciem komisijas locekļiem pēc “saistību raksta”, kam pielikumā bija Krimināllikuma normu uzskaitījums, parakstīšanas, nesaņemot paskaidrojumus pēc atbilstoša pieprasījuma par “saistību raksta” parakstīšanas iemesliem un apraksta juridisko statusu.

Iepazīšanās kopā ar “saistību raksta” parakstīšanas procedūru Satversmes aizsardzības biroja telpās ilga 43 minūtes. Tad komisija bija lūgta atbrīvot telpu citām valsts drošības iestādes šajā telpā plānotām nodarbēm.

Lai gan komisija vēlāk saņēma vēl 2017. gada 15. martā solīto aprakstu, tomēr toreiz nekādas norādes par saņemto izdruku juridisko statusu nebija saņemtas. Tā kā parakstīts “saistību raksts”, bet saņemtais materiāls nesatur norādes par juridisko statusu, komisija lūdza tiešu skaidrojumu. Līdz 2017. gada 30. novembrim šāds skaidrojums nebija saņemts, lai arī 12. Saeimas Nacionālās drošības komisijai Satversmes aizsardzības birojs rakstveidā apgalvoja, ka komisijas pārstāvji nav lūguši paskaidrot iemeslus “saistību raksta” parakstīšanai, tāpat kā nav lūguši sniegt informāciju par apraksta juridisko statusu.

Tikai 2017. gada 30. novembrī Satversmes aizsardzības birojs pirmo reizi rakstveidā apliecināja, ka pēc valsts noslēpuma sevišķās atļaujas ieguves pētniekus pielaidīs VDK aģentu kartotēkai. Iepriekš, kā to apliecina arī publiskā 12. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde 2016. gada 15. novembrī, kuru vadīja Dr. hist. Ritvars Jansons, pastāvēja nostāja, ka pieejamība VDK aģentu kartotēkai tiks liegta arī pēc valsts noslēpuma sevišķās atļaujas piešķiršanas komisijas locekļiem.

Ievērojot Satversmes aizsardzības biroja viedokļa izmaiņas par ārējo normatīvo aktu piemērošanu, LPSR VDK zinātniskās izpētes komisija veica atbilstošas darbības, lai veiktu nepastarpināti Satversmes aizsardzības biroja rīcībā esošo dokumentu izpēti, kas iepriekš pētīti pastarpināti, izmantojot sadarbības fakta ar VDK pārbaudes lietās esošos dokumentus un ar kritiskās analīzes palīdzību novērtējot šo dokumentu sakarā veiktās procesuālās darbības, tai skaitā juridiskos slēdzienus.

Neskatoties uz to, ka Ministru kabineta 2014. gada 20. augusta rīkojuma Nr. 433 8. punkts joprojām, par spīti Latvijas Universitātes un LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas lūgumiem paredz: “Komisijas darbu un ar to saistīto pētniecību administrē Izglītības un zinātnes ministrija,” Izglītības un zinātnes ministrija atteicās, esot informēta, ka Latvijas Universitātē nav sevišķās lietvedības, sniegt atbalstu aptaujas lapu sevišķās atļaujas pieejai valsts noslēpuma ieguvei nodošanā Satversmes aizsardzības birojam, lai tādējādi izpildītu ārējos normatīvajos aktos noteikto kārtību. Tā vietā izglītības un zinātnes ministrs publiski norādīja, ka viņš aptaujas lapu sevišķās atļaujas pieejai valsts noslēpumam aizpildījis nevis darbavietā, bet mājās pie datora.

Ievērojot Izglītības un zinātnes ministrijas rīcību, Satversmes aizsardzības birojs deva iespēju, ko Komisija arī izmantoja pirms informatīvā ziņojuma prezentēšanas, sniegt izņēmuma kārtībā aptaujas lapas sevišķās atļaujas pieejai valsts noslēpuma ieguvei tieši Satversmes aizsardzības birojam.

Tomēr aptaujas lapu aizpildīšana un iesniegšana bija tikai viens no daudziem soļiem savstarpējās sadarbības kārtības noskaidrošanā, noteikšanā un izpildē. Kā jau minēts, tikai 2018. gada 31. maijā LPSR VDK zinātniskās izpētes komisija saņēma piezīmes, kas veiktas Satversmes aizsardzības biroja ietvaros. Ziņu analīze risināsies sabiedriskā kārtībā, un tās veikšanai, ievērojot Satversmes aizsardzības biroja nosacījumus, vēl nosakāma kārtība.

VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas informācijas automatizētā sistēma (elektroniskā datubāze) Delta Latvija pilnā apjomā nav bijusi pieejama LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijai. Satversmes aizsardzības birojs, neesot atbilstoši pieņemtiem Ministru kabineta noteikumiem, anonimizēja DELTA Latvija ar mērķi to nodot Latvijas Nacionālajam arhīvam.

Anonimizācija oficiāli apstiprinājās tikai 2017. gada 12. novembra Latvijas televīzijas raidījumā De Facto, bet nodošana veikta 2018. gada janvārī. Līgums par dokumentu nodošanu pastāvīgā valsts glabāšanā starp Latvijas Nacionālā arhīvu, kuru pārstāvēja Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva direktore Dace Bušante, un un Satversmes aizsardzības biroju, kuru pārstāvēja direktors Jānis Maizītis Nr. LVKFFDA-313/23, SAB reģ. nr. 52-20/18/1 noslēgts tikai 2017. gada 19. decembrī un paredz pielikumu, kas liedz pat LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas pētniekiem ne tikai izpaust ziņas par fiziskajām personām, bet arī pētniekiem ir aizliegts norakstīt informāciju no datu bāzes ekrāna vai to fotografēt.

Šādos apstākļos kvalitatīva pētniecība nav un nebūs iespējama.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft