Kā Silva Bendrāte uzlabo psihiatrijas un narkoloģijas centra publisko tēlu
PIETIEK13.07.2013.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Vairāki Pietiek lasītāji ir interesējušies - ar ko tieši Valsts SIA Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs nodarbojas pēdējās vēlēšanās caurkritusī Saeimas deputāte Silva Bendrāte, kas plašāku ievērību savulaik izpelnījās ar savu slēpto līgumu ar Aivaru Lembergu? Šodien publicējam centra skaidrojumu, kura sagatavošana centra valdes priekšsēdētājam Jānim Buģinam prasījusi veselu mēnesi.
"Valsts SIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" (turpmāk - Centrs) 2013. gada 5.jūnijā ir saņemta Jūsu vēstule ar jautājumiem par sabiedrisko attiecību darbu Centrā. Labprāt piepildīsim Jūsu vēlmi vairāk uzzināt par mūsu uzņēmumu, īpaši - par sabiedrisko attiecību jomu, par kuru atbildīga ir sabiedrisko attiecību vadītāja Silva Bendrāte.
Lai nodrošinātu efektīvas un kvalitatīvas garīgās veselības aprūpes attīstību, un metodiskā darba pilnveidošanu, iegūtās pieredzes un labās prakses principu garīgās veselības un narkoloģijas organizatoriski metodiskajā darbā popularizēšanu, uzlabotu sabiedrības informētību garīgās veselības aprūpes jautājumos, sekmētu potenciālo garīgās veselības pakalpojumu lietotāju baiļu mazināšanos, nevēlēšanos sadarboties un izvairīšanos no palīdzības saņemšanas, kā arī lai uzlabotu sadarbību ar sabiedrību, potenciālo garīgās veselības pakalpojumu lietotāju un viņu atbalstītāju nevalstiskajām organizācijām, Centra valde 2012. gada 12.septembrī, ņemot vērā, ka minēto pasākumu realizācija ir ilglaicīgs un apjomīgs darbs, minētā darba aktivizēšanai izveidoja sabiedrisko attiecību vadītāja amata vietu.
Sabiedriskās attiecības ir vispāratzīta un pašsaprotama uzņēmuma komunikācija mūsdienās. Sabiedrisko attiecību vadītāja pienākumi mūsu Centrā ietver nepieciešamību aktivizēt sabiedrisko attiecību jomu, mērķtiecīgi veidojot ārējo komunikāciju ar sabiedrību, valsts pārvaldes un citām institūcijām, palīdzot veidot uzņēmuma tēlu un atpazīstamību, iekļaujoties uzņēmuma vadības un menedžmenta uzdevumu un funkcijas īstenošanā, lai ilgtermiņā sasniegtu Centra mērķus (skat.: http://www.rpnc.lv/par-mums).
Silva Bendrāte Centrā sabiedrisko attiecību vadītājas pienākumus pilda kopš 2012.gada 8.oktobra. Viņai ir atbilstoša izglītība un pieredze - ir žurnālistikas maģistra grāds un sociālo zinātņu maģistra grāds sabiedrības vadībā.
Ar šo sniedzam informāciju par Silvas Bendrātes veiktajiem svarīgākajiem darbiem 2012.gada oktobrī, novembrī un decembrī, kā vēlējāties uzzināt. Minētajā laikposmā Centrā notikuši divi nozīmīgi notikumi, par kuriem S.Bendrātes vadībā sagatavotas informācijas plašsaziņas līdzekļiem un Centra interneta mājas lapai (skat.: http://www.rpnc.lv/zinas). Ambulatorā centra „Pārdaugava" atklāšanai veidots scenārijs un vadīta centra svinīgā atklāšana 2012.gada 6.decembrī. Uzsākts un turpinās nozīmīgs un apjomīgs darbs pie Centra mājas lapas veidošanas: tiekoties ar uzņēmuma atbildīgajiem darbiniekiem, galvenajiem ārstiem un nodaļu un departamentu vadītājiem precizētas nepieciešamās sadaļas, atbilstoši MK Noteikumiem nr.171 izstrādātas tehniskās prasības mājas lapas izstrādātājam, veikta cenu un servisa aptauja, pētīta ārvalstu un Latvijas radniecīgu uzņēmumu mājas lapu dizaina izlidošana, definēta uzņēmuma jaunās mājas lapas oriģināldizaina ideja un kopā ar mākslinieci radītas dizaina skices. S. Bendrāte organizējusi Ministru kabineta Atzinības raksta pasniegšanu profesoram Mintautam Caunem par izcilu mūža ieguldījumu Latvijas psihiatrijas attīstībā. Pieminētajā laikposmā S. Bendrāte apmeklējusi un iepazinusies ar visām Centra struktūrvienībām un apzinājusi to problēmas, apmeklējusi nozares konferenci un veselības jomas komunikatoru informēšanas tikšanās ministrijā. Vadības uzdevumā uzsākts darbs pie uzņēmuma 190gades atzīmēšanas 2014.gadā pasākumu programmas un publicitātes stratēģijas izstrādāšanas.
Bez tam S. Bendrāte ņēmusi aktīvu dalību Centra politikas dokumentu, atbildes vēstuļu sagatavošanā, rediģējusi anotācijas Ministru kabineta noteikumu izmaiņām Centram būtiskos jautājumos, piedalījusies tikšanās ar Veselības ministrijas speciālistiem un amatpersonām, lai apspriestu nepieciešamā papildus finansējuma piešķiršanu tiesu psihiatrisko ekspertīžu veikšanai un piespiedu ārstēšanās nodaļā ar apsardzi Laktas ielā 6.
Informācija par Centra valsts amatpersonu atalgojumu un dati par darbinieku atalgojumu sadalījumā pa amatu grupām ir pieejami Centra mājas lapā http://www.rpnc.lv/parskati."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
