Kā Šlesera dēlam izdevās nopelnīt vairāk nekā 10,7 miljonus eiro? Atbilde – beidzot legalizēti ģimenes īpašumi
PIETIEK18.10.2017.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
Laikraksta Dienas Bizness klajā laistā žurnālā Miljonārs publicētā Latvijas 100 lielāko pelnītāju saraksta sestajā vietā ar 10 787 211 eiro lielu peļņas daļu atrodams bijušā politiķa Aināra Šlesera dēls Edvards Šlesers. Šis sniegums skaidrojams vienkārši – ar Šleseru ģimenes lēmumiem legalizēt savus īpašumus un vērtīgāko biznesu, sekojot Šķēļu, Lembergu un Martinsonu ģimeņu paraugam, noformēt. uz dēla vārda.
Kā minēts Dienas Biznesa žurnālā Miljonārs, par oligarhu dēvētā bijušā politiķa Šlesera dēls Edvards lielāko pelnītāju sarakstā parādās pirmo reizi. Šo godu viņam sarūpējusi SIA Regma 1, kur viņam pieder 70% kapitāldaļu. Pārējie 30% līdzīgās daļās pieder pašam Aināram Šleseram, kurš ir arī valdes loceklis, viņa sievai un otram dēlam.
Šai mazpazīstamajai SIA pagājušo gadu izdevies pabeigt ar 15,41 miljona eiro konsolidēto peļņu. Uzņēmums oficiāli nodarbojas ar finanšu pakalpojumiem, taču caur to Šleseru ģimenei, kā rāda Lursoft dati, pieder vesels kompāniju tīkls.
Caur SIA Regma 100 uzņēmumam ir līdzdalība jau septiņās SIA – MCH AD (66.67857%), Regma 101 (100%), Multi Capital Holdings (50%), Regma 107 (100%), KSP investīcijas (50%), Regma 102 (100%) un MCH Investment Holding (100%).
Savukārt Multi Capital Holdings pieder 60% AS Latvijas Transporta Grupa un 100% AS MCH Investīcijas, kuras savukārt ir līdzīpašnieces attiecīgi uzņēmumos GP nekustamie īpašumi, Ganību parks, Locomotive Traction Operator un Rīgas tirdzniecības osta.
Pēdējais no šiem uzņēmumiem pagājušo gadu beidzis ar 16,725 miljonu eiro peļņu un tātad arī ir vērtīgākais Šleseru ģimenes uzņēmums, kurā, kā redzams, oficiāli lielākais līdzīpašnieks ir Edvards Šlesers.
Taču Lursoft dati demonstrē arī to, kad un kādā veidā Šleseru ģimene vispār parādījusies Rīgas tirdzniecības ostas netiešo līdzīpašnieku vidū, liekot izdarīt skaidru secinājumu par ilgāku laiku slēptu īpašumu legalizāciju.
Vēl 2015. gadā Latvijas miljonāru saraksta sadaļā „Savādie miljonāri” bija iekļauts kāds 1946. gadā dzimis, uzņēmēju vidē faktiski nepazīstams kungs vārdā Modris Ozoliņš.
Kā rādīja Lursoft dati, vismaz oficiāli šim cienījamā vecuma kungam piederēja AS MCD, šis uzņēmums bija vienīgais SIA Metier compos direction īpašnieks, kuram savukārt piederēja visas kapitāldaļas SIA MCD attīstība, 50% BioAkcept un 100% SIA Evobūves un attīstības projekti, kā arī 100% SIA Topos pārvaldība, SIA Evoexpress investīcijas un visas SIA MCD Assets kapitāldaļas.
Tālākā ķēdīte veda pie SIA MCD Assets simtprocentīgi kontrolētās SIA Operate, kas bija 24% kapitāldaļu īpašniece vairāk nekā 80 miljonus eiro vērtajā Rīgas tirdzniecības ostas uzņēmumu grupā.
Taču nu „savādais miljonārs” Ozoliņš ir miris, SIA Operate mainījusi nosaukumu un pagājušā gada oktobrī likvidēta, bet SIA MCD Assets tagad saucas SIA Inpo 25 un pieder Šķēles ģimenes uzņēmumu grupai, savukārt SIA Metier compos direction ir saglabājusi dalību tikai reālu darbību neveicošajā SIA MCD Services.
Savukārt AS MCH Investīcijas, kuras netiešie līdzīpašnieki saskaņā ar publiski pieejamiem datiem ir Šleseru ģimene, par SIA Rīgas tirdzniecības osta līdzīpašnieci ir kļuvusi pagājušā gada jūlijā, uzreiz kļūstot par 60% uzņēmuma kapitāldaļu turētāju.
Jāpiebilst, ka Šleseru ģimenes kompanjoni uzņēmumā Multi Capital Holdings, kam, kā minēts, pieder MCH Investīcijas, ir Šķēļu ģimene, kam 50% SIA Multi Capital Holdings pieder caur SIA Inpo 21.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
