Iesaki rakstu: 
Pašreizējā Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa vadīto partiju KPV LV nepilna gada laikā – no pagājušā gada jūlija sākuma līdz šā gada maija vidum – pametuši gandrīz 40% biedru: tā rāda oficiālie dati, ko pati partija šogad iesniegusi Uzņēmumu reģistrā. Partijas vadība nekādus komentārus par šo tendenci nesniedz.
„Politiskajai partijai KPV LV patlaban ir vairāk nekā 700 biedru, un tā tuvākajā nākotnē plāno dibināt jaunas nodaļas gan Latvijā, gan Anglijā, pastāstīja partijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.
Viņš pastāstīja, ka politiskā spēka biedru skaits nemitīgi pieaugot un pagājušās nedēļas beigās partijai bijuši jau vairāk nekā 700 biedri,” – tā pagājušā gada 6. jūlijā vēstīja ziņu aģentūra BNS.
Lai pārliecinātos, vai ziņu aģentūra nav ko sajaukusi, Pietiek uzdeva Kaimiņam jautājumu – vai viņš ir runājis taisnību, BNS apgalvojot, ka „politiskajai partijai KPV LV patlaban ir vairāk nekā 700 biedru”, taču uz šo jautājumu partijas vadītājs neatbildēja.
Savukārt šā gada 12. maijā KPV LV jau ir sniegusi oficiālu pārskatu par saviem biedriem. Saskaņā ar Politisko partiju likumu ikvienai partijai ir pienākums Uzņēmumu reģistrā vienreiz gadā – līdz 1. martam iesniegt aktuālo biedru sarakstu.
Kaimiņa vadītā partija, kā rāda Uzņēmumu reģistra oficiālā informācija, šo likuma prasību sākotnēji bija ignorējusi, tomēr pēc tam ar pusotra mēneša novēlošanos savu biedru sarakstu tomēr iesniegusi.
Ja salīdzina šo oficiālo dokumentu ar datiem, kurus Kaimiņš sniedza nepilnu gadu iepriekš, sanāk, ka šajā laikā viņa vadītās partijas biedru skaits ir samazinājies par vismaz 270 biedriem – no 700 (vai vairāk, kā apgalvoja Kaimiņš) līdz 430 biedriem 2017. gada maijā.
Pats Kaimiņš aizvadītajā nedēļā nevēlējās atbildēt arī uz jautājumu, vai atbilst patiesībai viņa partijas līdz šī gada 1. martam oficiāli iesniegtajā partijas biedru reģistrā minētie dati, ka partijā ir 430 biedru.
Tāpat deputāts nevēlējās sniegt savu skaidrojumu biedru skaita samazinājumam un atklāt, vai partijas vadība ir apspriedusi šādu katastrofālu partijas biedru skaita samazinājumu. Arī to, cik pašlaik KPV LV ir biedru, Kaimiņš atklāt nevēlējās.
Par to, kā tieši Kaimiņa vadītā partija izturas pret likuma prasībām par partijas biedru reģistru, liecina arī Pietiek lasītāju norādītais: šā gada 11. februārī par partijas valdes locekli ievēlēta neveiksmīgā uzņēmēja Linda Liepiņa, taču, neraugoties uz to, pašas partijas iesniegtajā biedru sarakstā viņa nav minēta vēl četrus mēnešus vēlāk.
Partija KPV LV tika dibināta pagājušā gada 3.maijā Rīgā, un par tās dibināšanu kongresā balsoja 385 cilvēki.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
