Kalnmeiers negrib uzņemties nekādu atbildību par padoto korupcijas risku ignorēšanu un „nogulēšanu”

Valsts ieņēmumu dienesta publiskā datu bāze rāda, ka šoruden kukuļošanas kriminālprocesā aizdomās turētā Bebre jau daudzus gadus regulāri dzīvojusi pāri saviem līdzekļiem, aizvien palielinot savu kredītsaistību slogu. 2002. gadā viņa paņēmusi 17 tūkstošu latu aizņēmumu, un kopš tā laika prokurores saistības tikai pieaugušas, neraugoties uz viņas tāpat aizvien pieaugušo gada atalgojumu.

2004. gadā Bebres parādsaistības jau pieaugušas līdz 22 tūkstošiem latu, 2005. gadā – līdz 46 tūkstošiem latu, 2006. gadā tās bijušas 3000 latu un 75,6 tūkstošu eiro apmērā (kopā aptuveni 56 tūkstoši latu). Šajā laikā prokurores atalgojums, salīdzinot ar gadu tūkstoša sākumu, dubultojies, jau pārsniedzot 15 tūkstošus latu gadā, taču parādi turpinājuši augt arī turpmāk.

2007. gadā Bebres gada alga palielinājusies vēl par 5000 latu, sasniedzot 21 tūkstoti latu, taču auguši arī parādi, - gada beigās tie sasnieguši jau 8,5 tūkstošus latu un 98 tūkstošus eiro. 2008. gads prokurorei bijis īpaši „trekns” – viņa par 18 tūkstošiem latu nopirkusi māju un zemi, ņēmusi divus patēriņa kredītus 8,5 tūkstošu latu kopapjomā, kā arī 36 tūkstošu eiro hipotekāro kredītu. Rezultātā viņas parādu slogs palielinājies jau līdz 141,8 tūkstošiem eiro.

Gan 2009., gan 2010. gadā prokurore pārkreditējusies, taču viņas deklarēto parādu slogs nav mazinājies, tieši otrādi – 2009. gada beigās tas bijis 146,5 tūkstoši eiro, bet gadu vēlāk – 156,3 tūkstoši eiro. Taču 2011. gadā Bebres milzīgais parādu jūgs pēkšņi izgaisis: gada laikā saņemot tikai aptuveni 14 tūkstošus latu pēc nodokļu nomaksas un neveicot nekādus deklarētus darījumus, viņas parādsaistības sarukušas par 120 tūkstošiem eiro – līdz nedaudz vairāk kā 36 tūkstošiem eiro.

Gan Bebres pakāpeniskā slīgšana aizvien dziļākā kredītsaistību jūgā, gan iespaidīgie „trekno gadu” tēriņi nav tikuši slēpti, un Ģenerālprokuratūras vadībai par šiem faktiem vajadzēja būt lietas kursā tāpat kā par Bebres pagājušā gada brīnumaino finansiālo veiksmi un acīmredzamajām dīvainībām amatpersonas deklarācijā.

Taču, kā Pietiek jau iepriekš neoficiāli tika paskaidrots Kalnmeiera vadītajā iestādē, tajā „neesot pieņemts” kontrolēt šādus riska faktorus, jo ģenerālprokurora uzskats esot – ar šādām lietām esot jānodarbojas KNAB un līdzīgām iestādēm, bet ne viņam kā Ģenerālprokuratūras vadītājam un arī ne pašai Ģenerālprokuratūrai.

Nu šo paskaidrojumu apstiprina arī Ģenerālprokuratūras oficiālā atbilde, no kuras izriet – Kalnmeiers neuzskata, ka viņam kā iestādes vadītājam būtu bijis jābūt lietas kursā par prokurores ilgstošo slīgšanu parādos un nedeklarētajiem darījumiem, kas ļāvuši izkļūt no šiem parādiem.

Tāpat no Ģenerālprokuratūras oficiālās atbildes izriet, ka Kalnmeiers kā šīs iestādes vadītājs negatavojas un arī nevēlas uzņemties jebkādu atbildību par nepamanītajiem minētās prokurores korupcijas riskiem, kuru likumsakarīgas sekas ir bijusi viņas aizturēšana kukuļošanas lietā. Arī no prokurores Bebres aizturēšanas Ģenerālprokuratūra, kā var noprast, negatavojas izdarīt nekādus secinājumus.

Savukārt uz jautājumu, vai Kalnmeiera vadītajā iestādē vispār tiek vērtēti tās darbinieku korupcijas riski un, ja kā, tad kā tie tiek vērtēti, Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurora pienākumu izpildītāja Rudīte Āboliņa sniedza šādu atbildi:

„Izskaidroju, ka valsts amatpersonu, tostarp prokuroru darbības likumības un pamatotības kontrole definēta normatīvajos aktos.

Likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 27.panta trešajā daļā paredzēts, ka, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, ievērojot šā likuma 28.pantā paredzēto kompetenci, pārbauda visu šā likuma 4.panta pirmajā daļā minēto valsts amatpersonu deklarācijas.

Prokuratūrā pārbaude tiek veikta visos gadījumos, kad iegūta informācija par prokurora, iespējams, nelikumīgu darbību. Jūsu minētajā publikācijā ir viens no piemēriem, kad Ģenerālprokuratūra, šajā gadījumā sadarbojoties ar Drošības policiju, konstatēja prokurora iespējamu dalību kukuļošanā.”

Katram gadījumam virsprokurora pienākumu izpildītāja šai atbildei vēl pieminējusi: „Atbilde ir skaidrojoša rakstura, tādēļ tā nav pārsūdzama.”

Līdz šim Kalnmeiers izvairījās sniegt skaidru atbildi uz jautājumu, kā iespējams, ka viņa vadītā iestāde "nepamanīja", ka tās darbiniece, kukuļošanas kriminālprocesā aizdomās turētā Bebre gada laikā par vairāk nekā 100 tūkstošiem eiro samazinājusi savas parādsaistības, bet nav deklarējusi ne atbilstošus ienākumus, ne darījumus, kuru rezultātā parādsaistības samazinātas.

Kā jau ziņots, Bebre, kas ir Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta metodikas nodaļas prokurore, tiek turēta aizdomās Drošības policijas sāktā kukuļošanas kriminālprocesā. Noziegums gan neesot saistīts ar prokurora amata pienākumu pildīšanu.

Šī nav vienīgā īpatnā Ģenerālprokuratūras nostādne: kā Pietiek jau informējis, Ģenerālprokuratūru, piemēram, neinteresē ziņas par iespējamu tās darbinieka interešu konfliktu, pieņemot lēmumus saskaņā ar iesniegumu, ar ko tiesībsargāšanas iestādēs vērsusies viņa tēva dzīvesbiedre, - kā izriet no Pietiek jau publicētās atbildes uz Kalnmeieram adresētu pieprasījumu, prokuratūra uzskata, ka par šādu situāciju būtu jārūpējas tiesai.

Tāpat, kaut gan likums par prokuratūru noteic, ka „prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros”, tas nav traucējis ģenerālprokuroram „piemirstot” Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma normas, ne tikai nesniegt atbildi uz oficiālu iesniegumu, bet arī paziņot, ka viņa atbildes sniegšanas atteikums ir „galīgs un nav pārsūdzams”. Arī šo gadījumu Pietiek jau aprakstījis.

Novērtē šo rakstu: