Kalnmeiers nespēj paskaidrot, kāpēc ar ziņām par KNAB noziedzīgajām darbībām nav vērsies tiesībsargāšanas iestādēs
PIETIEK18.05.2015.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Divu dienu laikā ne ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, ne kāds cits Ģenerālprokuratūras pārstāvis nav spējis paskaidrot, kāpēc ģenerālprokurors ar viņa rīcībā esošajām ziņām par "neretām" Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku noziedzīgām darbībām nav vērsies tiesībsargāšanas iestādēs.Pietiek jau ir vērsies pie Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža, aicinot sākt pārbaudi par faktiem, kas it kā esot Kalnmeiera rīcībā, un nopratināt ģenerālprokuroru, lai tad izlemtu par kriminālprocesa sākšanu.
Kā Pietiek jau informējis, svētdien atkārtotas amatā iecelšanas procedūras priekšā stāvošais ģenerālprokurors Kalnmeiers TV3 pauda ziņas, ka KNAB darbinieki esot izmantojuši darbības metodes, pārkāpjot likumu, piemēram, bez tiesneša akcepta "nereti" veicot dažādas sevišķā veidā veicamās operatīvās darbības.
Nekavējoties pēc šī paziņojuma Pietiek vērsās Ģenerālprokuratūrā, lūdzot sniegt informāciju, tieši par cik gadījumiem, kad KNAB darbinieki izmantojuši darbības metodes, pārkāpjot likumu, piemēram, bez tiesneša akcepta "nereti" veicot dažādas sevišķā veidā veicamās operatīvās darbības, Kalnmeiers ir bijis informēts.
Tāpat Pietiek lūdza minēt gan to, kad tieši ģenerālprokurors saņēmis ziņas par katru no šiem gadījumiem, gan to, vai par katru no šiem gadījumiem, kad notikusi pretlikumīga rīcība, Kalnmeiers ir ziņojis tiesībsargāšanas iestādēm.
Pietiek arī lūdza precizēt - ja ģenerālprokurors ir ziņojis, tad kādām tiesībsargāšanas iestādēm ziņots par katru no šiem gadījumiem, kādā formā, kāds ir bijis ziņošanas iznākums, bet, ja ne, tad kādu tieši iemeslu dēļ ģenerālprokurors nav informējis tiesībsargāšanas iestādes par viņa rīcībā nonākušām ziņām par noziedzīgiem nodarījumiem.
Taču divu dienu laikā ne Kalnmeiers, ne kāds cits Ģenerālprokuratūras pārstāvis nespēja vai nevēlējās sniegt atbildi ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem, un Pietiek otrdien nācās vērsties pie Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža ar oficiālu iesniegumu - līdzīgu tam, pēc kura saņemšanas Valsts policija sāka resorisko pārbaudi par advokāta Romualda Vonsoviča rīcībā it kā esošām ziņām par gatavotiem noziegumiem pret Latvijas valsti.
Šajā iesniegumā Pietiek pārstāvis Ķuzim min, ka "šā gada 17. maijā ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers telekanālā TV3 pauda ziņas, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki esot izmantojuši darbības metodes, pārkāpjot likumu, piemēram, bez tiesneša akcepta "nereti" veicot dažādas sevišķā veidā veicamās operatīvās darbības.
Tas nozīmē, ka minētās personas - Ē. Kalnmeiera rīcībā ir ziņas par vairākkārt veiktām pretlikumīgām, noziedzīgām darbībām, ko veikušas valsts amatpersonas - KNAB darbinieki - un par kurām minētā persona - Ē. Kalnmeiers, iespējams, nav ziņojis tiesībsargāšanas iestādēm.
Ar šo aicinu nekavējoties nopratināt minēto Ē. Kalnmeieru, lai noskaidrotu minēto noziedzīgo darbību raksturu un veicējus, kā arī to, vai minētais Ē. Kalnmeiers jau ir ziņojis par viņam zināmām noziedzīgām darbībām tiesībsargāšanas iestādēm.
Ja noskaidrosies, ka Ē. Kalnmeiera sniegtajām ziņām ir pamats, aicinu nekavējoties sākt kriminālprocesu saistībā ar viņa minētajām noziedzīgajām darbībām, kā arī sākt kriminālprocesu par minētās personas rīcību, pašai neziņojot par noziedzīgām darbībām".
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
