Iesaki rakstu: 
Ar nedēļu ilgajiem dumjajiem meliem, izlocīšanos un taisnošanos ekonomikas ministrs Artis Kampars pats sevi ir iedzinis sprukās, no kurām nu ir tikai divas izejas – un abas šo politiķi neizbēgami parāda kā sīku blēdi.
Tātad – kas mums ir no neapstrīdamiem faktiem? Pirmkārt – Kampara skaidrojumi pēc tam, kad izrādījās, ka ministrs pērn oficiāli nopelnījis 48 tūkstošus, bet parādos atdevis 65 tūkstošus: nevis „žurnālistu neprecīza interpretācija”, bet paša ministra runātais un rakstītais – viņš, lūk, pērn esot saņēmis vēl 35 tūkstošus latu kā avansu no anonīma investora un ar to tad arī aizlāpījis caurumus; ieņēmumu dienestam investors esot uzrādīts, bet publiski viņš to nenosaukšot, jo to liedzot noslēgtais līgums.
Otrkārt – mums ir Kampara deklarācija, kurā melns uz balta uzrakstīts: viņa vienīgie ienākumi pērn esot bijuši ministra alga 21 tūkstoša latu apmērā un vēl „sievas uzdāvinātie” 27 tūkstoši. Nekā cita ienākumu sadaļā nav – un pat visas Vienotības apvienotās liekulības nepietiks, lai tajā uzietu vēl kādu ierakstu. Vēl pirmdien intervijā Dienai Kampars atkārto - viņš esot deklarācijā norādījis "visu, kas tur bija jānorāda".
Treškārt – mums ir arī normatīvie akti, kur tāpat melns uz balta, bez kādām interpretācijas iespējām uzrakstīts: amatpersonai ir gan jāuzrāda pilnīgi visi savi ienākumi, gan arī deklarācijas publiskajā daļā jāatklāj, no kā saņemta katra no naudas summām, ikvienai (un nevis tikai tai, kurai iegribas) fiziskai personai obligāti minot tās vārdu un uzvārdu.
Un no tā izriet vienkārša situācija ar tikai divām izejām.
Pirmā: Kampars var palikt pie tā, ka viņa deklarācijā viss ierakstīts pareizi un viņš ar savu deklarāciju nav maldinājis ne valsti, ne sabiedrību, - bet līdz ar to viņam neizbēgami jāatzīst, ka viņš ir melojis par nezin no kā saņemtiem 35 tūkstošiem latu. Ar visām no tā izrietošajām sekām.
Un otrā: Kampars var palikt pie tā, ka 35 tūkstoši latu tiešām ir saņemti, - un līdz ar to atzīt, ka ir pārkāpis pretkorupcijas likumdošanu, šos 35 tūkstošus neuzrādot deklarācijā kā ienākumus un pretēji likumdošanas prasībām slēpjot personu, no kuras tie saņemti. Atkal - ar visām no tā izrietošajām sekām.
Tāda kutelīga situācija, vai ne, Kampara kungs? Ko lai tur saka – ir cilvēki, kuru meliem kājas ir īpaši īsas.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
