Kampara vadītā Ekonomikas ministrija valsts benzīnu iztirgojusi par 25 santīmiem litrā
PIETIEK23.02.2013.
Komentāri (43)
Iesaki rakstu: 
Pirms diviem gadiem, kad Ekonomikas ministriju vadīja tagadējais Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars, tā vairāk nekā 630 tonnas 95E markas benzīna pārdevusi par smieklīgu cenu – aptuveni 24,7 santīmiem litrā. Kaut gan ministrija norāda, ka šai cenai vēl klāt jāpieskaita degvielas akcīze, Latvijas valsts Kampara vadītās ministrijas personā no tai piederošā benzīna vienalga atbrīvojusies par ārkārtīgi lētu cenu – nepilniem 52 santīmiem litrā.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas oficiālo informāciju 2011. gadā 1.februārī notikušajā izsolē tā izsolīja iepriekšējā periodā uzkrātās valsts naftas rezerves - 630,989 tonnas 95E markas benzīna.
Pārdošanas pasākumā, ko pati ministrija dēvēja par izsoli, piedalījās veseli divi dalībnieki, un, tā kā izsoles pirmais posms - atklāta mutiska izsole ar augšupejošu soli – „nebija sekmīgs”, otrajā posmā notika izsole ar lejupejošu soli ar slepeno cenu.
Rezultātā „izsolīto” gandrīz 631 tonnu benzīna par 205 012 latiem nosolīja SIA Euro Energo Company – šis Daugavpils uzņēmums agrāk bija saucies SIA DINAS un bijis saistīts ar skandalozo Dinaz grupu.
Tā kā 630,989 tonnās benzīna ir aptuveni 830 tūkstoši litru benzīna, vienkārši aprēķini rāda, ka tolaik Kampara vadītā ministrija benzīnu pārdeva par aptuveni 24,7 santīmiem litrā.
Ekonomikas ministrija, tagad lūgta komentēt šos Pietiek atklātos divus gadus senos faktus, norāda – esot svarīgi atzīmēt, ka „pie samaksas, par kādu tika pārdoti naftas produkti, jāpieskaita vēl akcīzes nodokļa nomaksa, kuru pircējs veica valsts budžetā (degvielas rezerves tiek turētas bezakcīzes režīmā)”.
Taču benzīna akcīze tolaik bija 269 lati par 1000 litriem, līdz ar ko pat ar akcīzi Kampara ministrijas rīkotās „izsoles” benzīna cena bija tikai nepilni 52 santīmi litrā. Tolaik benzīna biržas cena (bez akcīzes, protams) pasaulē bija aptuveni 51,4 santīmi litrā, bet cena mazumtirdzniecībā Latvijā – 85 santīmi par litru.
Tātad starpība starp tirgus cenu un „Kampara cenu” bija aptuveni 32 santīmi par litru, kas nozīmē, ka valsts zaudējumi saistībā ar šo „izsoli” bijuši vairāk nekā 260 tūkstoši latu.
Pašlaik Ekonomikas ministrija gan detalizēti apraksta izsolīšanas procesa norisi, taču nesniedz skaidrojumu, kāpēc iegūtā summa ir bijusi tik neliela. Savukārt nekādus komentārus no Kampara Pietiek nav izdevies iegūt.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
