Kāpēc man nepatīk partiju apvienība Saskaņas centrs

Tad varbūt tāpēc, ka žurnālists Ušakovs ar zināšanām ekonomikā = 0 mērķē uz premjera krēslu, bet Urbanovičs ir bijušais komjaunatnes funkcionārs? Arī tas konkrētā gadījumā nav izšķirošais. Noteicošais kvēlu jūtu trūkumā ir tas, ka, rūpīgi iepazīstoties ar SC programmu, man nācās izdarīt ne visai glaimojošus secinājumus attiecībā uz minēto dokumentu.

Programma, ar kuru jebkurš interesents var iepazīties SC mājas lapā www.saskanascentrs.lv, sastāv, kā ierasts, no vairākām sadaļām. Sīkāk neiedziļināšos sadaļās par budžeta-finanšu politiku un ekonomiku, kur deklaratīvi uzskaitīti visnotaļ apsveicami un nepieciešami pasākumi - tādi kā „nodrošināt motivāciju ekonomikas attīstībai”, „mazināt interesi izvairīties no nodokļu maksāšanas”, „atzīt par prioritārām tādas un tādas nozares” utt. Ierasti netiek dots sīkāks izskaidrojums, kā plānots panākt šos brīnišķīgos mērķus. Tādēļ vairāk pievērsīšos programmas punktiem, kur papildu skaidrojums nav nepieciešams.

Un, proti, punkts 3.1.: „Visu Latvijas iedzīvotāju atbildību par latviešu valodas saglabāšanu, tās prasmi un lietošanu”. Turpat tālāk - punkts 3.2.: „Krievu kultūras un krievu valodas atzīšanu, tāpat kā citu Latvijas mazākumtautību kultūras atzīšanu par Latvijas kultūras neatņemamo daļu un vērtību; valsts atbildība par to saglabāšanu un attīstību.”

Ja pirmajā gadījumā mistiska atbildība tiek prasīta no iedzīvotājiem, tad otrajā jau no valsts, kas ir visnotaļ konkrēti.

Punkts 3.5: „Atzīšanu, ka visi Latvijas iedzīvotāji, kas šeit dzimuši vai apmetušies uz dzīvi padomju laikos, ir piederīgi Latvijai un ir tās vērtība.”

Šai sakarā jautājums - vai var uzskatīt par valsts vērtību cilvēkus, kas nav lojāli pret valsti, kurā dzīvo? Ko nozīmē būt nelojālam - nicinoši izturēties pret pamatnācijas valodu, kultūru un mentalitāti, izrādīt vēlmi panākt mītnes valsts ekonomisku un politisku atkarību no citas valsts.

Netaisos apgalvot, ka 100% no minētā iedzīvotāju kontingenta ir ar šādiem uzskatiem, tomēr domāju, ka neviens vien šo rindu lasītājs būs sastapies ar līdzīgu attieksmi šajā jautājumā. Tad varbūt pirms pieprasīt, lai PSRS laikā iebraukušos iedzīvotājus visus bez izņēmuma pamatnācija uzskatītu par vērtību, panākt attieksmes maiņu pret šo pamatnāciju un valsti kopumā arī bez izņēmuma?

Sadaļa „Ārpolitiskās attiecības”. Nekur neatradīsiet ne pušplēsta vārdiņa par tālāku integrāciju ES un saistību izpildi pret NATO, toties ir punkts 7., kas skan: „Attīstīt konstruktīvu sadarbību ar Krieviju, Baltkrieviju un citām NVS valstīm – atšķirīgai vēsturisko notikumu interpretācijai nav jābūt par šķērsli savstarpēji izdevīgai sadarbībai ekonomikas, transporta, zinātnes, kultūras, izglītības, tūrisma, noziedzības apkarošanas u.c. jomās”.

Vēsturisko notikumu interpretācija tiek pieminēta kā šķērslis ciešai sadarbībai, bet nekas nav pateikts par to, ka tādās valstīs kā Krievija un Baltkrievija valda nedemokrātiski režīmi, kur valdošā kliķe politiskos mērķus sasniedz ar noziedzīgām metodēm, bet opozīcija tiek apkarota. (Informācijas tehnoloģiju laikmetā pierādījumus teiktajam var atrast, ja ir vēlēšanās, pietiekoši, un tā nav konkrētā raksta galvenā tēma, tāpēc neizvērsīšos.) Manuprāt, tas ir nopietnāks šķērslis nekā atšķirīga vēstures interpretācija.

Sadaļa „Cilvēktiesību nodrošināšana”, punkts 10.: „Pašvaldību vēlēšanās piešķirt balsstiesības visiem nepilsoņiem un personām, kurām ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja un kuras dzīvo konkrētās pašvaldības teritorijā ne mazāk kā trīs gadus.” Turpat tālāk punkts 11.: „Latvijas pilsonību piešķirt visiem Latvijā dzimušajiem.”

Atgādināšu, ka uzturēšanās atļauju LV var iegūt, nopērkot nekustamo īpašumu, vai investējot konkrētu summu. Šajā sakarā jautājums - vai ārvalstnieku kontingents, kam Latvija ir “Daļņaja Dača”, būs tas, kam sagādās galvassāpes šis valsts liktenis? Ja nu vienīgi tik daudz, cik tas skars viņu “Daļņuju Daču”

Un ko nozīmē frāze “kuras dzīvo konkrētās pašvaldības teritorijā ne mazāk kā trīs gadus”? Atbraukt reizi vai divas gadā uz nedēļu? Šeit jāpiezīmē, ka, turpinot budžeta konsolidāciju un valsts pārvaldes aparāta samazināšanu, neizbēgami virkne valsts funkciju tiks nodotas pašvaldībām, tādejādi palielinot vietējo pārvaldes orgānu atbildību un nozīmi.

Attiecībā uz ārvalstnieku investīcijām prātā nāk Wikileaks publiskotā ASV diplomātu sarakste, kur, starp citu, ir minēts, ka Krievijā lielo biznesu jumto FDD, bet mazo un vidējo - iekšlietu struktūras. Varbūt diplomāti pārspīlē? Iespējams. Tomēr daži novērojumi liek secināt, ka vismaz daļa patiesības tur ir.

Personīgi nav nekas pret investīcijām ar nosacījumu, ja process ir caurspīdīgs, mērķi skaidri definēti un naudas izcelsmei nav krimināla rakstura. Un šeit darbs būtu SAB un DP. Vienīgi kā ar tām iespējām? Atgādināšu, ka saskaņā ar TV nesen pausto informāciju gada laikā, kopš ar A. Šlesera gādību tika pieņemti grozījumi imigrācijas likumā, Krievijas pilsoņi mūsu valstī investējuši vairāk nekā simt miljonus eiro un vairāk nekā 1200 cilvēku saņēmuši uzturēšanās atļaujas,

Tālāk šai pašā sadaļā, seko virkne plānoto pasākumu „mazākumtautību aizsardzībai”. Izlasot šo, rodas iespaids, ka LV mazākumtautību eksistence ir reāli apdraudēta. Būdams pats mazākumtautības pārstāvis, kaut kā šīs briesmas nebiju piefiksējis. Laikam būšu zaudējis modrību.

Katrā ziņā sev secinājumus esmu izdarījis un iesaku to arī citiem šo rindu lasītājiem.

Novērtē šo rakstu: