Kāpēc VID vajadzīgs vairāk nekā mēnesis, lai saskatītu neatbilstības „savējo” deklarācijās?
Pietiek lasītājs27.12.2016.
Komentāri (20)
Iesaki rakstu: 
Jau pagājis vairāk nekā mēnesis, kopš Pietiek tika publicēta detalizēta informācija par kliedzošajām neatbilstībām divu vadošu Valsts ieņēmumu dienesta darbinieču - Iekšējās drošības daļas vadītājas Gitas Plaudes un Operatīvās daļas vadītāja vietnieces Maritas Klikičas publiski pieejamajās amatpersonu deklarācijās.
Bet izrādās, ka VID joprojām nav spējis līdz galam izskatīt šīs deklarācijas un oficiāli sniedzis atbildi par to, ka uzsāktā amatpersonu deklarāciju pārbaude vēl turpinās un ka nav iespējams precīzi prognozēt, kad šo pārbaudi varēs pabeigt.
Grūti saprotams, kādēļ VID vajadzīgs tik daudz laika, jo šo rindu autoram visu neatbilstību un nepilnību atrašanai un uzskaitīšanai pietika ar vienu dienu. Jo īpaši, ja attiecībā uz VID ģenerāldirektores vietnieces Daces Pelēkās deklarāciju, VID vienas dienas laikā paziņoja, ka tajā viss ir aizpildīts precīzi un atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Var pieļaut, ka attiecībā uz Plaudi un Klikiču pēc uzskaitīto neatbilstību publiskošanas VID nedrīkst un negrib vienkārši pateikt – atvainojiet, bet tur taču viss ir vislabākajā kārtībā. Tādējādi nākas izdomāt dažādas atrunas, kā šos melus, puspatiesības un paviršības iesniegtajās deklarācijās parādīt kā likumam atbilstošas.
Ja VID darbiniekiem kaut kas nav bijis saprotams, kas tieši šajās deklarācijās ir izrādījies nepilnīgs, šeit ir detalizēts apraksts.
G.Plaudes amatpersonas deklarācijās:
1.2008.gadā saņemts aizņēmums LVL 30 044,87 (EUR 42 750), bet aizņēmuma izlietojums deklarācijā nav atspoguļots, t.sk., 8.ailē “Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 MK noteiktās minimālās mēnešalgas”, tāpat mantiskā stāvokļa (nekustamie īpašumi, transportlīdzekļi, u.c.) sastāvā izmaiņu un/vai izsniegto aizdevumu nav. Skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumi atlikumā uz 31.12.2008. nav deklarēti, līdz ar to aizņēmums ir izlietots 2008.gadā.
2. 2009.gadā deklarētas īpašumtiesības uz vieglo automašīnu Hyundai Getz, bet automašīnas iegādes darījums deklarācijā nav atspoguļots, t.sk., 8.ailē “Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 MK noteiktās minimālās mēnešalgas”. Līdz ar to nav iespējams konstatēt pirkuma darījuma summu un attiecīgi, vai personas rīcībā bija pietiekami naudas līdzekļi šāda pirkuma izdarīšanai, jo naudas uzkrājumu uz 01.01.2009.nav deklarēti, bet darba samaksa par 2009.gadu kopā sastāda LVL 8666,52.
3. 2010.gadā vairs netiek deklarētas īpašumtiesības uz automašīnu Hyundai Getz , kā arī automašīnas pārdošanas darījums nav uzrādīts ne pie gūtajiem ieņēmumiem, ne 8.ailē ailē “Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 MK noteiktās minimālās mēnešalgas”. 2010.gada deklarācijā atspoguļotas iegūtas lietošanas tiesības uz automašīnu Toyota RAV 4, bet parādsaistības (līzings) deklarācijā nav deklarētas, tāpat automašīnas iegādes darījums nav atspoguļots 8.ailē ailē “Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 MK noteiktās minimālās mēnešalgas”.
4. 2011.gadā deklarēts, ka iegūtas īpašumtiesības uz zemes īpašumu (kopīpašumā A.Mastjuļins; J.Mastjuļina), bet darījums nav atspoguļots 8.ailē ailē “Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 MK noteiktās minimālās mēnešalgas”, līdz ar to konstatēt īpašumtiesību iegūšanas pamatu un vērtību nav iespējams, un deklarēts, ka iegūtas īpašumtiesības uz dzīvokli (kopīpašumā A.Mastjuļins; J.Mastjuļina), bet darījums nav atspoguļots 8.ailē ailē “Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 MK noteiktās minimālās mēnešalgas”, līdz ar to konstatēt īpašumtiesību iegūšanas pamatu un vērtību nav iespējams.
Tātad nav iespējams konstatēt abu iepriekš minēto nekustamo īpašumu iegādes darījumu summas un attiecīgi, vai personas rīcībā bija pietiekami naudas līdzekļi šāda pirkuma izdarīšanai, jo naudas uzkrājumi uz 01.01.2011. nav deklarēti, bet darba samaksa par 2011.gadu kopā sastāda LVL 11 910,31.
Papildus deklarēts skaidras naudas uzkrājumu palielinājums par 5000 LVL.
5. 2012.gadā deklarēts, ka dzīvokļa īpašums, kas iepriekš – 2011.gadā, deklarēts kā piederošs (īpašumā), norādīts kā lietošanā esošs (tātad nav īpašumā) kopā ar A.Mastjuļins; J.Mastjuļina. Bet darījums, kura rezultātā kopīpašuma tiesības mainītas uz lietošanas tiesībām nav deklarēts atspoguļots 8.ailē ailē “Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 MK noteiktās minimālās mēnešalgas”, kā arī nav deklarēti ienākumi no šādu īpašumtiesību maiņas uz lietošanas tiesībām.
6. 2014.gadā deklarēts, ka dzīvokļa īpašums, kas iepriekšējā periodā (2012., 2013.gados) deklarēts kā lietošanā esošs, norādīts kā īpašumā (kopīpašumā A.Mastjuļins; J.Mastjuļina) esošs. Bet darījums, kura rezultātā lietošanas tiesības mainītas uz īpašuma tiesībām nav deklarēts atspoguļots 8.ailē ailē “Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 MK noteiktās minimālās mēnešalgas”. No deklarācijas konstatējams skaidras naudas uzkrājumu 5000 LVL samazinājums, bet šo naudas līdzekļu izlietojums deklarācijas 8.ailē ailē “Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 MK noteiktās minimālās mēnešalgas” nav deklarēts.
7. 2015.gadā deklarētas īpašumtiesības uz automašīnu Toyota RAV 4, bet darījums nav atspoguļots 8.ailē ailē “Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 MK noteiktās minimālās mēnešalgas”, līdz ar to konstatēt īpašumtiesību iegūšanas pamatu un vērtību nav iespējams, vai personas rīcībā bija pietiekami naudas līdzekļi šāda pirkuma izdarīšanai, jo naudas uzkrājumi uz 01.01.2015. nav deklarēti, bet darba samaksa par 2015.gadu kopā sastāda 29 718,44 EUR un papildus personai ir kredītsaistības no iepriekšējiem periodiem, kuru atmaksa jāveic 2015.gadā.
M.Klikičas amatpersonas deklarācijās:
1. 2002.gadā deklarēta AS “Ventspils nafta” 60 gab.akciju piederība par nominālvērtību 1 gab. 1 LVL. Akciju iegādes darījums deklarācijas 8.ailē ailē “Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 MK noteiktās minimālās mēnešalgas” nav atspoguļots.
AS “Ventspils nafta” akcijas kā piederošas netiek deklarētas 2003., 2005. gadā, bet tad 2006.gadā atkal tiek deklarētas 60 gab.akcijas, ar vērtību LVL 0,00, tāpat 2007., 2008., 2009.gados. Kopš 2010.gada akciju piederība netiek deklarēta, bet to pārdošanas darījums deklarācijas 8.ailē ailē “Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 MK noteiktās minimālās mēnešalgas” nav deklarēts.
2. 2012.gadā deklarēts darījums par summu LVL 21 435,52, deklarācijas 8.ailē “Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 MK noteiktās minimālās mēnešalgas”, bet izvērtējot personas ienākumus, izdevumus, uzkrājumus par 2012.gadu, jāsecina, ka šāda pirkuma izdarīšanai personai pietrūka LVL 6 152,68. Aizņēmums, dāvinājums u.c. par trūkstošo summu deklarēts netika. Tāpat deklarācijā grozīts piederošo nekustamo īpašumu saraksts – 2.ailē “Deklarācijas iesniedzēja īpašumā, valdījumā vai kopīpašumā esošie nekustamie īpašumi, arī tie, kuri atrodas šīs personas valdījumā sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību”), pievienojot – dzīvokli (kopīpašumā ar M.Klikičs).
3. 2013.gadā deklarēts saņemts aizņēmums EUR 30 731,32. Aizņēmuma izlietojums deklarācijā nav atspoguļots - 8.ailē ailē “Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 MK noteiktās minimālās mēnešalgas” nav ierakstu. Tāpat mantiskā stāvokļa (nekustamie īpašumi, transportlīdzekļi, u.c.) sastāvā un/vai izsniegto aizdevumu nav. Skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumi atlikumā uz 31.12.2013. nav deklarēti, līdz ar to jāsecina, ka aizņēmums 30 731,32 EUR apmērā ir izlietots 2013.gadā, neatspoguļojot deklarācijā darījumu.
4. 2014.gadā deklarācijā mainījies piederošo nekustamo īpašumu saraksts – 2.ailē “Deklarācijas iesniedzēja īpašumā, valdījumā vai kopīpašumā esošie nekustamie īpašumi, arī tie, kuri atrodas šīs personas valdījumā sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību” izslēgts īpašums: viendzīvokļa māja, bet pievienoti – zeme (īpašumā); zeme (kopīpašumā), bet deklarācijas 8.ailē ailē “Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 MK noteiktās minimālās mēnešalgas” netiek deklarēti, līdz ar to nav iespējams izsekot nekustamo īpašumu sastāva maiņas pamatojumam un pārbaudīt šo darījumu vērtību, tai skaitā, vai personas rīcībā bijuši pietiekami ienākumi šādu darījumu veikšanai.
5. 2015.gadā mainījies piederošo nekustamo īpašumu saraksts - 2.ailē “Deklarācijas iesniedzēja īpašumā, valdījumā vai kopīpašumā esošie nekustamie īpašumi, arī tie, kuri atrodas šīs personas valdījumā sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību” izslēgts īpašums – zeme (īpašumā), bet pievienots – zemes un ēkas nekustamais īpašums (īpašumā); un atkal veiktie darījumi deklarācijas 8.ailē ailē “Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 MK noteiktās minimālās mēnešalgas” netiek deklarēti, līdz ar to nav iespējams izsekot nekustamo īpašumu sastāva maiņas pamatojumam un pārbaudīt šo darījumu vērtību, tai skaitā, vai personas rīcībā bijuši pietiekami ienākumi šādu darījumu veikšanai.
Persona 2015.gadā deklarējusi 22 784,67 EUR algu, naudas uzkrājumus nav deklarējusi, līdz ar to tās ienākumi, iespējams, nav pietiekami šādu izdevumu segšanai, lai iegūtu īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu “Zemes un ēkas nekustamais īpašums”.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
