Iesaki rakstu: 
Jo oficiāli trūcīgāks kļūst bijušais Parex bankas lielais akcionārs un valdes priekšsēdētājs Valērijs Kargins, jo pie lielākas turības tiek viņa vecākais dēls Rems Kargins, kurš netieši jau kļuvis par vienu no Latvijas lielākajiem lauksaimniecības zemes īpašniekiem.
Kā rāda Valsts zemes dienesta dati, pašam 1982. gadā dzimušajam Remam Karginam pašlaik pieder viens īpašums Jūrmalā un trīs Rīgā, kā arī vēl vairāk nekā četri desmiti īpašumu dažādās Latvijas vietās.
Taču, kā izrādās, tie vēl ir tīrie nieki, salīdzinot ar Remam Karginam tieši vai netieši piederošo kompāniju vērienīgajiem darījumiem: kā rāda tie paši Valsts zemes dienesta dati, pašlaik eksbaņķiera dēla kompānijai SIA Vasals, kura kā pamatdarbību norāda lauksaimniecības produkcijas ražošanu, pieder jau vismaz trīs tūkstoši hektāru zemes.
Turklāt kompānija gada laikā kļuvusi arī par vienu no Latvijas lielākajām lauksaimniecības zemju īpašniecēm, - tikai gada laikā vien iegādāti gandrīz trīs simti hektāru, un pašlaik SIA Vasals Krāslavas novadā pieder aptuveni divi simti nekustamo īpašumu. Vēl pieci īpašumi tajā pašā Krāslavas novadā pieder Rema Kargina kompānijai Plintas.
Tie gan nav visi īpašumi, kas pēdējos gados nonākuši Kargina – juniora oficiālā pārziņā. Arī Karginu villa Adlera, kuras vērtība tiek lēsta ar vismaz 20 miljoniem eiro, un vēl divi Jūrmalas īpašumi pieder SIA Adlera, par kuras īpašnieku, kā rāda Lursoft datu bāze, jau kopš Parex bankas kraha laikiem Lielbritānijā reģistrētās Oakcroft Services Limited vietā kļuvis Rems Kargins.
No kurienes tiek ņemti līdzekļi zemes iegādei? Kā rāda SIA Vasals 2008. gada pārskats, naudu – vairāk nekā 1,3 miljonus latu – tai aizdevusi mātes kompānija SIA Adlera, kura, kā jau minēts, tāpat pieder Remam Karginam.
Savukārt Adlerai, kā savukārt rāda tās pagājušā gada pārskats, aptuveni 3,75 miljonus latu tās dibinātājs Rems Kargins aizdevis „polifunkcionāla sabiedriskā kompleksa” izbūvei, savukārt vēl 180 tūkstoši latu saņemti no kādas „LR fiziskās personas”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
