Iesaki rakstu: 
Kārtējā Latvijas ieslodzījuma vietā notikusi kārtējā pašnāvība, ko Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadība kārtējo reizi mēģinājusi noklusēt: 31. janvārī kāds ieslodzītais ir pakāries Liepājas cietumā.
Par to, ka Ilonas Spures (attēlā) vadītā Ieslodzījuma vietu pārvalde cenšas maksimāli noklusēt dažādus traģiskus atgadījumus tās pārraudzītajos Latvijas cietumos, Pietiek ir informējis jau vairākkārt.
Arī par kārtējo pašnāvību cietumos pārvalde ir mēģinājusi noklusēt gandrīz mēnesi – kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, 31. janvārī kāds ieslodzītais pakāries Liepājas cietumā.
„Ap pusdienas laiku darba dienā Liepājas cietumā pakārās ieslodzītais, un 03.02.2017.g Liepājas cietumā ieradās pārvaldes priekšniece I.Spure. Interesantākais ir tas, ka tas [pašnāvība] notika dienas laikā, kad visi dienesti un darbinieki ir uz vietas!!! Līdz šim laikam par šo notikumu ir LIELS KLUSUMS,” – tā notikušo aprakstīja kāds Pietiek lasītājs.
Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, notikušo mēģinājis noklusēt arī Liepājas cietuma priekšnieks Raitis Žvagiņš, „lai tikai šī informācija nenonāktu masu žurnālistiem”, turklāt „ R.Žvagiņš ar I.Spuri ir ļoti labās darba attiecībās un visas nebūšanas vai kādus pārkāpumus I.Spure "piesedz"”.
Pati Spure pēc uzdota jautājuma par konkrēto pašnāvību šo faktu apstiprināja, taču par kopējo noklusēšanas politiku izteicās izvairīgi: „Atbildot uz jautājumu, vai nāves gadījumi cietumā tiek slēpti un noklusēti, paskaidroju, ka par šādiem gadījumiem nekavējoties tiek veiktas visas tiesiskajā regulējumā paredzētās darbības.
Pašnāvības gadījumā tiek uzsākts kriminālprocess, noteiktas nepieciešamās tiesu ekspertīzes, noskaidroti lietas apstākļi un pieņemts pamatots procesuāls lēmums par tālāko kriminālprocesa virzību. Pēdējā laikā nav bijuši gadījumi, kad amatpersonu vai darbinieku rīcībā būtu saskatāma nolaidīga un pavirša attieksme darbā, novēršot pašnāvības gadījumus ieslodzījuma vietas.”
„Šā gada 3.februārī apmeklēju Liepājas cietumu, lai piedalītos gada atskaites sanāksmē, bet nevis, lai slēptu un noklusētu suicīda gadījumu cietumā, kā to apgalvo portāla Pietiek lasītājs,” piebilda Spure.
Jau pirms pusotra gada Pietiek fiksēja uzskatāmu tendenci - Ieslodzījuma vietu pārvalde, kas arī iepriekš ir ļoti negribīgi atzinusi dažādus negadījumus, nemierus un nāves gadījumus cietumos, pēdējā laikā tos vienkārši noklusē.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
