Kārtējais spriedums apliecina: pārkāpumi ieslodzījuma vietās turpinās, neviens par to neatbild un netiek sodīts
PIETIEK01.11.2014.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Jauns administratīvās tiesas spriedums rāda, ka pat elementārākās ieslodzīto tiesības Latvijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes sistēmā joprojām tiek pārkāptas regulāri un sistemātiski un par to pārkāpumiem pat gadījumos, kad tos fiksē tiesa, neviens netiek sodīts, - tā vietā tiesas piespriesto kompensāciju samaksā Latvijas valsts, nevis konkrētas prettiesisku rīcību pieļāvušās amatpersonas.
Pietiek jau ir publiskojis vairākus administratīvās tiesas spriedumus, ar kuriem par prettiesisku bija atzīta Jelgavas cietuma administrācijas rīcība, ieslodzītos turot pārblīvētās kamerās, visu nakti nenodrošinot dzeramo ūdeni un iespēju apmeklēt sanitāro mezglu, kā arī, kamerā nenorobežojot sanitāro mezglu.
Visās šīs administratīvajās lietvedībās uzvarēja Mārtiņš Putniņš, kurš pazīstams kā oficiālais "grēkāzis" bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča uzspridzināšanā, - pašlaik mūža ieslodzījuma spriedums viņam ir atcelts, un lieta tiek izskatīta no jauna.
Jaunais Putniņa pieteikums bijis saistīts ar to, ka viņam Jelgavas cietuma kamerā nav nodrošināts pietiekams dabiskais apgaismojums, ko nosaka normatīvie akti, un tā rezultātā viņa redzei varētu būt nodarīts kaitējums.
Šo kaitējumu gan nav iespējams precīzi noskaidrot, jo "acu ārsta pakalpojumi Jelgavas cietumā netiek nodrošināti, kā rezultātā nav iespējams noskaidrot, kādā apmērā pieteicēja acis cietušas un kādi bojājumi pieteicēja redzei izveidojušies".
Šajā gadījumā atšķirībā no iepriekšējiem Ieslodzījuma vietu pārvalde pati ir konstatējusi cietuma administrācijas rīcības prettiesiskumu, taču nonākusi pie secinājuma, ka Putniņam nodarītais kaitējums nav smags un pietiekams morālā kaitējuma atlīdzinājums ir rakstveida atvainošanās.
Tiesa tomēr ir nolēmusi citādi un, lai gan nav piekritusi Putniņa aprēķiniem par viņam nodarīto kaitējumu, tomēr piespriedusi viņam morālā kaitējuma atlīdzinājumu 350 eiro apmērā.
Tiesas spriedumā īpašu interesi var izraisīt tās aprēķini, kā noteikt kaitējuma atlīdzību, jo tajos ir atsauces uz citām lietām, kas liecina par šādu pārkāpumu masveidīgumu un summām, ko valsts maksā par tās amatpersonu prettiesiskām darbībām:
"Lietā Nr.A420569110 tiesa par prettiesisku iestādes faktisko rīcību, nenodrošinot dabīgo apgaismojumu 723 dienas un ventilāciju - 691 dienu, ņemot vērā pieteicēja līdzatbildību, atlīdzinājumu noteica 600 latu (853,72 euro) apmērā.
Lietā Nr.A420659811 tiesa par 10 dienu ilgu pieteicēja turēšanu cietuma kamerās, kurās nav pietiekams dabīgais apgaismojums, pietiekama ventilācija, nav pienācīgi norobežots sanitārais mezgls, noteica atlīdzinājumu 200 latu jeb 284,57 euro apmērā.
Lietā Nr.A420577010 tiesa atzina par prettiesisku iestādes faktisko rīcību, nenodrošinot tīras karantīnas kameras, nenodrošinot pietiekamu mākslīgo apgaismojumu, bet dabīgo apgaismojumu nenodrošinot vispār, nenodrošinot ventilāciju, un par šādiem apstākļiem, kas ilguši 13 dienas ar pārtraukumiem, piešķirts atlīdzinājums 250 euro apmērā."
Kā Pietiek jau informējis, nevienā no šāda veida administratīvās tiesas spriedumiem nekas nav teikts par konkrētu cietumu amatpersonu vainu, - šīm iestādēm nav uzlikts par pienākumu mainīt situāciju vai kaut vai atvainoties personām, pret kurām tās rīkojušās prettiesiski.
Pietiek šodien publisko jauno administratīvās tiesas spriedumu.
301 Moved Permanently
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
