Iesaki rakstu: 
Neseno valdes atlaišanu piedzīvojušajā Starptautiskajā lidostā Rīga turpinās vadošu darbinieku rindu "tīrīšana". Laikā, kad lielā slepenībā norit sarunas ar mazcenu lidsabiedrību Ryanair par drīzumā spēku zaudējošā līguma pārslēgšanas nosacījumiem, nomainīta arī lidostas juridiskās nodaļas vadītāja.
Trīs mēnešus pēc vecās valdes atlaišanas gandrīz pilnā sastāvā no darba bijusi spiesta aiziet lidostas juridiskās nodaļas vadītāja, kādreizējā prokurore Indra Saukuma. Viņas vietā iecelta Ginta Leimane, par kuru no publiskajām ziņām atrodams, ka vēl pirms nedaudz vairāk nekā gada viņa bija tūroperatora Go Adventure juridiskā pārstāve.
Pietiek zināms, ka pēc valdes nomaiņas lidostā pret darbiniekiem tiek veikta īpaša kontrole, pat izmantojot novērošanas kameru ierakstus. Atsevišķiem darbiniekiem bijis jāatbild uz nepatīkamiem jautājumiem par privātiem kontaktiem pat ārpus darba laika ar jaunajai valdei "nevēlamām" personām, kas fiksēti lidostas novērošanas kameru ierakstos. Tiek prognozēts, ka "tīrīšanas" lidostas darbinieku rindās turpināsies.
Lidostas juridiskā nodaļa ir Juridiskā departamenta struktūrvienība. Šo ietekmīgo amatu savukārt ieņem iepriekš nezināmā juriste Lauma Jenča. Viņas iecelšana šajā amatā bija viens no pirmajiem darbiem, ko pēc nonākšanas lidostas valdē 2012. gada pavasarī paveica Kaspars Ozoliņš - toreiz nevienam nezināms Valmieras domes jurists, kurš, pateicoties privātām saiknēm ar tā dēvēto "Olšteina sešinieku" un to sponsoriem, tika iecelts vispirms par satiksmes ministra padomnieku, bet šobrīd jau ieņem Satiksmes ministrijas valsts sekretāra amatu. Toreiz Ozoliņš kategoriski atteicās Pietiek komentēt, kādas attiecības viņu saista ar valmierieti Jenču.
Vēršanās pret skandalozo lidostas Drošības dienesta vadītāju Raimondu Lazdiņu, viņu atstādinot no amata un tiesājoties pret centieniem atgriezties lidostā, ir bijusi viens no galvenajiem iemesliem iepriekšējās valdes nomaiņai. Darba strīds ar Lazdiņu sākās 2013. gada nogalē pēc tam, kad tika atklāta lidostas darbinieku nelikumīga noklausīšanās. Veids, kādā noritēja Drošības policijas izmeklēšana par Lazdiņa un viņa padoto iespējamo noziedzīgo nodarījumu, pastiprināja aizdomas, ka Lazdiņš ar vismaz daļu informācijas, ko ieguva, izmantojot lidostas tehniku personu izsekošanai, varētu būt dalījies ar specdienestiem.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
