Kas ir "dubultais galvas invalīds" ar policijas emblēmu vējstiklā?
PIETIEK08.04.2014.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Kas gan varētu būt tas īpaši smagi traumētais "galvas invalīds", kurš aizvadītajā sestdienā savu automašīnu BMW pie tirdzniecības centra Riga Plaza bija novietojis pa veselām divām invalīdu stāvvietām, sava braucamā vējstiklā vēl novietojot Valsts policijas emblēmu? Pietiek izdevies noskaidrot, ka automašīna pieder nevis policistam, bet gan caurkritušam uzņēmējam - kādam 1991. gadā dzimušam Romānam Meļņičenko.
"Lai arī satiksmes noteikumos ir skaidri noteikts, ka invalīdiem domātās auto stāvvietas ir paredzētas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tās nekautrējas izmantot autovadītāji, kam vienkārši slinkums pameklēt brīvu vietiņu dziļāk stāvlaukumā.
Kāds lasītājs mums iesūtījis foto, kas tapuši aizvadītajā sestdienā pie iepirkšanās centra Riga Plaza ap 18:30. Attēlos redzams sudrabkrāsas BMW bez zīmes, kas atļautu uzturēties invalīdu stāvvietā, vēl jo vairāk - aizņemt divas no tām," - šādi šis gadījums trešdien bija aprakstīts portālā TVNET.
"Lasītājs arīdzan norāda, ka attēlā redzamā BMW vadītājs bijis visai atlētisks un nav izskatījies pēc cilvēka ar īpašām vajadzībām," bija piebilsts portāla publikācijā. Savukārt no publicētajiem fotoattēliem bija redzams, ka invalīdu zīmes vietā automašīnas vējstiklā bija ievietota Valsts policijas emblēma.
Kā noskaidrojis Pietiek, automašīnas BMW ar valsts reģistrācijas numuru HA - 1016 īpašnieks ir 1991. gada 21. septembrī dzimušais Romāns Meļņičenko, kurš dzīvo Rīgā, Ozolciema ielā 40, 3. korpusā.
Ar Valsts policiju gan jauneklim nekāda sakara nav, - kā rāda Lursoft datu bāze, viņš labākajā gadījumā dēvējams par caurkritušu uzņēmēju. 2011. gada rudenī viņš ar kompanjoniem nodibinājis mazkapitāla uzņēmumu - SIA Rometals - un kļuvis arī par tā valdes locekli.
Taču jau 2012. gada beigās Meļņičenko uzņēmums likvidēts, un kopš tā laika ar redzamu uzņēmējdarbību viņš no jauna nemaz nav mēģinājis nodarboties.
CSDD reģistri rāda, ka pašlaik Meļņičenko nav ne soda uzskaites punktu, ne arī neapmaksātu naudas sodu par satiksmes noteikumu pārkāpumiem.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
