Iesaki rakstu: 
Kas ir Latvijas vispelnošākās uzņēmējas, - biznesa žurnāla Kapitāls jaunākajā numurā nule publicēti jau tradicionālie biznesa sieviešu TOP saraksti, kuru vidū ir arī šāds saraksts, kas tapis sadarbībā ar Lursoft datu bāzēm. Pietiek šodien ekskluzīvi publicē šī saraksta daļu - 10 uzņēmējas, kas aizvadītajā finanšu gadā ir guvušas visiespaidīgāko peļņas daļu.
1. Undīne Būde
Dz. 1954. gadā
4,968 miljoni eiro – šādu peļņu 2015.gadā ģenerējusi SIA LZP 2, kuras vienīgā īpašniece ir šī saraksta līdere un kura nodarbojas ar biznesa konsultācijām un pakalpojumiem. U. Būde ir arī AS Eco Baltia grupas padomes locekle, kas pērn saņēma goda rakstu par ieguldījumu Jelgavas pilsētas izaugsmē, izglītības kvalitātes paaugstināšanā un jaunatnes karjeras izglītībā. Uzņēmēja pērn arī debitēja Latvijas miljonāru saraksta pirmajā simtniekā.
2. Alevtīna Moroza
Dz. 1945. gadā
Lai gan šī uzņēmēja vairāk pazīstama kā degvielas uzpildes staciju Viada tīkla līdzšinējā saimniece, prāvo peļņu viņai sarūpējusi SIA Raiņa Centrs, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un kas 2015. gadu noslēgusi ar 4,15 miljonu eiro peļņu. Arī viņa ir sastopama starp simt bagātākajiem cilvēkiem Latvijā un jau vairākus gadus pēc kārtas.
3. Maija Čerņavska
Dz. 1978. gadā
Uzņēmēja Jūlija Krūmiņa meita lielāko uzņēmēju pelnītāju sarakstā iekļuvusi ar nekustamo īpašumu kompāniju SIA MC Estate, kurā viņa ir vienīgā īpašniece un kuras vadību viņai uzticējis tēvs. Uzņēmums 2015. gadā strādāja ar 2,94 miljonu eiro peļņu. Arī viņas vārds atrodams Latvijas miljonāru sarakstā starp turīgākajām ģimenēm.
4. Antra Lūsiņa
Dz. 1959. gadā
2,78 miljoni eiro – šādu peļņu Kurzemes puses uzņēmēju Lūsiņu ģimenes pārstāvei kopā sarūpējuši divi uzņēmumi – SIA Altrade, kas strādājusi ar 1,44 miljonu eiro peļņu un kurai pieder lielveikals Liepājā, un SIA Baltrade, kas gadu noslēgusi ar 1,34 miljonu eiro peļņu un kurai pieder lielākais tirdzniecības centrs Bauskā.
5. Ingrīda Štrodaha
Dz. 1965. gadā
Pērn šī uzņēmēja debitēja Latvijas lielāko pelnītāju sarakstā, pateicoties viņai vienpersoniski piederošajai holdingkompānijai SIA Victoria Island, kas 2015. gadā strādājusi ar 2,28 miljonu eiro peļņu. Citi uzņēmumi viņai nepieder.
6. Madara More
Dz. 1988. gadā
Vēl viena uzņēmēja, kas ir 2015.gadā ar prāvu peļņu – 1,84 miljoni eiro – strādājušas holdingkompānijas AS MOM Holding vienīgā īpašniece. Viņa aktīvi piedalās labdarības projektos un ir bērnu preču ražošanas uzņēmuma SIA Wooly World idejas autore.
7. Ieva Treija
Dz. 1963. gadā
Bāru, restorānu un viesnīcu aprīkojuma tirgotāja SIA Gemoss vienīgā īpašniece starp turīgākajām un pelnošākajām uzņēmējām parādās ne pirmo reizi. 2015. gadā uzņēmums, kura nosaukums radies no dēlēna kļūmīgi izrunātā vārda “behemots”, ģenerēja 1,77 miljonu eiro peļņu.
8. Santa Anča
Dz. 1967. gadā
1,62 miljoni eiro – šāda peļņas daļa par 2015.gadu no SIA Žurnāls Santa attiecas uz šo uzņēmēju, kurai izdevniecībā pieder 55% kapitāldaļu. Arī šī uzņēmēja starp bagātākajām un pelnošākajām parādās ne pirmo reizi.
9. Jeļena Sagateljana
Dz. 1974. gadā
Vēl viena ilggadēja miljonāru un lielāko pelnītāju saraksta dalībniece, kurai pieder kontrolpakete jeb 95,68% nekustamo īpašumu apsaimniekotājā SIA Marno J. Uzņēmuma kopējā peļņa 2015. gadā bija 1,54 miljoni eiro, bet uz viņu attiecas attiecīgi 1,48 miljoni eiro.
10. Jeļena Para
Dz. 1951. gadā
Publicitāti nemīlošā uzņēmēja starp bagātākajām Latvijā bija jau 2011.gadā, un toreiz tieši tāpat kā tagad to nodrošināja SIA Termināls, kas 2015. gadā strādājusi ar 1,66 miljonu eiro peļņu un kurā viņai pieder 63,24%, - līdz ar to viņas peļņas daļa ir 1,05 miljoni eiro.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
