Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas īsti notika plašākai sabiedrībai slēgtajā tiesas prāvā, kurā Kirovam Lipmanam, iztiekot bez konkrētiem un pārliecinošiem dokumentiem, vismaz pirmajā instancē izdevās no Sergeja Zaharjina attiesāt 11,5% uzņēmuma Liepājas metalurgs akciju. Pietiek rīcībā nonākuši trīs tiesas sēžu protokoli, ko šodien publiskojam pilnībā, - tie parāda, kādiem faktiem un kādu cilvēku liecībām ir noticējusi tiesa.

TIESAS SĒDES PROTOKOLS

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: .

tiesas sēdes priekšsēdētāja L.Gavare ar sekretāri S.Ģērmani,

piedaloties zvērinātiem advokātam P.Rebenokam, J.Vilderam, S.Radionovai, I.Pazarei, A.Čirkšei, M.Kvēpam, M.Mežinskim un G.Atujevam.

izskata atklātā tiesas sēdē Brīvības bulv. 34, Rīgā, LV-1886, 2013. gada 17.aprīlī civillietu Kirova Lipmana prasībā pret Sergeju Zaharjinu par īpašuma tiesību atzīšanu un valdījuma tiesību atjaunošanu uz akcijām.

Tiesas sēdi atklāj plkst. 10:00.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs paziņo, ka tiks izskatīta minētā civillieta slēgtā tiesas sēdē.

Tiek nosaukts tiesas sastāvs, sekretāre.

Tiesa pārbauda, kas ieradies uz tiesas sēdi:

Prasītāja Kirova Lipmana pārstāvis uz pilnvaras un ordera pamata zvērināts

advokāts Pāvels Rebenoks, personas kods 040880-XXXXX , - ir ieradies.

Prasītāja Kirova Lipmana pārstāvis uz pilnvaras un ordera pamata zvērināts

advokāts Jānis Vilders, personas kods 300482-XXXXX, - ir ieradies.

Atbildētāja Sergeja Zaharjina pārstāve uz pilnvaras un ordera pamata zvērināta

advokāte Sintija Radionova, apliecība nr 925, - ir ieradusies.

Atbildētāja Sergeja Zaharjina pārstāve uz pilnvaras un ordera pamata zvērināta

advokāte Iveta Pazare, pesonas kods 290179-XXXXX, - ir ieradusies.

Atbildētāja Sergeja Zaharjina pārstāve uz pilnvaras un ordera pamata zvērināta

advokāte Antra Čirkše, pesonas kods 260266-XXXXX, - ir ieradusies.

Atbildētāja Sergeja Zaharjina pārstāvis uz ordera pamata zvērināts advokāts

Mārtiņš Kvēps, personas kods 120875-XXXXX, - ir ieradies. . ,

Trešās personas AS "Liepājas Metalurgs" pārstāvis uz pilnvaras un ordera pamata Mārtiņš Mežinskis, personas kods 120180-XXXXX, - ir ieradies. Trešās personas AS "Liepājas Metalurgs" pārstāvis uz pilnvaras un ordera pamata zvērināts advokāts Genadijs Atujevs, personas kods 190658-XXXXX, - ir ieradies. 

Trešās personas AS "Liepājas Metalurgs" pārstāve uz pilnvaras pamata Antra Čirkše, personas kods 260266-XXXXX, - ir ieradusies.

Tiesa izskaidro lietas dalībniekiem viņu procesuālās tiesības un pienākumus.

Tiesības un pienākumi skaidri, saprotami.

Noraidījumi tiesas sastāvam nav.

Lūgumi, papildinājumi: __

Tiesa ziņo, ka 2013.gada 28.februārī saņemts iesniegums ar lūgumu pievienot atbildētāja apmaksātos rēķinus par juridiskajiem pakalpojumiem.

Tiesa informē, ka tiesā 2013. gada 11.martā ir saņemts Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas centra iecirkņa pieteikums par informācijas sniegšanu, kuram tiesa 2013.gada 13.martā ir sniegusi atbildi.

Tiesa ziņo, ka 2013.gada 3.aprīlī tiesa ir saņēmusi atbildētāja pārstāves S.Radionovas iesniegumu par to, ka nomainījies nosaukums no „Letlaw" uz „Red" un iesniegumu par pierādījumu pievienošanu - Uzņēmuma reģistra izziņu un izdruku par AS „Grindex" akcionāriem.. Kā arī saņemts lūgums par pierādījumu pievienošanu - saraksti starp S. Zaharjinu un I.Segalu.

Atbildētāja pārstāve S.Radionova:

„Uzturam lūgumu par tiesā iesniegto iesniegumu un pieteikumu par pierādījumu

pievienošanu lietas materiāliem."

Atbildētāja pārstāve A.Cirkše:

„Pievienojos S.Radionovas viedoklim, lūgums tiek uzturēts".

Atbildētāja pārstāve LPazarc:

„Pievienojos S.Radionovas viedoklim, lūgums tiek uzturēts".

Atbildētāja pārstāvis M.Kvēps:

„Pievienojos S.Radionovas viedoklim, lūgums tiek uzturēts".

Uz tiesas jautājumu prasītāja pārstāvis P.Rebenoks:

„Neiebilstam par rēķina pievienošanu lietas materiāliem. Kas attiecas uz dokumentu, kur kolēģi izsakās par liecieniekiem, es uzskatu, ka viņu viedoklis nav pamatots, jo K.Lipmans nav vienīgais akcionārs uzņēmumā „Grindex", uzņēmums „Grindex" Šajā tiesvedībā nav iesaistīts, līdz ar to informācija par to, kāda ir uzņēmuma padome, manuprāt, šajā lietā nebūtu nekādas vajadzības. Uzņēmuma „Grindex" akcijas kotējas biržā, ir brīvi pieejamas publiskā apgrozībā, līdz ar to akcionāru struktūra var mainīties katru dienu, kā jau atbildētāja pārstāvji pamatoti norādīja, ka U.Osis un J.Naglis ir padomes locekļi, kuri nav nekādās tiesiskās attiecībās ar K.Lipmani kā prasītāju. Saskaņā ar Komerclikuma 291.pantu, padome ir pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru kopumu, līdz ar to no tā nevar izdarīt nekādu secinājumu, ka viņi būtu kaut kādā veidā pakļauti K.Lipmanim, ka viņam būtu pār viņiem kaut kāda vara. Viņi tiesas sēdē tika brīdīnāti par Kriminālatbildību par nepatiesu liecību sniegšanu, līdz ar to pieņēmums par to, ka K.Lipmans kaut kādā veidā varētu viņus iespaidot, neiztur nekādu kritiku. Pie kam paša atbildētāja pārstāvji savā iesniegumā norādīja, tad K..Lipmanim kopā ar sievu kopsummā pieder tikai 49% akciju, tas pat nav vairākums, līdz ar to nav nekāda pamata izdarīt secinājumu, ka viņam būtu uz viņiem kaut kāda ietekme. Pie tam K.Lipmans padomē ieņem padomes priekšsētēdāja amatu, kas pēc būtības neveido nekādas pakļautības attiecības attiecībā uz padomes locekļiem, jo vienīgā padomes priekšsēdētāja funkcija ir vadīt padomes sēdes un sasaukt padomes sēdes. Protams, iespējams, ka atbildētāja pārstāvji vadās pēc analoģijas ar „Liepājas Metalurga" situāciju, kur padomes priekšsēdētājs vada pēc likuma arī pašu sabiedrību, bet tas nav saistīts ar „Grindex", līdz ar to uzskatu, ka nav pamats šādus dokumentus pievienot, savukārt, ja tie tiek pievienoti, tad uzskatu, ka tiesai, vērtējot tos kopsakarā ar tiesību saturu, vajadzētu ņemt vērā arī manis iepriekš pieminēto informāciju, ka K.Lipmana persona nekādā veidā nevar iespaidot liecības, kas tika sniegtas tiesas sēdē, un atbildētāja pārstāvjiem bija visas tiesības uzdot

jautājumus, tāpēc uzskatu, ka šādi dokumenti nav pievienojami. 

Kas attiecas uz saraksti starp S.Zaharjinu un I.Segalu, tad, protams, tā ir fantāzija, jo jāņem vērā, ka šī nav sarakste, kas notikusi 2003.gadā, bet sarakste, kas notikusi 2013.gadā. Jāņem vērā to, ka l.Segals, savukārt, atrodas tiešās pakļautības attiecībās ar atbildētāju S.Zaharjinu, jo l.Segals ir valdes loceklis un saskaņā ar Komerclikuma 292.panta pirmās daļas pirmo punktu, tad padomei ir tiesības ievēlēt un atsaukt valdi, tātad viņš vistiešākajā veidā ir no viņa atkarīgs, viņi strādā vienā uzņēmumā arī ikdienā, līdz ar to Šāda sarakste nav saprotama. Pie tam jāņem vērā, ka savā vēstulē l.Segals ir ļoti izbrīnīts par visu tiesvedību, par K.Lipmana pozīciju, kas, protams, neatbilst patiesībai, jo no lietas materiāliem ir redzams, ka l.Segals bija tas valdes loceklis, kas parakstīja lūgumu tiesai, kurā lūdza pieaicināt „Liepājas Metalurgs" kā trešo personu Šajā strīdā, tas notika gandrīz gadu atpakaļ, līdz ar to es uzskatu, ka šādai sarakstei nav nekāda pamata. Pie tam ja mēs uzskatām, ka sarakste ir noformēta neatbilstoši likumam, ja mēs pieļaujam, ka nepārvaldām krievu valodu, tad mums būtu jāuzticas tam, ka S.Radionova, kas ir S.Zaharjina pārstāve, ir veikusi godprātīgu tulkojumu, nebūdama brīdināta par Kriminālatbildību, līdz ar to es uzskatu, ka arī šie dokumenti nav pievienojami.

Uz tiesas jautājumu prasītāja pārstāvis J.Vilders:

„Pievienojos P.Rebenoka viedoklim. Vēlos par šo saraksti teikt, ka man izsauc bažas, vai šo var uzskatīt par juridisku dokumentu, jo mēs redzam divas atzīmes - „Kopija" un „Kopija pareiza". Mana ieskatā šis dokuments ir kopēts no kopijas, un tāpēc te nav viennozīmīgi skaidrs, vai tā ir kopija no pirmdokumenta, vai tā ir kopija no kopijas, tāpēc es uzskatu, ka šis dokuments nevar būt atzīts vispār par juridisku dokumentu, tādejādi viņš arī šādā veidā nav pievienojams." 

Uz tiesas jautājumu trešās personas pārstāvis M.Mežmskis:

«Uzskatu, ka iesniegtie pierādījumi ir pievienojami lietas materiāliem. Ja runā par pieteikumu attiecībā uz „Grindex" tad uzskatu, ka ir pietiekošs pamats uzskatīt, ka tiešām izsauktie liecinieki varētu būt zināmā pakļautībā ar prasītāju. Un būtībā šie dokumenti ir vērtējami un pievienojami lietas materiāliem kontekstā ar izsaukto liecinieku liecībām, tie nepieciešami, lai sniegtu novērtējumu liecībām, šī iemesla pēc šie dokumenti būtu pievienojami. Attiecībā par saraksti - uzskatu, ka ir pievienojama lietas materiāliem, nesaskatu un man nav pamata izteikt šaubas, ka S.Radionova apzināti nepatiesi kaut ko tulkotu un attiecīgi par dokumentu juridisko spēku nepiekrītu izteiktajam argumentam, tāpēc uzskatu, ka tie ir pievienojami." 

Uz tiesas jautājumu trešās personas pārstāvis G.Atujevs:

"Pievienojos M.Mežinska paustajam viedoklim."

Uz tiesas jautājumu trešās personas pārstāve A.Cirkše: 

"Pievienojos M.Mežinska paustajam viedoklim."

Tiesa, noklausoties pušu viedokli, nolemj pievienot lietas materiāliem izziņu par to, ka mainīts nosaukums, pievienot Rīgas centra iecirkņa valsts policijai sniegto atbildi, pievienot lietas materiāliem iesniegtos pierādījumus par to, kāda ir veikta samaksa advokātiem par savu pienākumu veikšanu un pievienot lietas materiāliem arī izziņu no Latvijas Republikas uzņēmuma reģistra, jo tiesa liecinieku liecībām, kopsakarā ar šiem pierādījumiem, dos novērtējumu tiesas nolēmumā.

Tiesa nolemj atgriezt atpakaļ un nepievienot lietas materiāliem tulkojumus par sarkasti 2013.gadā starp l.Segalu un S.Zaharjinu, uzskatot, ka tas neattiecas uz šobrīd izskatāmo strīdu un nav noformēts atbilstoši likuma prasībām.

Tiesa ziņo, ka tiesā 2013.gada 16. aprīti saņemta atbildētāju pretprasība, tiesas rīcībā tā nonākusi 2013.gada 17. Aprīlī plkst. 09:50. Tiesa ziņo par lūgumiem pretprasībā.

Tiesa ziņo, ka saņemts pieteikums par rakstveida pierādījumu viltojumu, kurā tiek lūgts noteikt, kad dokumenti parakstīti.

Prasītāja pārstāvis P.Rebenoks:

„Lai netērētu Jūsu laiku, mēs esam 27.februārī vērsušies pie divām iestādēm, kas Latvijas Republikā nodarbojas ar ekspertīzi un uzdevām šo jautājumu, mēs esam saņēmuši oficiālas atbildes, ka Latvijas Republikā šāda ekspertīze nav iespējama." 

Tiesa izsludina pārtraukumu uz 15min, lai prasītāji un trešā persona var iepazīties ar iesniegto pretprasību.

Tiesa atgriežas plkst. 10:59 un tiesas sēde tiek turpināta.

Uz tiesas jautājumu prasītāja pārstāvis J.Vilders:

„Vēlos teikt, ka šie dokumenti prasītāja ieskatā ir sastādīti izskata pēc. Par dokumentu ar nosaukumu «Pretprasība", izskatot šo dokumentu un iepazīstoties ar tajā izteikto saturisko gan lūgumu, gan motivāciju, ir jāsecina, ka šis dokuments pēc būtības atbilst prasības pieteikumam par juridiska fakta konstatēšanu. Tas izriet no šī teksta, kurā tiek lūgts konstatēt juridisku faktu, tātad atīzīt īpašuma tiesības - tātad fakta konstatēšana. Vēlos norādīt, ka prasības pieteikums par juridiska fakta konstatēšanu ir ceļams sevišķās tiesvedības kārtībā un līdz ar to nav skatāms šīs civillietas ietvaros, jo, ja atbildētājs S.Zaharjins ir domājis, ka šī ir īpašuma prasība, tad neizpildās CPL l.panta nosacījums, proti, viņam nav pamats vērsties tiesā ar it kā viņa aizskarto tiesību apstrīdēšanu, jo viņa tiesības ir nostiprinātas šobrīd publiskajos reģistros un līdz ar to viņam nav pamats apstrīdēt pašam savas tiesības. Tāpēc pēc būtības vienīgais, kas juridiski korekti būtu uzskatāms šī dokumenta sakarā ir tas, ka šis dokuments ir vērsts uz juridiska fakta konstatēšanu, tādējādi ir pamats pieņemt lēmumu atteikt šo pretprasību pieņemt un izsniegt viņu atpakaļ iesniedzēja pārstāvim, turklāt neizpildās arī neviens no CPL 136.panta priekšnoteiktumiem, kas runā, kādā gadījumā varētu būt pamats pretprasību skatīt ar sākotnējo prasību, līdz ar to pie šādiem apstākļiem, uzskatu, ka dokuments ar nosaukumu «Pretprasība" ir atdodams atpakaļ iesniedzēja pārstāvim.

Minēto viedokli, ko izteicu, papildus apstiprina valsts nodevas apmērs Ls 50, kas maksājums par nemantiska rakstura prasībām juridiska fakta konstatēšanas gadījumā tieši tāda būtu arī samaksa.

Kas attiecas par dokumentu «Pieteikums", kurā tiek izteikts lūgums par dokumenta ekspertīzi, tad vispirms vēlos pievērsties pielikumiem pie šī dokumenta «Pieteikums". Viņi ir ļoti daudz, bet šajos dokumentos ir vērojami trūkumi, proti šie pielikumi neatbilst CPL prasībām par dokumenta noformēšanu, ar to es domāju sekojošo: mēs redzam pielikumus, izdrukas no kaut kurienes, grūti pateikt, kā tas ir tapis, jo sakaņā ar pastāvošo mūsu valstī kārtību, izdrukas no e-pasta sarakstēm, ja tā varētu pieņemt, ka tā ir e-pasta sarakste, tad tā ir zvērināta tiesu izpildītāja apliecināts, ka tieši tā cilvēka e-pasts, ka neviena cita, ka tieši viņš ir brīvprātīgi viņu atvēris vaļā un uzrādījis tiesu izpildītājam, tiesu izpildītājs par to ir pārliecinājies un izdrukājis. Šāda veida apstirpinājuma nav, vienīgais, kas to ir apstiprinājis, ja tas ir viņš, jo te atkal nav īsti skaidrs, tad tas varētu būt Konstantīns Teņikovs. Grūti teikt, vai tas ir tieši tāds redukcionāls eksemplārs, ko viņš ir izdrukājis.

Otrkārt, vēlos vērst uzmanību attiecībā uz šajā dokumentu kopumā tekstuālajā daļā saturisko nozīmi, tad jāsaka tā, ka tiek pieteiks lūgums par ekspertīzes veikšanu, tad, manuprāt, būtu tikai loģiski un saprotami, ja būtu pievienots arī kompetents apstiprinājums šādiem eksperimentiem, jo no šī dokumentu kopuma es nevienā vietā neredzēju, kad būtu jebkāds apliecinājums tam, ka minētās personas it kā varētu kaut kādu ekspertu viedokli izteikt par tādiem vai šādiem jautājumiem, ka viņi būtu vispār kompetenti to darīt. Šāda zināšanu apliecinājuma nav. Es nesaprotu, vai vispār mēs varam skatīt jautājumu par ekspertīzes nozīmēšanu, ja Šeit nav eksperta. Šis pieteikums ir absolūti nepamatots un kā nepamatots viņš būtu noraidāms."

Uz tiesas jautājumu prasītāja pārstāvis P.Rebenoks:

«Pievienojos J.Vildera teiktajam un papildus vēlos norādīt, ka, runājot par pretprasību, piekrītu kolēģa viedoklim, ka ir iebildumu pret to, atbildētajā pārstāvji dara visu iespējamo, lai šo tiesas procesu paildzinātu un padarītu bezjēdzīgu, ņemot vērā to, kas notiek ar «Liepājas Metalurgs" šobrīd. Pretprasība būtu noraidāma ne tikai procesuālu, formālu iemeslu dēļ, uz ko norādīja kolēģis, bet ari pēc sava satura, jo atbildētāji atsaucās uz Komerclikuma 228.panta trešo daļu, kur jau likums pasaka, ka personas, uz kura konta ir akcijas, ir īpašnieks, tā ir apstrīdama prezunkcija, ko mēs apstrīdam. Pat saturiski šajā tiesvedībā pie prasības konstrukcijas, kāda viņa šobrīd ir, nekāda pretprasība vispār par šo strīdus priekšmetu nav iespējama, jo atbildētāji to var atspēkot paskaidrojumu ietvaros, it sevišķi ņemot vērā procesuālo formu, ka tā ir

prasība par fakta atzīšanu, tad šāda pretprasība nav pieņemama. .

Kas attiecas uz ekspertīzi, uzskatu, ka pēc būtības, sākotnēji iesniedzot to dokumentu, mēs norādījām, ka vistiešākā veidā tas nav saistīts ar izskatāmo jautājumu un izskatāmo prasību, jo šis dokuments pēc savas būtības jau ir balstīts tikai un vienīgi uz to pilnvarojuma apjomu, kāds K.Lipmanim tika piešķirts no uzņēmuma ,,Gesil" ar pilnvaru un ari no Trasta līguma, kas arī ir iesniegts, līdz ar to ir pilnīgi redzams, ka „Gesil" uzņēmums vai juridiska persona ir vēlējies K.Lipmanim piešķirt konkrētas pilnvaras uz konkrētu akciju skaitu. Kontekstā ar mūsu ekspertīžu centru atbildēm par pieteikumu par ekspertīzi, arī vācu eksperts, ja tāds tiešām eksistē, arī norāda, ka paraksta svaigumu var noteikt tikai tad, ja tas ir svaigs un turklāt mēneša vecs, to pasu norāda arī Latvijas eksperti, līdz ar to šis dokuments pēc fakta jau neatbilst svaiguma kritērijam. Vēl vēlos informēt, ka mēs vakar esam saņēmuši informāciju no policijas, par to, ka S.Zaharjina iesniegums par lūgumu ierosināt kriminālprocesu saistībā ar iespējamo K.Lipmana viltojumu - ka ir atteikts to procesu uzsākt, līdz ar to tas ari ir kā papildus arguments."

Uz tiesas jautājumu trešās personas pārstāvis M.Mežinskis:

„Uzskatu, ka pretprasība būtu pieņemama. Manuprāt, pretprasības sākumā ir ļoti
skaidri un precīzi nodefinēts, kāpēc šāda pretprasība tiek celta, proti, atbilstoši CPL 1.pantam jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības vērsties tiesā pēc tiesas aizsardzības, ja tiek apstrīdētas konkrētās personas tiesības. Konkrētā gadījumā, spriežot pēc prasības pieteikuma, prasītāja izteiktā prasības pieteikumā lūgts atzīt K.Lipmanim īpašuma prasības, pēc būtības tiek apstrīdētas atbildētāja S.Zaharjina tiesības, līdz ar to atbilstoši CPL l.panta noteikumiem, uzskatu, ka S.Zaharjinam ir tiesības vērsties tiesā pēc tiesas aizsardzības, ja tiek apstrīdētas viņa tiesības. Saprotu, ka tālāk ir izklāsts, kāpēc atbildētājs uzskata, ka viņš ir vienīgā persona, kam šādas tiesības ir.

Attiecībā uz valsts nodevu, nepiekrītu prasītāja izteiktajam viedoklim, ka valsts nodevas samaksa it kā apliecina faktu, ka šī pretprasība ir pieteikums par juridiksā fakta konstatēšanu, tas ir absurds, atbilstoši CPL 34.panta pirmās daļās 1.punktam, kas pasaka, ka valsts nodeva Ls 50 apmērā ir maksājama par prasībām, kas nav novērtējamas, kuras nevar novērtēt mantiskā izpratnē. Līdz ar to tiesības uz akcijām vai no akcijām izveidojušās tiesības, kas ir balsot un tā tālāk, viņas nav novērtējamas mantiskā izteiksmē. Pie šādiem apstākļiem, uzskatu, ka atbildētājam ir tiesības celt pretprasību un pretprasības celšana nevar tik traktēta, ka prasības atzīšana, atbildētājs atbilstoši CPL 1.pantam vēršas tiesā pēc aizsardzības, sakarā ar viņa apstrīdētajām tiesībām, līdz ar to ir pietiekošs pamats pretprasību pieņemt.

Attiecībā par pieteikumu par pierādījumu viltošanu, tad CPL 121.pants pasaka, ka ekspertīzes izdara vai nu attiecīgo ekspertīžu eksperti vai citi speciālisti, ar to es vēlos teikt to, ka CPL nekāda veidā nenosaka to, ka vienīgie eksperti, vienīgie speciālisti, kuri ir spējīgi izdarīt kaut kādas ekspertīzes, vai konkrētajā gadījumā noteikt dokumenta izgatavošananas laiku, atrodas tikai un vienīgi Latvijā. Līdz ar to uzskatu, ka šāds arguments nav ņemams vērā. Manuprāt, nav pamata apšaubīt to, ka šādu ekspertīzi ir iespējams veikt Vācijā, kā jau pats prasītājs, iesiedzot dokumentus, ir apliecinājis, ka šādas ekspertīzes ir iespējams veikt, taču ne Latvijā. Līdz ar to manā skatījumā, lai tiešām noskaidrotu šī dokumenta atbilstību īstenībai, būtu nosakāma ekspertīze. Attiecībā par argumentu, ka nav sertifikāta par ekspertiem, varu pateikt to, ka man ir zināms no manas pieredzes sadarbībā ar ārvalstu ekspertiem, Šos ekspertīzes ekspertu sertifikātus sūta tikai pēc tam, kad tiesa nozīmējusi šo ekspertīzi, un šāds pieprasījums ir nācis no tiesas vai no attiecīgās personas par ekspertīzi, līdz ar to uzskatu, ka fakts, ka nav sertifikātu, pašreiz, lemjot jautājumu par ekspertīzes nozīmēšanu, nav pamatots tā iemesla pēc, ka šādus sertifikātus iesniedz pēc

lēmuma."

Trešās personas pārstāvis G.Atujevs:

"Pievienojos pārstāvja M.Mežinska paustajam viedoklim."

Trešās personas pārstāve A.Čirkše:

"Pievienojos pārstāvja M.Mežinska paustajam viedoklim."

Tiesa noklausījusies pušu viedokli, nolemj atteikt pieņemt pretprasību, jo pretprasība neatbilst CPL 136 pantā noteiktajiem apstākļiem par pretprasības celšanu un nesekmē ietas atraku izskatīšanu, lēmums nav pārsūdzams, tiesa norāda, ka tas neliedz celt atsevišķi prasību, ja atbildētāji uzskata, ka tāda nepieciešama.

Jautājums par ekspertīzes nozīmēšanu ..pietiekams par rasktveida pierādījumu viltojummu tiek atstāts atklāts, jo tiesa vēlas vēlreiz uzklausīt dalībnieku viedokli par lietas apstākļiem, tiesa ziņo, ka šis jautājums tiks lemts lietas izskatīšanas gaitā. .

Lūgumi, papildinājumi:

Atbildētajā pārstāve L. Pazare:

„Ir lūgums saistībā ar atsevišķiem lietas materiāliem, lūgums ir pieprasīt tiesa, dokumentu orģinālu iesniegšanu. Prasītājs tiesai pirms iepriekšējas tiesas sēdes 2013.gada 21.janvārī iesniedza sekojošus dokumentu norakstus: 2003.gada 3.jūlija pilnvara, pilnvara īpašuma pārvaldījumā, 2003.gada 9.septembra pārveduma uzdevumu un 2003.gada septembra vienošanos, par kuru lūgts veikt ekspertīzi. 2013.aada 21.janvāra tiesas sēdē tiesa nolēma pievienot Šos materiālus lietai, kaut arī uz visiem tiesai iesniegtajiem materiāliem ir uzraksti «noraksts" vai „kopija pareiza , iepazīstoties detalizētēk ar minētajiem dokumentiem, rodas pamatotas šaubas par to, vai dokumentu norakstu noformētājiem ir ticis uzrādīts šo dokumentu orģināls. Par katru dokumentu atsevišķi: 2003.gada 3.jūlija pilnvara - pilnvaras tekstam angļu valodā ir pievienots tulkojums latviešu valodā, kur zvērināts notārs Ligita Spradza 2003.gadā apliecinājusi viena tulka Ievas Dārtiņas paraksta īstumu, norādot, ka dokuments, uz kura notārs apliecinās paraksta īstumu, atzīstams par privātu dokumentu, pilnvaras teksta tulkojums latviešu valodā ir pievienots pilnvaras teksta angļu valodā kopijai nevis pilnvaras orģinālam vai notariāli apliecinātai pilnvaras kopijai, pilnvaras norakstu, šo angliskās versijas kopiju, kam pievienots notariāli apliecināts latviešu valodas tulkojums. Savukārt šo pašu norakstu ir izgatavojis cits notārs - Ilona Ķibilde, kur noraksts izgatavots gandrīz 10 gadus vēlāk - 2013.gadā. Savā apliecinājumā notāre Ilona Ķibilde norāda, ka salīdzinājusi norakstu ar viņai uzrādīto dokumentu un apliecina, ko noraksts atbilst uzradītajam dokumentam, tātad savā apliecinājumā notārs nenorāda, ka būtu veikts noraksta salīdzinājums ar dokumenta orģinālu. Ja, piemēram, dokumenta tulkojums būtu pievienots notariāli apliecinātai kopijai, tad lapas augšējā labajā stūrī būtu uzraksts kopija un izgatavojot šādu dokumenta norakstu, lapas augšējā labajā stūrī paradītos jau divi uzraksti - kopija" un «noraksts". Konkrētajā gadījumā ir tikai viens uzraksts -noraksts" kas šķietami liek domāt, ka dokumenta noraksta izgatavotājs ir izdarījis no orģināla vai noteiktā kārtībā apliecinātas kopijas. Arī tiesas sēdē prasītāja pārstāvis netika uzrādījis tiesai 2003.gada 3.jūlija pilnvaras orģinālu, augstāk minētais liek secināt ka ne zvārināts notārs Ligita Sprādze 2003.gadā, ne zvērināts notārs Ilona Ķibilde 2013 gadā nav veikušas dokumenta atvasinājuma salīdzināšanu ar dokumenta orģinālu, tātad šādu salīdzināšanu nav veikusi tiesa, un dokumenta atvasinājums ir veikts tādējādi, ka tas neatbilst CPL 111.panta regulējumam, kas nosaka ka rakstveida pierādījumi iesniedzami orģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta veidā. To ka zvērinātam notāram nav ticis uzrādīts 2003.gada 3.jūlija pilnvaras orģināls, apliecina tāds apstāklis, ka 2003.gada 29.augustā zvērināts notārs Ligita Spradze veikusi tulka paraksta īstuma apliecināšanu un dokumenta noraksta izgatavošanu citam šajā lietā iesniegtajam dokumentam pilnvarai īpašuma pārvaldījumam. Paraksta īstuma apliecināšana un dokumenta noraksta izgatavošana izdarīta tajā pašā dienā, kad apliecināts paraksta īstums uz 2003.gada 3.jūlija pilnvaras tulkojuma, kas ir 2003.gada 29.augusts. Šajā dokumentā zvērināts notārs jau norāda, ka noraksts salīdzināts ar dokumenta orģinālu un pilnībā tam atbilst, kā arī norāda,
kura persona dokumenta orģinālu uzrādījusi. Runājot par 2003.gada vienošanos, arī noformējot šīs vienošanās norakstu, zvērināts notārs Ilona Ķibilde norādījusi, ka noraksts salīdzināts ar notāram uzrādīto dokumentu, nevis dokumenta orģinālu un apliecina to, ka noraksts atbilst uzrādītajam dokumentam. Ņemot vērā minēto, ir pamats uzskatīt, ka zvērināts notārs Ilona Ķibilde, noformējot norakstu, nav veikusi tā salīdzināšanu ar orģinālu. Arī 2013.gada 21.janvāra tiesas sēdē prasītāja pārstāvis netika uzrādījis dokumenta orģinālu. Par 2003.gada 9.scptembra Pārveduma uzdevumu - minētā Pārveduma uzdevuma kopijas pareizību apliecinājis prasītāja pārstāvis zvērināts advokāts P.Rebenoks, atšķirībā no trīs iepriekš pieminētajiem dokumentiem, šajā dokumentā nav norādās par tā izgatavotāju vai tulku, parakstu nav apliecinājis zvērināts notārs, tāpat Pārveduma uzdevuma orģināls netika uzradīts tiesai.

Pie tam prasītājs minētos dokumentus netika sniedzis kopā ar prasības pieteikumu 2012.gada martā, tāpat tie netika sniegti kopā ar prasības pieteikuma papildinājumiem 2012.gada 7.maijā vai pirms tiesas sēdēm 2012.gadā. Pastāvot šādam apstākļu kopumam, ir pamats secinājumam, ka dokumentu atvasinājumu izgatavotāji nav veikuši dokumentu atvasinājumu salīdzināšanu ar dokumenta orģinālu un tāpēc tie nevar tik atīzti par Latvijas Republikas likumos noteiktā kārtība apliecinātiem norakstiem un rakstveida pierādījumiem atbilstoši CPL 111.panta pirmajai daļai.
Ņemot vērā visu augstāk minēto, kā arī pamatojoties uz CPL 111.panta ceturto daļu, lūdzu tiesai pieprasīt prasītājam iesniegt tiesai Šādu dokumentu orģinālus, tātad 2003.gada 3.jūlija pilnvaras orģinālu, kas atrodas lietas materiālos 2.sējums 89-92 lpp, 98 lpp, 2003.gada septembra vienošanās orģinālu, lietas materiālos 2.sējums 104-105.lpp un 2003.gada 9.septembra Pārveduma uzdevuma orģinālu, kas atrodas lietas materiālu 2.sējuma 103.lpp."

Atbildētāja pārstāve S.Radionova:

"Pievienojos izteiktajam lūgumam un uzturu to."

Atbildētāja pārstāve A.Čirkše:

"Pievienojos izteiktajam lūgumam un uzturu to."

Atbildētāja pārstāvis M.Kvēps:

"Pievienojos izteiktajam lūgumam un uzturu to."

Uz tiesas jautājumu prasītāja pārstāvis P.Rebenoks:

„Nav pamata rakstveida pierādījumu orģinālu izprasīšanai, jo lietā ir pievienoti materiāli, kas ir atbilstoši likuma prasībām apstiprināti. Tie tika iesniegti 2013.gada 7.janvāri, līdz ar to kolēģiem bija četri mēneši, lai paprasītu šos dokumentus, šādu lūgumu viņi nav izteikuši arī janvāra tiesas sēdē. Pie tam dokuments, kas ir orģināls no bankas, atrodas lietas materiālu 1.sējuma 32.lapā no „Gesil Limited" konta 4 950 553 akcijas tika pārskaitītas uz K.Lipmana kontu, 10.septembrī 2003.gadā, un tad vēlāk, 26.septembrī, daļu no tām akcijām, strīdus akcijām, tika pārskaitītas uz S.Zaharjina kontu, kas ir orģināls no bankas. Norādīt nepilnības pie dokumenta, ko apliecināju es, par maksājuma kvīti, tam nav pamata, un pārējie dokumenti ir notariāli apliecināti, par to nevar būt vispār runa."

Uz tiesas jautājumu prasītāja pārstāvis J.Vilders:

„Pievienojos P.Rebenoka izteiktajam viedoklim. Kā nosaka CPL 111.panta ceturta daļa, tad tiesa pēc lietas dalībnieku motivēta lūguma var šādu jautājumu izlemt, es uzskatu, ka Šis lūgums nav bijis motivēts, jo šie dokumenti tika pievienoti un atbildētāja un trešās personas pārstāvji iebildumus un apsvērumus nav izteikuši, iespējams, ka izteiks debatēs, katrā gadījumā viņiem bija iespēja izteikties, viņi neprotestējot tajā brīdī, kad šis jautājums tika lemts, viņi bija pauduši jau attieksmi par to, vai pieņemt vai nepieņemt, tāpēc atkārtoti par šiem dokumentiem vairs nav pieļaujams runāt. Līdz ar to es uzksatu, ka nav motivēts atbildētajā lūgums tieši tajā daļā, ka viņi nemotivē, kāpēc viņu tagadējais lūgums ir skatāms kā prioritārs pār viņu iepriekšējo attieksmi, tādejādi, kā nemotivētu, lūdzu šo lūgumu noraidīt."

Uz tiesas jautājumu trešās personas pārstāvis M.Mežinskis:

„Uzksatu, ka lūgums ir pamatots un apmierināms, turklāt nesaskatu problēmu, kāpēc prasītājs nevarētu iesniegt šo dokumentu orģinālus, turklāt vēlos vērst uzmanību uz pieprasījumā norādīto dokumentu, proti, 2003.gada 3.jūlija pilnvaru, ja mēs skatāmies, tad šī pilnvara ir 2003.gada 3.jūlija, tā vismaz ir rakstīts, bet savukārt apostils ir izdota 2003.gada 4.februārī, uzskatu, ka vismaz šo nesakritību dēļ būtu tiesības redzēt šī dokumenta orģinālu."

Trešās personas pārstāvis G.Atujevs:

"Pievienojos pārstāvja M.Mežinska paustajam viedoklim."

Trešās personas pārstāve A.Čirkše:

"Pievienojos pārstāvja M.Mežinska paustajam viedoklim."

Tiesa, noklausoties pušu viedokli, un, ņemot vērā CPL 93.panta trešo daļu, atsaka pieņemt minētos lūgumus, jo tie nav iesniegti likumā noteiktajā kārtībā -14 dienas pirms tiesas sēdes.

S.Radionova:

„Mēs šos lūgumus sniedzam to iemeslu dēļ, jo visi iepriekšējie lūgumi tiek noraidīti. Tā nav mūsu vēlme kaut ko vilcināt, kā tas tiek pārmests. Mēs neiesniedzam jaunus pierādījumus, mēs iesniedzam lūgumus, ņemot vērā citu lūgumu noraidīšanu.

Ņemot vērā to, ka tika pieņemts lēmums nepievienot lietas materiāliem l.Sagala un S.Zaharjina savstarpējo saraksti, tā arī īsti nesaprotot, kas nav noformēts atbilstoši normatīvajiem aktiem, ņemot vērā to, ka mēs joprojām apšaubām prasītāja pēkšņi iesniegtās vienošanās patiesīgumu ne tika pēc formas, bet arī pēc satura, mēs joprojām apgalvojam, ka šo darījumu, transkripciju, pamata rezultātā bija cita veida vienošanās starp prasītāju, atbildētāju, Ī.Segalu un sabiedrību „Gesil", tad mēs lūdzam tiesu izsaukt par liecinieku lietā I.Segalu, mums ir samaksāta nodeva, mūsuprāt, šī persona var liecināt ļoti svarīgus apstākļus. Viņš var liecināt par to, ka starp sabiedrību „Gesil Limited", I.Segalu, S,Zaharjinu un K.Lipmani pastāvēja cita veida vienošanās par strīdus akcijām, par to piederību un pārskaitījumiem, uz to jau norādīja sarakste, ko mēs centāmies iesniegt, bet kurai, protams, šobrīd nav pierādījuma statuss, bet mēs joprojām to apgalvojam, ka vienošanās bija cita, par citādu akciju sadali un strīdus akciju piederību. Šis liecinieks to var apliecināt un vienlaicīgi, ņemot vērā to, ka mēs mēģinājām ar šo saraksti jau parādīt, ka tiešām ir šāda veida dokuments savulaik ir ticis parakstīts un ir I.Segals apliecinājis, ka šāds dokuments varētu nonākt viņa rīcībā, vienkārši ir nepieciešams laiks, lai viņu atastu, jo dokuments ir sastādīts un parakstīts 2003.gadā. Vienlaicīgi ar šo lūgumu, es gribētu lūgt tiesu atlikt lietas izskatīšanu un dot iespēju atbildētājam iesniegt šo dokumentu, vienlaicīgi arī lūdzu izprasīt no

I.Segala šo dokumentu ar oficiālu tiesas pieprasījumu."

Uz tiesas jautājumu atbildētāja pārstāve S.Radionova: 

„Ņemot vērā to, ka ir vispārzināma situācija ar „Liepājas Metalurgu", tad mūsu
rīcībā nenonāk savlaicīgi ne informācija, ne dokumenti, un mēs šobrīd nepiesakām un neiesniedzam jaunus pierādījumus, mēs piesakām lūgumus, ņemot vērā šodien tiesas zālē pieņemtos lēmumus."

„Liecinieku liecība, protams, ir kā pierādījums, bet iemesls kāpēc šis lūgums tiek izteikts tikai tagad, ir tas, ka tiesa šodien ir lēmusi noraidīt visus citus lūgumus. Un šāda liecinieka saukšana nebūtu bijusi nepieciešama, ja kaut viens no mūsu

iepriekšējiem lūgumiem, būtu apmierināts."

-„Liecinieks uz tiesas sēdi nav ieradies tāpēc, ka nezinājām, vai tiesa pieņems vai noraidīs mūsu pierādījumus un, ņemot vērā to, ka šodien ir tikšanās ar kreditoru kluba sanāksmi „Liepājas Metalurga" vadības sēdē. I.Segals ir valdes loceklis un viņš pārstāv „ Liepājas Metalurgu".

Uz tiesas jautājumu prasītajā pārstāvis P.Rebenoks:

„Neatkarīgi no tā, vai sarakste būtu pieņemta vai nebūtu pieņemta, jebkurā gadījumā tiktu izmantots šis paņēmiens, lai paildzinātu tiesu, kā es arī paskaidroju tiesai par sarakstes pievienošanu, norādīju, ka I.Segals par šo tiesvedību ir informēts jau gadu atpakaļ, viņš ir tā persona, kas lūdzis tiesu pieaicināt „Liepājas Metalurgs" kā trešo personu. Viņš par to visu zina, tagad izrādās, ka viņš pēkšņi ir atcerējies par kaut kādu vienošanos, iespējams, ka viņš viņu kaut kur meklēs, tas ir pilnīgi nepieņemami, pie tam liecinieku liecības ir pierādīšanas līdzeklis, uzskatu, ka neapšaubāmi uz to ir attiecināms likumā noteiktais termiņš. Otrkārt, ņemot vērā, ka šī persona nav sveša ne S.Zaharjinam, ne „Liepājas Metalurgam", es pieļauju, ka ja otrai pusei būtu vēlme nopratināt un uzzināt kādu svarīgu informāciju, viņi būtu nodrošinājuši viņa ierašanos tiesas sēdē. Līdz ar to uzskatu, ka šis lūgums būtu noraidāms."

Uz tiesas jautājumu prasītajā pārstāvis J. Vilders:

"Pievienojos P.Rebenoka paustajam viedoklim." 

Uz tiesas jautājumu trešās personas pārstāvis M.Mežmskis:

„Kā zināms, civilprocesā pastāv sacīkstes princips un sacīkstes principa ietvaros persona izmanto godprātīgi savas tiesības. Pievienojos atbildētāju pārstāvju viedoklim par to, ka pieteikums par ekspertīzes noteikšanu un ekspertīzes slēdzienu var beigās izmantot kā pierādījumu tiesā. Par šo pietiekumu iesniegšanu nav attiecināms termiņš, kas paredzēts CPL 93.panta trešajā daļā tā iemesla pēc, ka vispirms jālemj jautājums, vai vispār šādu lūgumu apmierināt. Līdz ar to nevarētu izteikt apgalvojumu, ka liecinieku nopratināšana vai kā savādāk, neiesniedzot viņu 14 dienās, ir CPL 93.panta trešās daļas pārkāpums. Vēlos norādīt, ka procesa izskatīšanas laikā, var rasties dažādas situācijas, no pretējās puses var būt dažādi patiesi vai nepatiesi apgalvojumi, kuru atspēkošanai ir nepieciešams iesniegt papildus pierādījumus. Pie lietas apstākļiem, ka šodien ir atteikti vairāki atbildētāja lūgumi par pierādījumu pievienošanu vai izprasīšanu. loģiski, ka secīgi seko kāds cits, lai pierādītu kāda fakta pastāvēšanu vai nepastāvēšanu, līdz ar to, manuprāt, ievērojot CPL noteikto sacīktes principu, būtu apmierināms atbildētāja izteiktais lūgums, tuklāt šī persona var sniegt ļoti būtisku informāciju lietā un, manuprāt, tiesai tomēr ir jānoskaidro lietas patiesie apstākļi. Otrkārt, tiesai var nebūt saistošs fakts, ka valdes loceklis atrodas „Liepājas Metalurga" sanāksmē ar kreditoru klubu, tomēr, manuprāt, šis apstāklis, kad persona, pildot savus pienākums ne tika pret „Liepājas Metalurgu", bet arī pret sabiedrību, cenšās darīt „Liepājas Metalurgam" labu, ir vērtējams kā attaisnojošs iemesls tam faktam, ka persona nevarēja ierasties uz tiesas sēdi."

Trešās personas pārstāvis G.Atujevs: "Pievienojos pārstāvja M.Mežinska paustajam viedoklim."

Trešās personas pārstāve A.Cirkše:

"Pievienojos pārstāvja M.Mežinska paustajam viedoklim."

Tiesa, noklausījusies pušu viedokli, atstāj atklātu jautājumu par liecinieku izsaukšanu uz tiesas sēdi un liecinieku nopratināšanu.

Tiesa pāriet pie lietas izskatīšans pēc būtības. 

Tiesa ziņo par lietas apstākļiem.

Uz tiesas jautājumu prasītāja pārstāvis P.Rebenoks:

„Prasību uzturu."

Uz tiesas jautājumu atbildētāja pārstāve S.Radionova: 

„Prasību neatzīstu."

Uz tiesas jautājumu trešās personas pārstāvis M.Mežinskis:

„Prasību uzskatu par nepamatotu."

Prasītāja pārstāvis P.Rebenoks:

"Prasība tiek uzturēta uz tiem paskaidrojumiem, kas sniegti iepriekšējās tiesas sēdes, tiek uzturēti arī rakstveida paskaidrojumi." ^

Prasītajā pārstāvis J.Vilders:

„Pievienojos P.Rebenoka viedoklim. Nekas papildus pie paskaidrojumiem nav

piebilstams."

Uz atbildētāja pārstāvja M.Kvēpa jautājumu P.Rebenoks:

M.Kvēps uzdod jautājumu: Man būs jautājums par vienošanos starp sabiedrību Gesil un Lipmana k-gu, kas slēgta 2003.gadā, uz kuras pamata Lipmana k-gs ir ieguvis akcijas savā īpašumā, tiekot apdāvināts. Sakiet, lūdzu, kura persona un kādos apstākļos izgatavoja šo dokumentu?

Atbild P.Rebenoks: „Domāju, ka izgatavoja kāds no "Gesil" darbiniekiem vai persona, ko Gesil tam piesaistījis. Tas nāca no "Gesil"
puses, konkrētu cilvēku nezinu."

M.Kvēps uzdod jautājumu: Sakiet, lūdzu, vai Gesil bija latviski runājoši darbinieki tajā laikā, kas varēja sagatavot šādu tekstu latviešu valodā?

Atbild P.Rebenoks: "Gesil" bija turīga kopmānija, kas varēja nodrošināt šādu iespēju. "

M.Kvēps uzdod jautājumu: Jūs, acīmredzot, arī nevarēsiet paskaidrot, ka šis dokuments ir tici sagatavots?

Atbild P.Rebenoks: "Šis dokumenta projekts tika sagatavots pirms 2003.gada 8.septambra. Kad precīzi, nevaru atbildēt."

M.Kvēps uzdod jautājumu: Sakiet, lūdzu, kur atrodas šīs vienošanās oriģināls šobrīd?

Atbild P.Rebenoks: "Vienošanās orģināls Šobrīd ir pie K.Lipmana un saskaņā ar vienošanos ir divi orģināli, otrs varētu atrasties pie "Gesil" pilnvarotās personas, vai tas būtu pats K.Lipmans vai kāda juridiskā adrese, grūti spriest. Tātad pie K.Lipmana ir orģināls."

M.Kvēps uzdod jautājumu: Vienošanās tekstā mēs redzam, ka K.Lipmans ir darbojies kā Gesil pilnvarnieks un vienlaicīgi arī apdāvinātā persona, un šīs vienošanās tekstā ir norādīts, ka tā slēgta pēc Latvijas likumiem, un Latvijas likumi attiecībā uz pilnvarnieku tiesībām apdāvināt pašam sevi ir viennozīmīgi un imperatīvi. Tāpēc es Jums jautāšu, vai Jūsu rīcībā ir kāds dokuments, ka sabiedrības Gesil direktori ir apstiprinājuši šo darījumu, ka viņiem ir bijis zināms, ka kaut kas tāds notiek, un arī apstiprinājuši arī Lipmana k-ga pilnvarojumu darīt kaut ko tādu, ko Civillikums aizliedz?

Atbild P.Rebenoks: "Kā pašā vienošanās tekstā norādīts, tad K.Lipmans ir rīkojies stingrā saskaņā ar pilnvaru."

M.Kvēps uzdod jautājumu: Vai Jums ir kādi citi dokumenti, kas apliecinātu, ka direktori būtu zinājuši un apstiprinājuši šāda veida darījuma slēgšanu?

Atbild P.Rebenoks: "Man nav dokumentu, kas apstiprinātu vai noliegtu"

M.Kvēps uzdod jautājumu: Vai Jums ir zināmi vismaz apstākļi, ka viņi zinātu? Vai varat norādīt konkrētus faktus?

Atbild P.Rebenoks: „Šobrīd es nevaru atbildē ne jā, ne nē.”

M.Kvēps uzdod jautājumu: Vienošanās tekstā ir norādīti vairāki pamati, kāpēc šī vienošanās ir tikusi slēgta. Tad viens no šiem pamatiem ir tāds, ka Lipmana k-gs izdarījis kādu pakalpojumu sabiedrībai Gesil, attīstot šīs sabiedrības uzņēmējdarbību ilgtermiņā, un par to tad ir saņēmis šo dāvanu. Tā ir rakstīts vienošanās tekstā. Savukārt no civillietas materiāliem mums izriet, ka sabiedrība Gesil tātad noprivatizējuši šīs akcijas un pēc tam bez atlīdzības pilnīgi visas atdāvinājusi 2003.gadā. Sakiet, lūdzu, vai Jūs varētu izstāstīt, kas ir tā par ilgtermiņa uzņēmējdarbības attīstīšanu no Lipmana k-ga puses, kāpēc viņam bija jātop tādā veidā apdāvinātam, jo izskatās, ka sabiedrībai Gesil no šiem darījumiem ir cēlušies vieni vienīgi zaudējumi, ja viņa atdeva savu vienīgo aktīvu bez maksas?

Atbild P.Rebenoks: "Tas tā gluži nav, jo K.Lipmans, ko apliecināja liecinieki tiesā, bija vienīgā persona, kas kā fiziska persona piedalījusies uzņēmuma privatizācijā, kas ieguldījusi šajā procesā savus līdzekļus. "Geisil" tika dibināta 1993.gadā, tā nav parādījusies 2003.gadā, "Gesil" ar K.Lipmani bija ilgtermiņa attiecības. K.Lipmans ir tas, kas pēc būtības var teikt kreditējis "Gesil" tādā ziņā, ka visas akcijas, ko saņēma "Gesil" viņš nevarēja saņemt par brīvu, ņemot vērā jurisdikciju, kur tas ir reģistrēts, pēc būtības tas ir ofšors, nevar tukšs ofšors dabūt kaut ko īpašumā. Neapšaubāmi visi aktīvi, kas Gesil ir piederējuši, un pamatojoties uz to, kas ieguvis akcijas, tad skatoties no beneficiāru viedokļa fizisku personu līmenī, tas bija K.Lipmans. Ar to izskaidrojams pilnvarojuma apjoms, lai var brīvi rīkoties ar akcijām. Tā arī bija tā pateicība no uzņēmuma puses viņam."

M.Kvēps uzdod jautājumu: Tātad Lipmana k-gs aizdod Gesil naudu, Gesil paliek parādā, vēl atdod visu savu mantu, un zaudējumi dubultojas. Kur ir šis ieguvums, kādēļ bija jāapdāvina Lipmana k-gs?

Atbild P.Rebenoks: "Es negribētu teikt, ka Tas bija aizdevums, pēc savas būtības, vienīgais beneficiārs šajā visā laika posmā ir K.Lipmans, kas bija gan kā naudas devējs, gan procesa finansētājs vienīgais. Viņš
saņēmis to, kas pienākas. Un tā to uzņēmums ir novērtējis." 

M.Kvēps uzdod jautājumu: Nu par to Jūs liecinājāt, ka nezināt, kā uzņēmums to novērtējis. Mēs zinām, kā Lipmana k-gs kā pilnvarnieks pats ir to novērtējis.

Atbild P.Rebenoks: Viņš ir rīkojies uzņēmuma vārdā.

M.Kvēps uzdod jautājumu: Šajā vienošanās tekstā ir norādīts, ka Lipmana k-gs ir bijis šīs sabiedrības dibinātājs, kas atkal ir pretrunā ar civillietas materiālos esošiem dokumentiem, kur norādīts, ka to dibinājušas citas personas, un Lipmana k-gs ir bijis tikai viens no patiesā labuma guvējiem. Vai šis izteikums ir pareizs? Varbūt Jums ir kādi citi pierādījumi, kas pierāda, ka viņš tomēr ir dibinājis šo sabiedrību? Tas ir viens no pamatiem, kāpēc viņš tiek apdāvināts.

Atbild P.Rebenoks: Viņš neapšaubāmi ir bijis dibinātājs, jo pretējā gadījumā viņš nevarētu laikam kļūt par beneficiāru.

M.Kvēps: Tā gan nav. Tā nebūs.

Atbild P.Rebenoks: Nu, teiksim, es tā uzskatu.

Jautājumu nav.

Atbildētāja pārstāve S.Radionova:

„Tiek uzturēti sniegtie rakstveida paskaidrojumi, mutiskie paskaidrojumi iepriekšējās tiesas sēdēs. Mēs vēlētos precizēt pie rakstveida paskaidrojumiem, kas ir lietas 1.sējuma 89-91. lapā, trešajā lapā, 2.rindkopā no apakšas, ieviesusies tehniskas dabas kļūda, rindkopas sākumā „tas, ka prasītājs ir akciju īpašnieks, liecina fakts" jālasa „tas, ka atbildētājs ir akciju īpašnieks, liecina fakts".

Vēlos izteikties par pēdējiem prasītāja iesniegtajiem dokumentiem, kuriem faktiski iepriekšējā tiesas sēde tika atlikta, respektīvi vienošanās, pilnvara un visi pārējie dokumenti, kas vienlaicīgi tika iesniegti. Mūsu viedoklis ir tāds, ka mēs apšaubām šādas vienošanās patiesīgumu gan pēc formas, gan pēc būtības, jo tas, ja šāda vienošanās būtu pastāvējusi jau no paša sākuma, tad mēs neredzam nekādu iemeslu, kāpēc prasītājs šādu vienošanois nebūtu iesniedzis ceļot prasību vai vismaz sniedzot paskaidrojumus. Mēs redzam pēc fornmas prasītājs ir cēlis īpašuma prasību, nesaprotam, kāpēc savā prasības pieteikumā, pamatojot prasību, prasītājs norāda, ka par strīdus akciju īpašuma piederību apliecinot izraksts no „Hipotēku un zemes bankas" pārskaitījums, bet nevienā vārdā netiek pieminēts šāds nozīmīgs dokuments, kas pēkšņi uzrodas lietā, līdz ar to tas ir mūsu arguments, kāpēc mēs uzskatām, ka šāds dokuments nav sagatavots 2003.gadā vai ka sagatavots šī procesa laikā. Mēs joprojām uzskatām, ka būtu vērtējams, vai šis dokuments nav viltots. Ja mēs skatāmies šī dokumenta saturu pēc būtības, tad mēs uzskatām un apliecinām, ka šāda vienošanās pēc satura un būtības nepastāvēja, jo mūsu rīcībā ir informācija, ka bijusi cita veida vienošanās, un mēs jau savos sākotnējos rakstveida paskaidrojumos uzrakstījām, kāda bijusi šāda vieda vienošanās, par kādu procentuālo sadalījumu starp K.Lipmanu, S.Zaharjinu un I.Segalu par „gesil" piederošo „Liepājas Metalurga" akciju sadali, par ko jau, kā minēts, varētu liecināt gan pats I.Segals, gan ja mums tikta dota iespēja atrast un iesniegt vienošanos, par kuras esamību ir apliecinājusi I.Seglas, ka ir bijusi cita vieda vienošanās par konkrēto jautājumu, ko apstiprina
akciju sadale tādā procentuālā apmērā, kā to apgalvo atbildētājs."

Uz tiesas jautājumu atbildētāja pārstāve S.Radionova: 

„Mēs neapstrīdam, ka šāds dokuments - vienošanās, ir parakstīts, bet apstrīdam tieši, kad tas ir parakstīts. Mēs apstrīdam izgatavošanas laiku un ka tas nav K.Lipmans, kas parakstījis."

Uz prasītajā pārstāvja P.Rebenoka jautājumu atbildētāja pārstāve S.Radionova:

„Mēs uzskatām, ka vienošanās ar visām iesaistītajām personām bija cita, šo
vienošanos pamato ar to, ka ir piederējuši 4,9 miljoni akciju, mēs uzskatām, ka
K.Lipmanam nekad nav pienākušās aptuveni 4,9 miljoni akcijas, viņam pienācās 3
miljoni "Liepājas Metalurga" akciju. Jūs šo vienošanos minat kā par pamatu
transakcijai."

"Mēs neapstrīdam, ka transakcija notika, bet tā notika uz citiem pamatiem, kurus
mēs cenšamies tiesai pierādīt un tieši tāpēc arī visi šie lūgumi, jo vienošanās pamats bija pilnīgi cits."

"Banka varēja veikt pārskaitījumu, jo mēs redzam, ka pamats transkrpicijai ir minēta vienošanās. Mēs uzskatām, ka ir bijusi cita veida vienošanās, mūsu rīcībā ir informācija par to un I.Segala apstiprinājums, ka bijis dokuments, ņemot vērā to, ka vispār zināms fakts, ka ofšora dokumenti vispār glabājas pie aģentiem vai
direktoriem, ir nepieciešams laiks, lai šo dokumentu iegūtu."

"Nevaru ne apliecināt, ne noliegt to, ka banka varēja veikt transkripciju, ieraugot
tikai K.Lipmana pilnvaru, jo tas bija 10 gadus atpakaļ un normāli būtu norādīt
precīzāk, kas ir tās vienošanās pamatā."

"Nevaru atbildēt par bankas rīcībām. Norādu vēlreiz, ka gan vienošanos, gan
transkripciju, kas pēc jūsu teiktā radies vienošanās izpildes rezultātā, K.Lipmans pats sev ir pārskaitījis - gan parakstījis vienošanos no vienas un no otras puses, gan veicis pārskaitījumu bankā no "Gesil" konta kā it kā pilnvarotā persona, gan kā saņēmējs. Vēlos vērst tiesas uzmanību uz šo faktu."

Uz prasītajā pārstāvja P.Rebenoka jautājumu atbildētāja pārstāve A.Čirkse:

"Liela atšķirība, vai dokuments parakstīts 2003.gadā vai vēlāk, jo 2003.gadā mēs atzīstam, ka K.Lipmans bija pilnvarotā persona, bet tagad viņš nav pilnvarotā persona un viņš nevar neko apstiprināt." .

Atbildētāja pārstāve A.Čirkše:

„Runājot par pārskaitījumu, kurš veikts uz pilnvaras pamata, pilnvara ir iesniegta lietā un pēc pilnvaras mēs redzam, ka nav dota tiesība pilnvarotai personai dāvināt sev akcijas. Tātad šāds dāvinājums neatbilst pilnvarai, uz to vēlos vērst uzmanību. Nevar uzskatīt, ka „Gesil" ir dāvinājis akcijas, jo „Gesil" vietā ir parakstījies pilnvarota persona K.Lipmans."

Uz tiesas jautājumu atbildētāja pārstāve A.Čirkše:

„Nav zināms, vai „Gesil" ir cēlis iebildumus pret šo darījumu, ka tāds ir veikts."

Jautājumu nav.

Trešā personas pārstāvis M.Mežinskis:

„Prasību uzskatu par nepamatotu, pievienojos tiem paskaidrojumiem kas sniegti no manis un rakstveidā, uzskatu, ka ir pareizs atbildētāja viedoklis. Vēlos vērst uzmanību uz tiem dokumentiem, kas tika iesniegti pēdējā tiesas sēdē, konkrēti 2003.gada 3.jūlija izdotā pilnvara, ko „Gesil Limited" ir izdevis K.Lipmanim. Pirmkārt uzskatu, ka šis dokuments ir vētējams ļoti kritiski tāpēc, ka, kā jau es sniedzot paskaidrojumus par dokumentu orģināla izprasījumu norādīju, ja mēs apskatāmies, tad Šī pilnvara ir izdota 2003.gada 3.jūlijā, bet, savukārt, vietā, kur lai šo dokumentu legalizētu pievienots apostils uzraksts, apostils datums ir 2003.gada 4.februāris, tātad būtībā četrus mēnešus pirms pilnvaras izdošanas, kur par pareizību tulkojumā ir parakstījies tulks. Izsaku pamatotu apgalvojumu, ka šī pilnvara, lai vērtētu K.Lipmana tiesības „Gesil" vārdā parakstīt jebko, ir vērtējama ļoti kritiski, jo datumi nesakrīt. Nevar apustilli uzlikt uz pilnvaras 2003.gada februārī, ja šī pilnvara izdota 2003.gada jūlijā. Prasītāji varbūt var sīkāk paskaidrot par šādu interesantu dokumenta nesakritību, labprāt to uzklausītu.

Attiecībā par vienošanos arī trešā persona uzskata, ka tā ir vērtējama kritiski, turklāt atbildētāja pieteikums ar lūgums par pretprasību būtu tomēr apmierināms tādēļ, ka prasītājs uzdeva atbildētājam jautājumu par atšķirību, kad parakstīts dokuments, vai 2003.gadā vai, pieņemsim, 2013.gada 6.janvārī pirms tiesas, kāda ir atšķirība?
Atšķirība ir būtiska, atšķirība ir tāda, ja dokuments ir izgatavots 2003.gadā, bet
patiesībā viņš ir izgatavots un sastādīts 2013.gada 6.janvārī, uzliekot datumu
2003.gada septembri, ir dokumenta viltošana, tās ir norādīts Krimināllikuma
komentāros, ko sniedzis Niedres kungs, kurš pasaka, ka neīsta dokumenta
izmantošana ir noziedzīgs nodarījums. Ja atklātos, ka šī vienošānās ir izgatavota,
piemēram, 2013.gada 6.janvārī vai 2012.gadā vai vispār pēc šī 2003.gada, tad
attiecīgās personas, konkrētajā gadījumā K.Lipmans būtu saucams pie atbildības, atilstoši Krimināalikuma 275.pantā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Šis ir tas pamats un šī ir tā atšķirība šī dokumenta izgatavošanā. Cits jautājums būtu, ja Šis dokuments, piemēram, būtu datēts ar 2013.gada 6.janvāri, tad varētu teikt, ka puses ir apstiprinājušas to, ka kaut kad ir bijusi kaut kāda vienošanās, tas būtu cits jautājums.
Konkrētajā gadījumā vēlāk izgatavots dokuments ir atzīts pa neīstu dokumentu un
atbilstoši Niedras kunga komentāram šādas darbības ir kvalificējamas pēc
Krimināllikuma 275.panta." .

Uz prasītāja P.Rebenoka jautājumu trešās personas pārstāvis M.Mežinskis:

„Man nav informācijas, ka policija būtu ierosinājusi kādu kriminālprocesu saistībā ar maniem pieminētajiem darījumiem."

Jautājumu nav. . .

Uz tiesas jautājumu prasītāja pārstāvis PJtebenoks:_ . .

„Par apostils datuma nesakritību vēlos teikt, ka paskatoties uz šo dokumentu -pilnvaru, ir acīmredzmas, ka tā ir pārrakstīšanās kļūda, jo tur ir 2003.gada 3.jūlijs un apostils pēc loģikas seko tālāk. Kolēģi ir skatījušies latvisko versiju, jo angļu versijas norakstā ir 4jūlijs, bet latviešu versijā ir 4.februāris. Tā ir pārrakstīšanās kļūda, tas ir tulkojumā, tulks ir kļūdījies. Latviskajā versijā tā ir drukas kļūda, ko pielaidis tulks, tā ir pārrakstīšanās kļūda, it sevišķi orģināla dokuments ir angļu valodā. Ja jau no „Gesil" puses šajā jautājumā nav bijušas nekādas pretenzijas, kas attiecas gan uz vienošanos par akciju dāvinājumu atlīdzības nozīmē, gan par pilnvaru, kas bija izsniegta, gan par rīcību ar bankas kontu. Pie tam šie dokumenti tika vairākkārtīgi pārbaudīti arī bankā, kura veica transkrikpciju. Un pašai „Gesil Limited" kompānijai nav bijušas nekādas pretenzijas un arī uz šo brīdi nav, līdz ar to es nezinu, kāds pamats būtu atbildētāja pārstāvjiem to apšaubīt. Nav subjektīvu tiesību jebkurā gadījumā šādu prasību celt vai celt kādus iebildumus. Pārrakstīšanās kļūda ir tulka kļūda. Apostils angļu valodā ir ar 4.jūlija datumu, dienu pēc tam, kad šis dokuments

tika sastādīts, līdz ar to tāds iebildums nav pamatots.

Kas attiecas uz to, ka šie dokumenti tika iesniegti nevis iesniedzot prasības pieteikumu, bet vēlāk, tad mums bija pārliecība vai kaut vai cerības par to, ka S.Zaharjinam ir sirdsapziņa un godaprāts un ka viņš neatļausies apstrīdēt to, K.Lipmanim bija tiesības uz sākontējām akcijām, jo tad, kad atbildētāja pārstāvji tiesā ir uzdevuši jautājumus par to, tiesa Šos jautājumus nav noņēmusi, kaut arī mēs sākotnēji noradījām, ka tik dziļa pētīšana vēsturē pie šādas prasības nav vajadzīga, tomēr tiesa jautājumus nenoņēma, un mēs bijām spiesti atspēkot šos pārmetumus, kas mums bija izteikti jautājumu formā, kā arī paskaidrojumos, līdz ar to mēs dokumentus iesniedzām vēlāk. Atbildētāja pārstāvji neapstrīd ne šo pilnvaru, ne patiesumu, ne arī K.Lipmana Trasta līgumu, ne saistību ar „Gesil", līdz ar to uzskatu, ka viņu viedoklis

nav pamatots.

Par ekspertīzi vēlos teikt, ka ja noticis noziedzīgs nodarījums ar to jānodarbojas pie tiesībsargājošajām iestādēm, un šajā lietā kopējais pierādījumu kopums parāda, ka šī vienošanās par akciju atsavināšanu nevar būt viltota, pie tam subjektīvā griba nāk pēc būtības no K.Lipmana gan kā pilnvarotās personas kaut vai pārstāvot „Gesil", gan no

viņa kā saņēmēja.__

Svarīgi, kāds fakts ir noticis. Fakts ir noticis - akcijas ir pārskaitītas 2003.gadā, es saprastu, ja tagad K.Lipmans būtu uzrakstījis kādu papīru, kur puse uzdāvina un veikt kādu pārskatījumu uz tā pamata, tad, protamas, varētu kaut kā reaģēt, bet mēs runājam par faktiskiem modeļiem, kas notika 10 gadus atpakaļ. Par tiem neviens nav cēlis nekādus iebildumus. Vai tad S.Zaharjina, I.Segalam, bankai vai „Gesil" nebija zināms par šo pārskaitījumu? Bija tas zināms. Uzskatu, ka tādiem iebildumiem nav

pamata,"

Uz atbildētāja pārstāves A.Čirkšes jautājumu prasītāja pārstāvis P.Rebenoks: .

„Trasta līgums ir dokuments „Deed of trust", kas iesniegts 2013.gada 7.janvārī."

Jautājumu nav.

Uz tiesas jautājumu atbildētāja pārstāve S.Radionova:_

„Uzturam lūgumu par lieciniekiem un eksperīzi."

Uz tiesas jautājumu atbildētāja pārstāve A.Čirkše:

„Uzturam lūgumu par lieciniekiem un eksperīzi." __

Uz tiesas jautājumu atbildētāja pārstāve 1.Pazare: ___

„Uzturam lūgumu par lieciniekiem un eksperīzi." . .

Uz tiesas jautājumu atbildētāja pārstāvis M.Kvēps:

„Uzturam lūgumu par lieciniekiem un eksperīzi."

Tiesa, noklausījusies procesa dalībnieku viedokli, paskaidro, ka CPL 178.pantā noteiktie
apstākli nepastāv, jo, kā tiesa noskaidroja, neiet strīds par to, vai šīs personas ir parakstījušas
dokumentu, iet strīds par to, kad dokuments ir parakstīts. Tiesa uzskata, ka šādu ekspertīzi nav
nepieciešams veikt un arī nevar veikt Latvijā, par to, ka viņu var veikt Vācijā, tādu
pierādījumu nav, sarakste un tulkojumi no interneta, kurus lūdz pievienot lietas materiāliem, to
neapstiprina, līdz ar to tiesa atgriež atpakaļ minētos dokumentus un arī noraida pieteikumu
par pierādījumu viltojumu un ekspertīzes nozīmēšanu.

Tiesa lūgumu nopratināt lieciniekus noraida, jo atbildētāja pārstāvim bija doti četri mēneši sagatavot papildus pierādījumus, arī uzaicināt liecienieku. Tiesai nav tādas informācijas, ka liecinieks nav ieradies uz tiesas sēdi, jo viņš atrodas, kā paskaidroja atbildētāja pārstāve, „ Liepājas Metalurga" kreditoru kluba sanāksmē. Tiesai nav informācijas arī par to, ka viņš būtu izsaukts pie Ministru prezidenta vai Prezidenta sakarā ar „Liepājas Metalurga" divu akcionāru īpašuma tiesībām, kuri strīdās, vai ir vai nav jāmaksā aizdevums. Tiesa, ievērojot CPL 93.panta trešo daļu, ziņo, ka šādu pierādījuma lūgumu nav iespējams likumā noteiktajā

kārtībā pieprasīt.

Tiesa pamatojoties uz Civilprocesa 15. panta 2. daļu, nolemj nenolasīt lietā atrodošos

rakstveida pierādījumus, kam piekrīt lietas dalībnieki.

Uz tiesas jautājumu prasītajā pārstāvis P.Rebenoks:

„Varam pabeigt lietas izskatīšanu pēc būtības."

Uz tiesas jautājumu prasītajā pārstāvis J.Vilders:

„Varam pabeigt lietas izskatīšanu pēc būtības." .

Uz tiesas jautājumu atbildētāja pārstāve S.Radionova: 

„Nevaram pabeigt lietas izskatīšanu pēc būtības."

Uz tiesas jautājumu atbildētāja pārstāve A.Čirkše:

„Nevaram pabeigt lietas izskatīšanu pēc būtības."

Uz tiesas jautājumu atbildētāja pārstāvis M.Kvēps:

„Nevaram pabeigt lietas izskatīšanu pēc būtības."

Atbildētāja pārstāve I.Pazare:

,.Ņemot vērā to, ka tiesa noraidīja nopratināt liecinieku lietā, vēlamies pieteikt lūgumu pieprasīt rakstveida pierādījumus no I.Segala, kā tas tika iepriekš tiesai norādīts, ka iespējama liecinieka I.Segala rīcībā ir darījuma dokuments. Šis lūgums tiek pieteikts pamatojoties uz CPL 112.pantu, Šāds lūgums netika pieteikts. Konkrētajā gadījumā mēs lūdzam tiesai izprasīt no I.Segala rakstveida pierādījumu, kas ir darījuma akts, kas 2003.gada septembrī ir noslēgts starp „Gesil Limited", S.Zaharjinu un I.Segalu par akciju atsavināšanu S.Zaharjinam un I.Segalam. Atsauce uz šādu darījumu ir lietas materiālos esošajā „Liepājas Metalurga" 29.septembra 2003.gada paziņojumā Rīgas fondu biržai, kur norādīts, ka starp līdzšinējo „Liepājas metalurgs" akciju kontrolpaketes īpašnieku firmas „Gesil Limited" un Ī.Segalu, S.Zaharjinu notikušā darījuma rezultātā ir mainījies „Liepājas Metalurgs" akcionāru sastāvs un tajā neietilpst vairs firma „Gesil". Norādīts, ka S.Zaharjins ir kļuvis par 4 950 083 slēgtās emisijas akciju īpašnieku, jāatzīmē, ka padomes priekšsēdētājs S.Zaharjins savā īpašumā ieguvis 3 370 623 publiskās emisijas akcijas, lietas materiālos tas ir 1.sējuma 57.1apā, un tāda paša satura paziņojums ir 1.sējuma 87.1apā. Minētais rakstveida pierādījums var apliecināt sekojošus faktus: atbildētājs S.Zaharjins visas viņam piederošās „Liepājas Metalurgs" akcijas ieguvis savā īpašumā tiesiska darījuma rezultātā, kas noslēgts starp „Gesil Limited", S.Zaharjinu un I.Segalu. Šeit netiek runāts par darījumu - vienošanos, kas iesniegta no prasītāja puses. „Gesil Limited", atsavinot 3 370 623 „Liepājas Metalurgs" publiskās emisijas akcijas S.Zaharjinam, kur „Gesil Limited" pašai pieder 6 370 626 publiskās emisijas akcijas, ne pie kādiem apstākļiem nav iespējams atsavināt K.Lipmanim 4 950 553 akcijas, jo starpība starp 6 370 626 un S.Zaharjinam atsavinātajām 3 370 623 akcijām veidojas vien 3 000 003 akcijas, kas atbilst paziņojumā norādītajam, ka K.Lipmana rīcība ir 3 000 003 publiskās emisijas akcijas, kas sastāda 17%. Ievērojot iepriekš minēto, ka arī lūgumam pievienota sarakste, kas liecina par to, ka atbildētājs ir mēģinājis saviem spēkiem šo pierādījumu iegūt, lai varētu to iesniegt tiesai, tad arī ar šo sarakasti apliecinās tas, ka I.Segals šādu rakstveida pierādījumu varētu iesniegt, līdz ar to, pamatojoties uz visu iepriekš minēto un CPL 112.pantu, lūdzu tiesai izprasīt no I.Segala darījuma aktu, kas 2003.gada septembrī noslēgts starp „Gesil Limited",
S.Zaharjinu un I.Segalu. "

Uz tiesas jautājumu atbildētāja pārstāve S.Radionova: 

„Picvienojos izteiktajam I.Pazares lūgumam."

Uz tiesas jautājumu atbildētāja pārstāve A.Čirkše: .

„Pievienojos izteiktajam I.Pazares lūgumam."

Uz tiesas jautājumu atbildētāja pārstāvis M.Kvēps:

„Pievienojos izteiktajam I.Pazares lūgumam." .

Uz tiesas jautājumu prasītajā pārstāvis P.Rebenoks: _

„Uzskatām, ka šāds lūgums ir noraidāms, jo atbildētāji ir atsaukušies uz CPL
112.pantu, kura otrā daļa nosaka, ka Šī lūguma iesniedzējam būtu jānorāda, kāpēc
persona uzskata, ka šāds pierādījums atrodas pie pieminētās personas. Ja mēs
paskatīsimies to saraksti, kas tika iesniegta otro reizi jau šodien, tad I.Segals diezgan
precīzi norāda, ka viņa īpašumā nav tāda dokumenta, viņš viņu iespējams meklēs,
iespējams atradīs, iespējams neatradīs. Eksistē vai neeksistē šāds dokuments, vai tas
vispār ir eksistējis, šobrīd mums nekādu pierādījumu nav. Es uzskatu, ka šobrīd nav
pamata kavēt tiesas procesu un gaidīt, kad šāds dokuments parādīsies vai neparādīsies,
jo tā tas var turpināties mūžīgi, mums ir sacīkstes process, mēs jau redzam šobrīd, ka
savstarpēji saistīti lūgumi tiek iesnigti piekto vai sesto reizi. Šos lūgumus varēja
iesniegt 14 dienas pirms tiesas sēdes. Šādu lūgumu nevar apmierināt." __

Prasītāja pārstāvis J.Vilders:

"Pievienojos P.Rebenoka paustajam viedoklim." .

Uz tiesas jautājumu trešās personas pārstāvis M.Mežinskis:

„Uzskatu, ka lūgums ir pamatots un apmierināms."

Trešās personas pārstāvis G.Atujevs: .

"Pievienojos pārstāvja M.Mežinska paustajam viedoklim."

Trešās personas pārstāve A.Čirkše: _

"Pievienojos pārstāvja M.Mežinska paustajam viedoklim."

Tiesa, ievērojot CPL 93.panta trešo daļu, ziņo, ka šādus pierādījuma lūgumus nav iespējams

likumā noteiktajā kārtībā pieprasīt, bez tam no lietas materiāliem redzams, ka lieta atlika

četrus mēnešus atpakaļ, tiesa norāda, ka mēnesi iepriekš varēja sagatavot lūgumu un iesniegt

likumā noteiktajā kārtībā, tā kā tas iesniegts pārsniedzot CPL 93.panta trešo daļu, tad tiesa

atsaka pieņemt minēto lūgumu.

Uz tiesas jautājumu S.Radionova:

„Nevaram pabeigt lietas izskatīšanu pēc būtības. Ņemot vērā visus šodien pieņemtos
lēmumus, mēs vēlamies celt pretprasību par 2003.gada 8.septembra vienošanās
atzīšanu par spēkā neesošu daļā tīri apmērā, par kuru stīdamies, un lūdzu dot mums
šādu laiku." . .

Uz tiesas jautājumu atbildētāja pārstāve I.Pazare:

„Pievienojos izteiktajam S.Radionovas lūgumam." .

Uz tiesas jautājumu atbildētāja pārstāve A.Čirkše:

„„Pievienojos izteiktajam S.Radionovas lūgumam." .

Uz tiesas jautājumu atbildētāja pārstāvis M.Kvēps:

„Pievienojos izteiktajam S.Radionovas lūgumam." . .

Uz tiesas jautājumu prasītāja pārstāvis P.Rebenoks:

„Pirmkārt, šis dokuments netika iesniegts šodien, tas tika iesniegts četrus mēnešus atpakaļ, tātad attiecīgi pretprasība ir jāsagatavo rakstveidā, pie tam uzskatu, ka šajā gadījumā S.Zaharjinam nav subjektīvu tiesību, lai apstrīdētu darījumu, kur viņš nav puse, jo šajā līgumā ir no vienas puses „Gesil" juridiskā persona un K.Lipmans, līdz ar to S.Zaharjinam nav nekādu subjektīvo tiesību šo pretprasību celt. Pie tam šī pretprasība, kā jau iepriekš apskatītā pretprasībā, neatiblst CPL 136.panta prasībām un nebūtu izskatāma kopā ar šo prasību, jo tas nav savstarpēji

saistīts."

Uz tiesas jautājumu prasītajā pārstāvis J.Vilders:_

„Pievienojos P.Rebenoka paustajam viedoklim."

S.Radionovas atbilde:

„Uzskatu, ka mums ir subjektīvas tiesības apstrīdēt daļā šādu darījumu, jo šis darījums, kaut arī nav noslēgts ar S.Zaharjinu, aizskar S.Zaharjina intereses un

tiesības."

Uz tiesas jautājumu trešās personas pārstāvis M.Mežinskis:

„Uzskatu, ka atbildētāja pieteiktais lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu, lai dotu iespēju sagatavot pretprasību, ir pamatots un apmierināms, jo šāda nepieciešamība pēc pretprasības ir tā iemesla pēc, ka tika noraidīti visi atbildētāja pieteiktie lūgumi. Un iespēja apstrīdēt to tiesisko pamatu, uz kuru norāda prasītājs, kas it kā pamato šo akciju iegūšanu, līdz ar to es uzskatu, ka ievērojot CPL noteikto sacīktes principu šādas tiesības būtu nodrošināmas. Uzksatu, ka šī iemesla dēļ nevar pabeigt lietas

izskatīšanu pēc būtības."

Tiesa, noklausījusies pušu viedokli, nolemj noraidīt pieteikumu par pretprasības celšanu,
ņemot vērā un norādot uz to, ka, ja vēlas celt šādu prasījumu, ir tiesības to celt prasības
kārtībā, ka arī pastāv citi procesuālie līdzekļi. Tiesa informē, ka, ja šāds prasījums tiek celts,
tad ir tiesības to apturē vai skatīt tālāk, tāpēc tiesa uzskata, ka nav pamata atlikt lietas
izskatīšanu.

Tiesa pabeidz lietas izskatīšanu un pāriet pie tiesu debatēm,

Prasītāja pārstāvis J.Vilders:

„Debašu runa sagatavota rakstveidā, ko vēlos nolasīt."

Prasītāja pārstāvis J. Vilders atreferē rakstveida debašu runu.

Prasītāja pārstāvis P.Rebenoks:

„Papildinot jau izteikto debešu runu, vēlos vēstu uzmanību, uz CPL 167.panta trešo daļu, kas nosaka, ka ja puse atsakās atbildēt uz jautājumu par strīdīgiem apstākļiem vai izvairās no paskaidrojumiem par tiem, tiesa var pieļaut, ka puse šos apstākļus neapstrīd. Vēlētos vērst tiesas uzmanību uz 2013.gada 21.janvāra tiesas sēdes protokolu, kur, atbildot uz prasītāja pārstāvja jautājumiem, atbildētāja pārstāve gan S.Radionova, gan I.Pazare izvairījās no atbildes uz jautājumu par to, uz kāda tiesiska pamata atbildētājs tur strīdīgas akcijas, pie tam S.Radionova ir norādījusi, ka „es atbildēju, ka šobrīd tā ir atbilde - saskaņā ar vienošanos, mūsu rīcībā ir visi nepieciešamie dokumenti un pierādījumi." Tas tika pateikts 2Ljanvārī un šī pēdējā frāze ir kontekstā ar lūgumiem par pierādījumiem, kas šodien tika pieteikti, jo S.Radionova ir apgalvojusi 21 janvārī tiesā, ka principā ir pierādījumi un tāpēc tiesa arī atlika tiesas sēdi, lai šos pierādījumus sagaidītu. Diemžēl viņi netika iesniegti. Un par svarīgākajiem dokumentiem - 2003.gada 3.jūlija pilnvara, kas tika iznsniegta no „Gesil Limited" K.Lipmanim, no tās redzams, ka pilnvaras apjoms ir izklāstīts pilnvarā un pilnvaras 13.punktā ir noteikts, ka noteikt pilnvaru uzskaitījums ir veikts tikai skaidrojuma nolūkā, un nenosaka nekādus ierobežojumus, tātad šeit pilnvarā mēs redzam, ka 12.punkta ir noteikts akciju skaits, ar kurām K.Lipmans kā pilnvarota persona drīkst rīkoties pēc savas gribas. Šajā kontekstā mēs uzskatām, ka K.Lipmans, parakstot 2003.gada 8.septembra vienošanos par akciju, ar kuru „Gesil Limited" ir uzdāvinājis viņam akcijas tieši tajā spēkā, kāds ir noteikts pilnvarojumā, pilnvarojums netika pārkāpts. To apstiprina netieši fats, ka uzņēmums „Gesi Limited" šo darījumu nav apstrīdējis. No Hiptēku un Zemes bankas orģinālas izziņas 27.februāra, kas ir izsniegta, atrodas lietas materiālu 1.sējuma 32.1pp, ir apstirpināts vēlreiz apstāklis, ka 10.septmebrī akcijas tika ieskaitītas K.Lipmana konta no „Gesil Limited" konta 4,9 miljoni un tālāk K.Lipmans ir pārskaitījis S.Zaharjinam, tātad par šo strīda nav un

nevar būt. ; . .

Vēlos nokomentēt uz iepriekšējo tiesas sēdi atbildētāja pārstāvji ir iesnieguši 2010.gada 30.jūlija zvērināta advokāta Andra Liepiņa atgādinājuma vēstuli, kas bija nosūtīta S.Zaharjinam K.Lipmana vārdā un atbildētāji uzskatīja, ka šajā vēstulē tika pasniegta cita versija, es uzskatu, ka tas tā nav, jo šis pierādījums, ko iesniedza otra puse, patiesībā vēlreiz apstiprina versiju, kas aprakstīta prasības pieteikumā par šo strīdus situāciju. Pilnvarotā persona K.Lipmana vārdā ir norādījusi un uzskata, ka S.Zaharjins tur akcijas bez jebkāda tiesiska pamata, uz ko K.Lipmans norādījis.

Kas attiecas uz modernizācijas apjomiem un pabeigšanas vai nepabeigšanas faktu, tad tiesai bija iesniegts 2012.gada 7.marta akts par būvju nodošanu ekspluatācijai, no kura redzmas, ka tērauda ražotnes rekonsturkcija Brīvības ielā ir pieņemta ekspluatācijai un nav nekādu šaubu, ka modernizācija, par kuru 6.1pp 7.punktā ir redzmams, ka būvniecības kopējās izmaksas pēc apliecinājuma ir 73,5 miljoni latu.

Vēlos vērst uzmanību uz dokumentiem, ko iesniedza atbildētāji pašā sākumā, kas atrodas lietas materiālu 1.sējumā no 93-117lpp, tās ir konta izdrukas, tātad atbildētājs ir uzskatījis, ka šīs vērtspatpītu konta izdrukas apleicina to, ka viņš kā akciju īpašnieks rūpējas par akcijām un apmaksā konta uzturēšanu, taču, ieskatoties detalizētāk šajās bankas kontu izdrukās, mēs redzēsim, ka līdzkļi šajā kontā tika ieskaitīti no „Liepājas Metalurga", pats maksātājs bija „Liepājas Matalurgs", sanāk, ka „Liepājas Metalurgs" pats ir maksājis par savām akcijām, kas ir, manuprāt, nekorekti, jo tomēr katram akcionāram pašam jāmaksā, Tas jo vairāk norāda uz to, ka S.Zaharjins nekad nav uzskatījis, ka tās ir viņa akcijas, līdz ar to uzskatu, ka

prasība būtu pilnībā apmierināma." . ._ .

Atbildētāja pārstāve A.Čirkše lūdz tiesu dot laiku atbildētāja pārstāvjiem sagatavoties tiesu

debatēm. .

Tiesa ziņo, ka CPL 184.pants un komentāri nenosaka, ka būtu jādod procesa dalībniekiem laiks sagatavoties tiesu debatēm, bet ja tas ir nepieciešams un tā kā atbildētāja pārstāvji ir vairāki, tad tiesa nolemj apmierināt A.Čirkšes lūgumu par pārtraukumu, lai atbildētāji varētu

sagatavoties tiesu debatēm. . .

Atbildētāja pārstāvis M.Kvēps: ' .

„Prasība šajā lietā ir noraidāma, noraidāma pilnā apmērā un noraidāma vismaz četru sekojošo iemeslu dēļ. Vispirms nosaukšu virsrakstu līmenī, pēc tam detalizētāk izklāstīšu, ko katrs no šiem apsvērumiem nozīmē. Pirmkārt, bez paša prasītāja paskaidrojumiem, kas lietā atbilstoši CPL nevar būt par patstāvīgiem pierādījumiem, nav neviena pierādījuma, kas pierādītu prasības pamatā esošos it kā notikušos faktus. Otrs iemesls -ja pat prasītāja paskaidrojumus varētu izmantot kā patstāvīgu pierādījumu, tie ir pilnīgā pretrunā ar lietā esošajiem pierādījumiem, un izslēdz tos apgalvotos faktus, ko prasītājs norāda kā it kā notikušus. Trešais iemesls ir tāds, ka prasītāja tiesai piedāvāta notikumu versija ir pretrunā ar imperatīvām likuma normām, tāda nevarēja un nedrīkstēja būt. Ceturtkārt, prasībā konstatējami būtiski juridiski defekti, kuru dēļ no formāla aspekta raugoties vien šo prasību

nevarētu apmierināt.

Un tagad par visu minēto jau sīkāk un pēc kārtas.

Pirmkārt, raktsveidā šai lietā celtā prasība vismaz sākotnēji bija īpašuma prasība, kas celta atbilstoši Civillikuma 1044. pantam: pirmais prasījums – atjaunot zaudēto valdījumu, kas tagad esot uz akcijām prettiesisks, un otrais – atzīt īpašuma tiesības. Tiesu debatēs prasītāja pārstāvji pārsteidza, jau nosaucot trīs prasības priekšmetus un trīs prasības pamatus, tagad izrādās, ka mums ir arī saistību tiesisks prasījums pieteikts lietā un lai būtu pavisam negarlaicīgi arī prasījums par netaisnu iedzīvošanos. Šeit jānorāda, ka šie trīs prasījumi nevar pastāvēt vienlaicīgi, jo viņi savstarpēji viens otru izslēdz. Proti, ja kolēģi saka, ka viņu pārstāvamajam kaut kas pienākas atpakaļ uz darījuma pamata, tas nozīmē, ka nav iespējama īpašuma prasība, nav iespējams prettiesisks valdījums, . ja ir kāds darījums, kurš piespiedu kārta ar tiesas spriedumu izpildāms, tad pats šis darījums nevar būt prettiesisks, tāpēc debašu laikā
pieturēšos nevis pie jaunajiem prasības pamatiem un priekšmetiem, jo visiem zināms,
ka debatēs nedz pamatu, nedz prasības priekšmetu grozīt nedrīkst, tad es savā runā pieturēšos pie
tās prasības konstrukcijas, kuru rakstveidā tiesā iesniedzis pats prasītājs.

Kādus faktus tiesai izvērtēšanai piedāvā prasītājs, lai pamatotu savu īpašuma prasību? Prasītājs mums norāda, ka 2003.gada septembrī esot noslēdzis ar atbildētāju pilnvarojuma uzticības līgumu jeb darījumu, kura rezultātā prasītājs ir nodevis atbildētājam strīdus akcijas nevis atbildētāja īpašumā, bet tikai turējumā, pats saglabājot šīs īpašuma tiesības, un akcijas esot bijušas nodotas tikai uz laiku, proti, līdz brīdim, kad iestājas atceļošs nosacījums - „Liepājas Metalurga" tērauda ražošanas procesa modernizācijas pabeigšana.

Otrs iemesls, kāpēc īpašuma prasība būtu apmierināma, ir, ka ļoti dīvainas apstākļu sakritības rezultātā, kad saasinājās arī citas attiecības starp prasītāju un atbildētāju, tieši 2011.gadā prasītāja ieskatā beidzot tad šis ilgi gaidītais nosacījums iestājies, tērauda ražošanas modernizācija esot pabeigta, un bez kādu citu papildus notikumu iestāšanās vai darbību veikšanas atbildētājs pēkšņi kļuvis par strīdus akciju nu jau prettiesisku valdītāju. Kādus pierādījumus mums piedāvā prasītājs visa minētā pamatošanai un pierādīšanai? Pirmkārt, lai pierādītu, jau pieminētā pilnvarojuma uzticības darījuma noslēgšanu, prasītājs piedāvā tiesai sevis paša paskaidrojumus, un tajos viņš saka, ka tā patiešām bija, kā viņš saka. Protams, tas ir nedaudz vairāk, kā pilnīgi nekas, bet tas vairāk kā pilnīgi nekas tikai vienā gadījumā, ja civillietas materiālos ir vēl kādi citi pierādījumi, kas šos paskaidrojumus apliecina un pierāda. To mums nosaka CPL 104.panta pirmā daļa. Ja šādu citu pierādījumu nav, tad diemžēl šie pušu paskaidrojumi ir nekas. Un citu pierādījumu, kas pierādītu prasītāja teikto par noteikta satura pilnvarojuma attiecību noslēgšanu civillietas materiālos nav.

Pirmkārt, prasītāja izteikumus par tieši šāda satura darījuma slēgšanu kategoriski ir noraidījis atbildētājs, par to šaubu nav. Otrkārt, prasītājs savu izteikumu pierādīšanai uz tiesu bija aicinājis trīs lieciniekus, no kuriem divi vismaz mēģināja šajā sakarā kaut ko stāstīt, bet šie te divi liecinieki, kas atkal dīvainas apstākļu sakritības rezultātā izrādījās ir arī paša prasītāja kontrolē esoša uzņēmuma darbinieki un saņem no šī uzņēmuma naudu regulāri, viņi pat nemēģināja apgalvot, ka viņi būtu dzirdējuši vai redzējuši, vai jebkādā citā cilvēciskai būtnei iespējamā veidā uztvēruši vienošanās starp K.Lipmani un S.Zaharjinu saturu, neviens no šiem lieciniekiem pat nemēģināja apgalvot, ka bija klāt, būtu kaut redzējuši, dzirdējuši vai savādākā veidā uztvēruši, kāds darījums galu galā starp prasītāju un atbildētāju būtu ticis noslēgts. Šie te divi Grindeks strādājošie liecinieki J.Naglis un U.Osis stāstīja, ka viņi kaut ko dzirdējuši par Lipmana k-ga nodomiem attiecībā uz šāda darījuma slēgšanu, bet pilnīgi neko neteica par to, ka viņiem būtu zināms, kādi būtu bijuši S.Zaharjina nodomi attiecībā uz kaut kāda darījuma slēgšanu. Nodomi var būt ekonomiski lieli un vareni, bet plāniem rodas reāla, un jo īpaši - juridiska nozīme, tikai tad, ja attiecīgā persona, ar ko kopā šos plānus ir nodomāts realizēt, pirmkārt, par šiem plāniem zina un, galvenais, viņiem piekrīt. Mums nav neviena pat vērtējama pierādījuma, no kura izrietētu prasītāja apgalvojums, ka arī S.Zaharjinam būtu bijusi vēlme slēgt šādu ārkārtīgi sarežģītu un, domāju, lielākajai Latvijas juristu saimes daļai pat nepazīstamu pilnvarojuma uzticības darījumu. Arī šo liecinieku liecības prasītāja paskaidrojumu pārbaudē neko daudz nepalīdz. Interesanti, ka paša prasītāja paskaidrojumi ne vienmēr atbilst arī viņa paša iesniegtajiem lietā esošajiem un pievienotajiem rakstveida pierādījumiem, kuri reizēm nosaka galvenajos jautājumos pilnīgi kaut ko citu. Piemēram, lietas 87.1pp 1.sējumā, atrodas paša prasītāja iesniegtais "Liepājas metalurga" paziņojums Rīgas Fondu biržai, kas ir datēts ar 2003.gada 29.septembri, no kura izriet divas lietas: pirmā lieta - "Liepājas metalurgs" publiski paziņo Rīgas Fondu biržai, citiem akcionāriem, Finanšu kapitāla tirgus komisijai, kas uzrauga vērtspapīru tirgu, potenciāliem investoriem, „Liepājas metalurga” kreditoriem, utt., ka atbildētājs S.Zaharjins ir kļuvis nevis par strīdus akciju turētāju, vai ar viņu ir noslēgts pārvaldījuma vai kāds cits dīvains Civillikumā neparedzēts darījums, bet ka S.Zaharjins ir kļuvis par strīdus akciju īpašnieku. Otra lieta, kas ir ļoti svarīga un kas izriet no šī te fondu biržai iesniegtā paziņojuma, ir tas, ka S.Zaharjins ieguva akcijas nevis no K.Lipmana, bet ieguvis no "Gesil Limited", kas atbilst atbildētāja sniegtajiem paskaidrojumiem par to, ka K.Lipmans, diplomātiski izsakoties, kļūdas pēc bija sev pārskaitījis vairāk, nekā patiesie labuma guvēji sabiedrībā Gesil bija vienojušies, un viņam jau Gesil vārdā bija jāatdod šī te strīdus starpība Zaharjina k-gam. Ja šis paša prasītāja iesniegtais dokuments Rīgas Fondu biržai tagad tiktu kvalificēts kā patiesībai neatbilstošus faktus saturošs, tad būtu jāsaka, ka ne tikai atbildētājs, "Liepājas Metalurgs", bet arī pats prasītājs visus šos gadus manis iepriekš nosauktajam personu lokam – akcionāriem, investoriem, vērtspapīru tirgus uzraugiem, biržai, ir melojuši, kam ir ļoti grūti noticēt. Jāatgādina, ka atbilstoši lietā esošajiem pierādījumiem, prasītājam „aizmirsās” paziņot VID par sevis noslēgtā fiduciārā uzticības pilnvarojuma darījuma būtību, proti, ka viņš ir joprojām „Liepājas metalurgs” akciju īpašnieks. Vai K.Lipmans būtu melojis VID? Domāju, ka nē. Kolēģi – procesuālie pretinieki tiesai kā argumentu, lai izskaidrotu šo situāciju, piedāvāja versiju, ka šis uzticības pilnvarojuma darījums, kura rezultātā ir mainījies „Liepājas metalurgs” akcionārs būtiskā daļā, nav bijis saimniecisks darījums, tāpēc nebūtu bijis jāatspoguļo amatpersonu deklarācijās. Es varu tikai iedomāties, kāda būtu šī brīža VID, korupcijas apkarotāju un visu pārējo amatpersonu ”sajūsma”, dzirdot šo apgalvojumu. Ja kāds no deputātiem šodien iedomātos pateikt, ka viņš visu savu bagātīgu ir atdevis kaimiņam paturēt, lai neviens par to nezinātu, un īstenībā tas nav saimniecisks darījums, un tas, ka viņš ir pagrīdes miljonārs, nevienam publiski nav jāatklāj... domāju, ka katrs jūt, ka par šo skaidrojumu jau pat var pasmieties. Tā nav nopietna jurisprudence. Tas ir arguments tikai tāpēc, lai būtu ko pateikt. Jebkuram juridiskam argumentam apakšā ir jābūt kādai tiesību normai, un šeit tādas nosauktas netika. __

Tiktāl par paša prasītāja piedāvātajiem tiesai pierādījumiem vai drīzāk viņu neesamību prasības pamata pierādīšanai. Vēl jānorāda šajā sakarā, ka pat ja aizmirst visu, ko teicu, un lietā brīnumainā kārtā atrastos kādi pierādījumi, par to, par ko varēja būt vienojušies S.Zaharjins ar prasītāju, tad prasītāja ieskatā prasības tiesības iestājās tad, ka esot iestājies atceļošais nosacījums, proti, pabeigta "Liepājas Metalurga" tērauda ražošanas procesa modernizācija. Vēršu tiesas uzmanību, ka lietā piedalošās trešā persona „Liepājas metalurgs” apgalvojumu, ka šāds nosacījums ir iestājies, kategoriski apstrīd ne tikai mutvārdos, bet arī ar citiem Civilprocesam atbilstošiem argumentiem un pierādījumiem, un tiesu debatēs no prasītāja puses nedzirdējām nekāda veida šo argumentu analīzi, Viņas vienkārši nebija. Līdz ar to jāsaka, ka arī šajā jautājumā prasītājam labvēlīgi vērtējamu pierādījumu, par to, ka šis atceļošais nosacījums patiešām būtu iestājies, arī nav. 

Tālāk par, iespējams, prasītāja ieskatā tādu mazu nieku, ka Prasītāja tiesai piedāvātā notikumu secība un saturs nemaz neatbilst attiecīgajā laika posmā spēkā esošām imperatīvām tiesību normām. Par to jau runājām tiesas sēdē, kad tika lūgts atcelt prasības nodrošinājumu, un ir pagājis ļoti ilgs laiks, tātad laiks sagatavoties un atspēkot to visu, bija ļoti daudz, un nekādu argumentu debašu laikā par to nebija. Un proti, 2003.gada 24.septembrī, kad tika veikts vērtspapīru pārskaitījums uz atbildētāja vērtspapīru kontu, spēkā bija likuma Par vērtspapīriem 8.panta trešajā daļā izteiktā tiesību norma, ka īpašuma tiesības uz vērtspapīriem pieder tai personai, kuras vērtspapīru kontā attiecīgie vērtspapīri atrodas, un savukārt šī paša likuma 8.panta otrā daļa noteic, ka visu publiskās apgrozības vērtspapīru īpašuma tiesību pierādījums ir iegrāmatojums ieguldītāja vērtspapīru kontā pie konta turētāja. To, ka strīdus vērtspapīri atradās pie atbildētāja, šajā lietā prasītājs neapstrīd, tieši otrādi mēģina visiem iespējamiem līdzekļiem pierādīt, tādējādi norādot, ka precīzi izpildās citētās tiesību normas juridiskais sastāvs. Tāpat arī nav nekādu šaubu, ka šie vērtspapīri pie attiecīgā turētāja bija iegrāmatoti.

Prasītājs saka, ka viņi ar atbildētāju esot vienojušies par kaut ko citu, nevis to, ko imperatīvi nosaka likums, proti, ka viņi ar savu privāto gribu nodibina no likuma pilnīgi atšķirīgu civiltiesisku režīmu un ka attiecībā uz viņiem un arī trešajām personām būs spēkā cita vienošanās, proti, ka atbildētājs būtu bijis tikai attiecīgo akciju turētājs, un atbilstoši Civillikumā sniegtajam izskaidrojumam, tas nozīmētu, ka Zaharjina k-gs visus šos gadus par akciju īpašnieku pretēji likumā precīzi noregulētajam ir atzinis Lipmana k-gu. Kāpēc tas būtu iespējams, Prasītāja pārstāvis nepiedāvā nevienu argumentu. Likuma normas ir skaidras, tās ir imperatīva rakstura, paredzētas publiskās apgrozības vērtspapīriem, šādas normas nav noteiktas nejauši, tās noteiktas tāpēc, lai sargātu katru trešo personu, kas akcijas iegūst un 99,9% gadījumu pat nezina no kā, vērtspapīru apgrozība publiskajā tirgū notiek caur brokeru sabiedrībām un caur bankām, un, ja būtu tā, kā mums saka kolēģi, ka vērtspapīru atrašanās vērtspapīru kontā nodibina tikai legālu prezumpciju, proti, pieņēmumu, ko kā šeit mēs redzam, atnākot uz tiesu un kaut ko pasakot, gluži vienkārši var atspēkot, un izrādās, ka attiecīgā persona vairs nav īpašnieks, tad vērtspapīru tirgus sabruktu, tāpēc, ka nekad nebūtu iespējams gūt vispār nekāda veida pārliecību, ka persona, kas akcijas atsavina, tiešām ir šo vērtspapīru īpašnieks. Un līdzīgi kā tiesas sēdē par nodrošinājuma atcelšanu, jāatgādina, ka šīs tiesību normas Latvija nav izdomājusi pati. Tas ir tāds harmonisks visās Eiropas Savienības valstīs pastāvošs vērtspapīru tiesību regulējums, un mums būtu jākļūst ļoti oriģināliem un savdabīgiem, lai pateiktu, ka visas pārējās Eiropas Savienības valstis arī ir kļūdījušās gan savos motīvos, kāpēc šāds regulējums ir ieviests, gan arī sevis ieviesto likumu gramatiskajā saturā, kur patiesībā ir bijis domāts kaut kas cits, nekā rakstīts. Šāds viedoklis, domāju, ka neizturētu nekādu kritiku.

Ja pieņem, ka manis teiktais par likuma saturu, ir patiesība, tad ir skaidrs, ka 2003.gadā prasītājs ar atbildētāju nevarēja vienoties par kaut ko citu, kā par īpašuma tiesību pāreju viņu starpā uz strīdus akcijām. Un, ja prasītājs labprātīgi, ko viņš arī neapstrīd, nodeva īpašuma tiesības uz strīdus akcijām atbildētājam, tad pat teorētiski nav iespējama Civillikuma 1044. pantā noteiktās normas juridiskā sastāva izpildīšanās, proti, prettiesiska valdījuma iegūšana no atbildētāja puses, jo valdītājam būtu bijis prettiesiski jāveic kaut kādas aktīvas darbības, kas būtu pretrunā ar likumu, lai šādu valdījumu iegūtu. Apstākļos, kad pats K.Lipmans ir nodevis viņam lietu īpašumā, šie juridiskie apstākļi nekādi nevar izpildīties. Veicām arī diez gan rūpīgu mūsu civiltiesību sistēmai radniecīgu valstu prakses un likumu pārbaudi, vai tiešām ir tā, ka īpašuma prasību nevar celt gadījumā, ja prasītājs pats ir labprātīgi uzticējis strīdus lietu atbildētājam, un tādu principā vienīgo pierādījumu, par kuru arī mūsu civiltiesību autoritāte Kaspars Balodis ir daudz rakstījis, atradām, proti, ir tāds interesants institūts kā fiduciārā ķīla. Fiduciārā ķīla nozīmē, ka kāda parāda nodrošināšanai kāds cilvēks atdod savam kreditoram īpašumā lietu, kura pēc tam ir jāatdod atpakaļ, ja parāds tiek nolīdzināts. Tas ir vienīgais, piemēram, Vācijas un Šveices tiesībās zināmais gadījums,, kas varētu apmēram atbilst līdzīgi tiem apstākļiem, par kuriem šajā lietā, es domāju no juridiskā viedokļa, ne no faktiskā, tiem apstākļiem, par kuriem šajā lietā runā prasītājs, proti, iestājas kaut kāds notikums, pēc kura ķīlas kreditoram, kurš saņēmis īpašumā lietu, viņa būtu jāatdod atpakaļ. Pārbaudījām visus iespējamos doktrīnu avotus, tiesu spriedumus, un viennozīmīgi varu apgalvot, ka arī mums radniecīgās tiesību sistēmās šādā situācijā īpašuma prasības celšana ir nepieļaujama. Tas būtu tikai un vienīgi saistībtiesisks prasījums pie nosacījuma, ka šādu saistību tiesību saturs, attiecīgi civilprocesuālā kārtā tiktu pierādīts. Līdz ar to arī pašai prasībai ir konstatējami tādi juridiski defekti, kas neļauj viņas apmierināšanu neatkarīgi no tālākajiem konstatētajiem lietas faktiskajiem apstākļiem ._ . .

Ja prasītājs ir cēlis īpašuma prasību, tad viņam ir ne tikai jāpiedāvā un jāpierāda tiesai versija, ka viņš ieguvis lietu īpašumā, lai varētu tāpēc protams vērsties pret kādu prettiesisko valdītāju, bet arī tas, ka ieguvis to lietu īpašumā tiesiskā kārtā. Tiesai jāveic vismaz tā pēdējā darījuma tiesiskuma pārbaude. Vai tiešām prasītājs šos vērtspapīrus ir ieguvis likumam atbilstošā un spēkā esošajā kārtībā. Prasītājs, lai pārbaudītu šo apstākli, tiesai piedāvā savu 2003.gada vienošanos, kuru viņš pats kā sabiedrības Gesil pārstāvis ir noslēdzis ar sevi un kuras rezultātā viņš sevi ir apdāvinājis. Šīs vienošanās sakarā pāris juridiski komentāri: pirmkārt, šajā vienošanās norādīts, ka tā noslēgta atbilstoši Latvijas Republikas likumiem. Latvijas Republikas likumi attiecībā uz pilnvarnieku darbību ir ļoti viennozīmīgi un kategoriski – Civillikuma 2304.pants nosaka, ka pilnvarnieks, izlietojot pilnvarnieka tiesības, nedrīkst gūt peļņu sev pašam, proti, viņš nedrīkst sevi apdāvināt. Vēl vairāk likums nosaka, ja kaut kas tāds pat teorētiski būtu noticis, tas viss ir nekavējoties jāatdod atpakaļ pilnvarotājam, izņemot vienu gadījumu, kad pats pilnvarotājs pierādāmi, tā teikt, ir kaut kādu šo peļņu atstājis pilnvarniekam. Tātad nevis pats K.Limpans kaut ko sev ir atstājis, bet "Gesil" amatpersonas. Tieši tāpēc es uzdevu kolēģim P.Rebenokam šāda veida jautājumu, vai viņa rīcībā ir kādi pierādījumi par to, ka sabiedrībai Gesil vispār ir zināms, ka šāds darījums ir ticis noslēgts, nemaz nerunājot par to, ka viņi varētu būt apstiprinājuši to, ka Lipmana k-gs sevi apdāvina, tad šādu pierādījumu vai pat nepierādītu ziņu par to, ka tas būtu noticis, prasītāja rīcībā nav. Tātad mēs paliekam pie situācijas, ka K.Lipmans slēdz darījumu un apdāvinājis pats sevi. Tālāk, ir pilnvara, kuru K.Lipmans esot izmantojis darījuma slēgšanai. Prasītājs varētu varbūt replikā vismaz pagodināt ar norādi uz to tiesību, kuru no šīs pilnvaras izlietoja Lipmana k-gs sevi apdāvinot, kur šī pilnvara viņam šādas tiesības paredzēja. L .

No tiesas uzdotā jautājuma atbildētāja vienai no pārstāvēm, es sapratu, ka tiesai varētu būt svarīgi, vai "Gesil" apstrīdējis šo te vienošanos, vai tam varētu būt kāda tiesiska nozīme. Man šajā sakarā būtu jāsaka, ka lai "Gesil" varētu kaut ko apstrīdēt, viņam par Šādas vienošanās esamību būtu vismaz jāzina, un kā mēs dzirdējām no kolēģa Rebenoka paskaidrojumiem uz manis uzdoto jautājumu, tad šīs vienošanās oriģināls ir pie K.Lipmana, nevis pie sabiedrības Gesil, tātad "Gesil" par vienošanos, iespējams, līdz pat šim brīdim nezina. Otra lieta ir šis te iespējamais Gesil tiesību aizskārums, Lipmana k-gam pārskaitot sev vairāk akciju, nekā viņam pienācās atbilstoši Gesil patiesā labuma guvēju vienošanos, viņš tika novērsts. tika novērsts ļoti ātri, arī publiski paziņojot, kā jau to norādīju ar „Liepājas metalurgs” paziņojumu, ka "Gesil" ir nodevis strīdus akcijas īpašumā atbildētājam, nevis K.Lipmanim. Līdz ar to, ja šis tiesību aizskārums tika novērsts, arī šādos apstākļos teikt, ka Gesil šī vienošanās joprojām bija jāturpina apstrīdēt, šādu argumentu nav.

Rezumējot visu minēto, lietā nav pierādījumu, kas apstiprinātu, ka būtu slēgta prasītāja apgalvotā satura pilnvarojuma uzticības vienošanās starp prasītāju un atbildētāju, nav pierādīta atceļošā nosacījuma iestāšanās, vienošanās, uz kuras esamību norāda prasītājs, ja pat tāda būtu, ir pilnīgā pretrunā ar likumu, tāpēc arī tas liek apšaubīt, ka S.Zaharjins būtu kaut ko tādu noslēdzis, un visbeidzot paša prasītāja nosauktie lietas faktiskie apstākļi, pat ja viņi tādi būtu, nepieļauj īpašuma prasības celšanu, tāpēc lūdzu tiesu

prasību noraidīt pilnā apmērā." .

Atbildētāja pārstāvis M.Kvēps izsaka lūgumu par atbrīvošanu no tiesas sēdes, sakarā ar nepieciešamību doties uz citu tiesas sēdi. Tiesa, noklausījusies pārējo procesa dalībnieku viedokli, kuri neiebilst par M.Kvēpa atbrīvošanu, apmierina lūgumu un atbrīvo M.Kvēpu no

tiesas sēdes. .

Tiesa izsludina pārtrakumu uz 30 minūtēm, lai atbildētāja pārstāvji varētu sagatavoties tiesu

debatēm. _____ .

Tiesa atgriežas plkst. 14:38 un tiesas sēde tiek turpināta.

Atbildētāja pārstāve I.Pazare:

 

"Par pasības pieteikumā norādītajiem faktiem un to, kādi lietā esošie pierādījumi ir un ko tie pierāda. Viens no faktiem, ko norāda prasītājs ir tāds, ka 2003.gada 10.septembrī K.Lipmans tiesiska darījuma rezultātā ieguva 4 950 553 "Liepājas Metalrugs" akcijas no "Gesil", pierādījumi, ko iesniedz prasītājs ir Hipotēku un zemes bankas izziņa par 2012.gadu, 2003.gada septembra vienošanās, 2003.gada 9.septembra pārveduma uzdevums un 2003.gada 26.septembra publikācijas paziņojums biržai. No Hipotēku un zemes bankas izziņas 2003. gada 26. septembra publikācijas paziņojumā mēs redzam, ka K.Lipmanim ir pārskaitītas 4 950 553 "Liepājas Metalurgs" akcijas, bet vai tiešām tiesiska darījuma rezultātā? Kas tad ir tie pierādījumi lietā, kas pierāda, ka 4 950 553 akcijas ir iegūtas tiesiski? Vai vienošanas, kuras orģinālu nav redzējis ne notārs, ne tiesa? Vai vienošanās, saskaņa ar kuru prasītājs pats pārskaita sev pilnvardevējam piederošas akcijas, vai pārveduma uzdevums, kura kopiju apliecinājis prasītāja advokāts un kura orģinals tiesai nav iesniegts pārveduma uzdevums, kuram iztrūkst būtiska komponente - Gesil zīmoga nospiedums, šāds zīmoga nospiedums, savukārt ir pārveduma uzdevumam, ar kuru "Gesil" pārskaita akcijas atbildētājam. Vai tas ir 2003.gada 26.septembra publikācijas pazinojum, kas pēc sava satura būtiski atšķiras no 2003.gada 29.septembrta publikācijas paziņojuma biržai, proti 26.septembra publikācijas paziņojumā norādīts, ka K.Lipmans veica dārījumu ar viņam piederošajām 4 950 553 akcijām no Gesil uz viņa persnonīgā vārda, pie tam "Liepājas Metalurgs" rīcībā nav informācijas par paziņojuma sastādīšanu un nosūtīšanu biržai, savukārt tikai ar dažu dienu starpbīu 29.septembrī 2003.gadā sastādītais paziņojums redakcionāli būtiski atšķiras no 26.septembra paziņojuma. Kas norādīts paziņojumā, ko kā pierādījumu iesniedzis prasītājs? Paziņojumā norādīts, ka izmaiņas akcionāru sastāvā notikušas darījuma rezultātā starp "Liepājas Metalurgs" kontrolpaketes īpašnieku "Gesil", I.Segalu un S.Zaharjinu, sakarā ar iepriekš minēto I.Segalam pieder 20.79% akcijas, S.Zaharjinam pieder 48,49% akcijas, savukārt, 17% akcijas atrodas K.Lipmana rīcībā. Šis pierādījums atrodas lietas 1.sējuma 57.un 87.1pp, kā redzams no paziņojuma tiek paziņots tikai par akciju piederību diviem akcionāriem - S.Zaharjinam un I.Segalam, attiecībā uz akcionāru - K.Lipmans tiek minēts, ka akcijas atrodas viņā rīcība. Ar šādu paziņojumu prasītājs, viņaprāt, pierāda, ka darījums, kā rezultātā K.Lipmans ticis pie 

4 900 000 akcijām, ir bijis tiesisks. —_

Pie tam prasītājs savas īpašuma tiesības pierāda ar akciju pārveduma uzdevumu un arī akciju nodošanu atbildētājam prasītājs pierāda ar Pārveduma uzdevumu Kāpēc 9.septembra Pārveduma uzdevums būtu uzskatāms par īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu, bet 24.septembra Pārveduma uzdevums nav? Tas būtu par rakstveida

pierādījumiem, ko prasītājs iesniedzis lietā. . _— _-—

Neskatoties uz to, ka īpašuma tiesības nevar tik pierādītas ar liecinieku liecībām, vēlos vērst tiesas uzmanību uz prasītāja pieaicināto liecinieku liecībām par šo apstākli. Lieciniekam J.Naglim prasītāja pārstāvis P.Rebenoks jautāja par 2003.gada darījumu starp "Gesil Limited" un trīs fiziskajām personām, atbilde netiek sniegta no konkrēta liecinieka. Liecinieks B.Voronova uz jautājumu, kā K.Lipmans ieguvis akcijas no "Gesil" atbild, ka par akcijām, kuras viņš ieguva no "Gesil" nevar neko pateikt, savukārt U.Osis norāda, ka K.Lipmans ieguva akcijas īpašumā, piedaloties privatizācijas procesā, ka viņš akcijas ir privatizējis kā fiziska persona. Faktiski, liecienieki J.Naglis un B.Voronova nezina kā K.Lipmans ieguvis "Gesil akcijas, savukārt liecienieks U.Osis sniedz pretējas liecības prasības pieteikuma norādītajam. Tas būtu par prasītajā pieteikumā minēto faktu, ka K.Lipmans it kā tiesiska darījuma rezultātā būtu ieguvis 4 950 553 akcijas.

Nākamais apstāklis, par kuru minēts prasības pieteikumā, ir akciju kontrolpaketes īpašnieks visas tam piederošās "Liepājas Metalurgs" akcijas nodeva tiesisku darījumu rezultāta trīs fiziskām personām, kur I.Segals ieguva 4 951 023 "Liepājas Metalurgs akcijas. S.Zaharjns ieguva 4 950 083 akcijas. No kurienes šādi skaitļi? Kādu matemātisku vienādojumu rezultātā ieguvis prasības pieteikumā norādītās summas? Vēl grūtāks jautājums par matemātiskā vienādojuma noteikšanu ir pierādījumu atrašana, kas pierāda šādu prasītāja apgalvojumu, rakstveida pierādījumu, ka tieši tāds bijis akciju sadalījums, kāda nav lietā. Šajā sakarā vienīgais liecinieks, kurs kaut ko leicināja, bija liecinieks U.Osis, liecinot par akciju atsavināšanu S.Zaharjinam, K.Lipmanim un I.Segalam. viņš norāda, ka nespēj sniegt atbildes par akciju sadalījumu un proporcijām. Tāpat liecinieks atsaucas uz informāciju, ko sniedzis

K.Lipmanis, piemetinot, ka precīzi neatceras darījuma laiku. .

Par nākamo prasības pieteikumā norādīto apstākli, kad prasītājs nodeva pārvaldīšanā uz laiku līdz mērķa sasniegšanai daļu no akcijām - 1 950 550 akcijas. Šeit jau kolēģis minēja, ka par šo apstākli nav neviena pierādījuma. 24.septembra pārveduma uzdevums, mūsuprāt, pierāda pretējo - nevis akcijas ir nodotas atbildētājam pārvaldīšanā, bet akcijas nodotas S.Zaharjinam īpašumā. Paziņojumi biržai pierāda pretējo - akcijas nodotas S.Zaharjina īpašumā. S.Zaharjina vērtspatpītu konta izdruka, kas atrodas lietas materiālos, finanšu pasaulē ir vispāratzīts akciju īpašuma tiesību apleicinošs dokuments, pierāda pretējo - akcijas nodotas S.Zaharjina īpašumā. Šie ir rakstveida pierādījumi, kas atrodas lietā un apliecina ta, ka nevis atbildētājam akcijas nodotas uz laiku, bet visas uz doto brīdi atbildētājam piederošās "Liepājas Metalurgs"

akcijas atrodas viņa īpašumā. _

Izvērtējot liecības, liecienieks J.Naglis ne tikai nevarēja atbildēt par darījuma slēgšanas laiku un kārtību, viņš pat nevarēja nosaukt darījuma veidu un darījuma dalībniekus. Papildus liecinieks J.Naglis norādīja, ka S.Zaharjinu un I.Segalu nepazīst un nav ar viņiem ticies. Konkrēti J.Naglis par darījumu ir norādījis, ka „akciju kaut kādu uz laiku nodošana kaut kādā glabāšanā vai citā formā”, „akciju nu kaut kāda nodošana vai vēl citas darīšanas” - tas ir tas, kādā veidā raksturo liecinieks J.Naglis prasītāja pieminēto fiduciāro pilnvarojuma darījumu. Lieciniece B.Voronova par darījumu ir uzzinājusi no prasītāja viņai teiktā, darījuma apliecinošos dokumentus nav redzējusi, nav informēta par darījuma un tā būtiskajām sastāvdaļām, nezina, kā īpašumā ir akcijas un vispār viņa pat nav bijusi amatpersonas deklarācijas sastādītajā, ir tikai konsultējusi atsevišķos ar tā sastādīšanu saistītos jautājumos un aiznesusi deklarāciju līdz Ieņēmumu dienestam. Savukārt, liecinieks U.Osis savās liecības norādīja, ka sarunās nav piedalījies, šādu atbildi sniedza uz tiesas uzdoto jautājumu, S.Zaharinu redzējis vien pāris reizes un liecības par darījumu starp K.Lipmanu un S.Zaharjinu sniedz minējuma formā, vadoties no informācijas, ko viņam stāstījis K.Lipmans, kā arī ik pa laikam savās liecībās piemin, ka precīzi neatceras, kad darījums noticis, kaut arī viņš konsultējis K.Lipmanu gan jautājumā par ofšuru, gan jautājumā par akciju pārdali fizisku personu starpā, vienlaikus viņš apgalvo, ka pilnīgi noteikti viņa klients konsultācijas pakalpojumu sniegšanā nebija ne K.Lipmans, ne "Liepājas Metalurgs". Par it kā banku izvirzītajām prasībām izveidot kontrolpaketi aizdevuma saņemšanai, U.Osis nespēja minēt nevienu piemēru, kur viņš pats būtu piedalījies sarunās ar bankas pārstāvjiem, aizdevuma sniedzējiem, visa sniegtā informācija balstīta uz citu cilvēku atstāstītu informāciju, ko, savukārt, viņi ieguvuši piedaloties provizoriskās konsultācijās. Kā redzams no liecienieka Oša teiktā, mērķis it kā prasītāja norādītajam fiduciārajm darījumam ir bijusi kontrolpaketes izveide. Kā raksturo liecinieks U.Osis, kontrolpakete ir 50% plus viena akcija. Šajā sakarā vēlos vērst tiesas uzmanību, ka nevienā brīdī šāds akcijas daudzums nav piederējis atbildētājam, tātad faktiski neizpildās prasītāja apgalvotais, kādēļ būtu jāslēdz šāds fiduciārs darījums. Pie tam, kā tas minēts paskaidrojumus, K.Lipmans vairākkārtīgi turpina uzpirkt akcijas pēc 2003.gada 24.septembra, tādejādi

palielinot savu dalību uzņēmumā.

Prasības pietiekumā pasītājs norāda, ka K.Lipmans vēlējies atgūt akcijas, nav atteicies no atdošanas, un to prasītājs pierādīšot ar liecinieku liecībām. Vēlmi iegūt akcijas prasītājs demonstrēja jau ar prasības celšanu, tam būtu grūti iebilst. Lietā ir arī atbildētajam adresēts pieprasījums atdot akcijas jau pirms prasītāja norādīta mērķa iestāšanās brīža, tāpat prasītāja pārstāvis lietas izskatīšanas laikā paskaidroja, ka akcijas pirmo reizi prasīts atdot jau 2009.gadā, šāda atbilde ir dokumentēta 2012.gada 10.septembra tiesas sēdes protokolā. Tas nav vienīgais pretrunīgais aspekts. Pretruna rodas arī jautājumā par atprasījuma pamatu, jo lietas materiālos ir cita prasītājā pārstāvja sastādīta pretenzija, kur akcijas tiek atprasītas jau uz pilnīgi citiem pamatiem._

Bet kā ir ar prasītāja pieminēto S.Zaharjina neatteikšanos atdot akcijas, kas tikšot pierādīta ar liecinieku liecībām? Liecienieki bija, bet ko tad liecinieki liecināja par šo apstākli? Nav nevienas liecības par to, ka atbildētājs jebkad ir vēlējies atdot vai nav atteicies no akciju atdošanas prasītājam, tātad šāds apstāklis paliek kā tukšs prasītāja

apgalvojums prasības pieteikumā._ ,

Nākamais apstāklis, par ko runāts prasības pieteikumā, ka 2011.gada nogalē ir ticis
sasniegts mērķis, ko apliecina 2011.gada 23.decembra biržas publikācija. Biržas
publikācijā šis mērķis ir noteikts ļoti plašs, no tās izriet, ka mērķis būtu cīnīties par
pasaules metāla tirgū diktēto cenu līmeni, ražošanas izdevumu samazinājumu, tai
skaitā izejmateriālu līmeni un tehnoloģiju modernizāciju. Ja tas vispār būtu mērķis,
viņš ir neizpildāms. Ja analizējam liecinieku liecības saistībā ar konkrēto mērķi, tad
šeit pretrunas ir vēl vairāk, parādās vēl dažādi mērķi ar dažādiem termiņiem un pretēji
prasības pieteikumā jau norādītajiem mērķiem. Liecinieks J.Naglis norādījis, ka
mērķis ir bijis aizdevuma saņemšana un Pasaules čempionāta hokejā rīkošana.
Pasaules čempionāts hokejā notika 2006.gadā, kopš Pasaules čempionāta hokejā ir
pagājuši 6 gadi vai pat vairāk, lieciniece B.Voronova par mērķi nerunā neko, savukārt
liecinieks U.Osis, kurš min, ka konsultē prasītāju dažādos jautājumos, ir norādījis
divus mērķus - viens ir bijis uz rekonskrukcijas laiku, bet uz precizējošu jautājumu,
par to, ka liecinieks U.Osis saprot rekonstrukcijas laiku, viņš runā par radikālu esošo
veco pamatlīdzekļu nomaiņu uz jaunu. Šādam mērķim, līdzigi kā prasītajā prasības
pieteikuma definētais mērķis par cīņu par pasaules tirgū diktēto cenu līmeni, faktiski
ir nepātraukts, nav saprotams, uz kāda pamata prasītājs ir secinājis, ka 2011.gada
nogale ir brīdis, kad iestājies viņa pašā diezgan neskaidri definēts
nosacījums.

Ja vērtējam prasītajā prasības pieteikumā norādīto apstākli, ka atbildētājam nekad
neav bijušas un arī šobrī nevar tikt atzītas īpašuma tiesības uz akcijām - pretēji šādam
prasītāja apglavojumam prasības pietiekumā lietas izskatīšanas laikā, atbildot uz
atbildētajā pārstāvju jautājumiem, prasītāja pārstāvis norāda, ka atiecībā uz trešajām
personām faktiski S.Zaharjins ir kļuvis par akciju īpašnieku. Šāds apgalvojums ir
dokumentēts 2012.gada 10.septembra tiesas sēdes protokola 6.1pp, šāds prasītāja
paskaidrojums ir uzskatāms par pierādījumu, jo tas apstiprinās arī ar citiem lieta
esošajiem materiāliem, proti, ir vērtspapīru konta izdruka, kas apliecina to, ka uz
S.Zaharjina vārda ir atvērts vērstpapīru konts, kurā atrodas "Liepājas Metalurgs"
akcijas, tas ir arī Pārveduma uzdevums, ko pašrocīgi parakstījis K.Lipmans 2003.gada
24.septembrī. Šeit neiet runa par to, ka kāds būtu uz nepatiesas informācijas pamata
kaut ko ziņojis, konkrētajā gadījumā K.Lipmans pats akcijas pārskaitījis, pats
pašrocīgi parakstījis dokumentu un šāds dokuments atrodas lietas materiālos. Kā vēl
viens rakstveida pierādījums, kas apliecina S.Zagarjina īpašuma tiesības uz stīdus
akcijām, ir paziņojums biržai par darījumu starp "Gesel Limited", I.Segalu un
S.Zaharjinu. Kā papildus rakstveida pierādījumi, kas apliecina S.Zaharjina tiesības uz
strīdus akcijām, ir K.Lipmana amatpesonas deklarācijas, kurās nav ziņu par
K.Lipmana jebkādu saistību par strīdus akcijām, kopš to atsavināšanas S.Zaharjinam.
Tā ir arī Finašu kapitāla un tirgus komisijas 2012.gada 26.aprīļa atbilde par
K.Lipmana paziņojumiem par baltiesību iegūšanu, kurā tiek norādīts, ka pēdējo reizi
paziņojumi, ko K.Lipmans iesniedza, bija 2012.gada 8.februārī, norādīja, ka viņam
pieder 20.14.% "Liepājas Metalurgs" akcijas, citas informācijas Finanšu un kapitāla
tirgus komisijas rīcībā nav. Kā papildus pierādījums tam, ka S.Zaharjins ir stīdus akciju īpašnieks nevis prasītājs, kalpo "Liepājas Metalurgs" sniegtais paskaidrojums, atbildot uz M.Kvēpa jautājumu, vai "Liepājas metalurgs" vai K.Lipmans jebkad ir paziņojuši, ka noslēguši fiduciāru darījumu. Kā paskaidroja "Liepājas Metalurgs" pārstāvis, K.Lipmans vai S.Zaharjins nav paziņojuši, ka būtu noslēguši jebkādu darījumu. Ja skatāmies un vērtējam prasītāja sniegtos paskaidrojumus un atbildes uz jautājumiem, konkrēti par fiduciāro darījumu un tā noslēgšanu, tad prasītāja pārstāvis norāda – „nezinu, cik ilgi notika sarunas”, sarunas notika starp prasītāju un atbildētāju... pieļauju, ka šajās sarunās arī piedalījās citas personas”, „kurā vietā tieši notika vienošanās, es nevaru zināt”. Šādi prasītāja sniegtie paskaidrojumi

ir dokumentēti 2012.gada 10.septembra tiesas sēdes protokola 6.1pp.

Rezumējot iespējamos pierādījums par fiduciāro darījumu, tad lietā nav rakstveida pierādījumu par šāda darījuma esamību, lietā nav prasītāja paskaidrojumi, kas apstirpinātos par cietiem lieta esošajiem materiāliem, lietā atrodas tikai savstarpēji pretrunīgas liecinieku liecības un prasītāja prasības pieteikumā norādītais. Par darījuma veidu J.Naglis ir norādījis, kā tā bijusi kādu „uz laiku nodošanu kaut kādā glabāšanā vai citā formā”. B.Voronova minēja, ka tā bijusi S.Zaharjinam uz laiku, liecinieks U.Osis minēja, ka „vienkārši uz laiku savu daļu akciju nu it kā aizdos”. Prasītājs prasības pieteikumā un paskaidrojumos min, ka nodeva pārvaldīšanā uz laiku, tās ir fiduciāras tiesiskās attiecības, tās ir pilnvarojuma uzticības attiecības, cita starpā prasītājs norāda, ka akcijas atbildētājs ir piesavinājies no Krimināltiesību aspekta, konkrēti tas ir dokumentēts 2012.gada 10.septembra tiesas sēdes protokola 7.1pp. Pievienojoties kolēģa norādītajam, ka prasītājs savu prasību nav pierādījis, kā arī lietā nav neviena pierādījuma, atbilstoši CPL noteiktajā kartībā, kas apliecinātu fiduciāra darījuma

esamību starp prasītāju un atbildētāju.

Noslēdzot debašu runu vēlos vērst uzmanību, ka pēdējā laika publikācijas presē, veidotā sabiedriskā doma ir nospiedoša, ir negatīvs tēls radīts par atbildētāju. Mums nav zināms, cik ļoti tam līdz seko tiesa, bet, spriežot pēc masu medijos kultivētās sabiedriskās domas, šajā procesā viens no dalībniekiekiem ir cienījams cilvēks, bet otrs - nepārāk. Ja ļautos nospiedošajam viedoklim, kas radīts publiskajā telpā un sabiedrībā un neatsaka prasītājam to, ko viņš lūdz tāpēc, ka cienījamāks cilvēks, no juridiskā viedokļa tiktu radīts bīstams precidents. Jebkurš, kuram kādreiz piederējušas akcijas, un viņš tās kādam ir atsavinājis, pēc kāda laika var celt prasību un atprasīt šīs akcijas. Ja tiktu radīts šāds precidents, tas ne tikai sagrautu drošu akciju apriti, bet tas var apdraudēt arī pašu cienījamo cilvēku un arī citus, kuri savulaik no kāda ieguvuši akcijas. Konkrētās lietas ietvors mēs runājam par publiskas apgrozības akcijām, kādas tās bija arī 2003.gada 24.septembrī. Regulējuma darbībām un darījumiem ar publiskās apgrozības akcijām būtiski atšķiras no vispārēja regulējuma par darījumiem ar kapitāldaļām un slēgtās emisijas akcijām. Akciju apgrozība notiek regulētā tirgus telpā Rīgas fondu biržā, akciju grāmatošanu, norēķinu organizēšanu un vērtspapīru notikumu apkalpošanu nodrošina Latvijas centrālais depozitārijs, savukārt Latvijas centrālā depozitārija vadību uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Akciju pārvešana no viena vērtpapītu konta uz citu, kur īpašuma tiesības mainās norēķinu dienā, kas ir regulētā tirgus pamatprincips, neatkarīgi no darījuma veida. Par akciju darījumu paredzēta vairāku pakāpju paziņošanas kārtība. Lai apstrīdētu darījumu ar publiskās apgrozības vērtspapīriem, būtu jāpierāda un jāatzīst, ka visos posmos ir

pieļautas nepareizības.

Vēlos nobeigumā norādīt, ka prasītāja pieacinātais liecinieks norādījis, ka ja atklātos situācija, ka kādam no akcionāriem ir kontrolpakete un paralēli pastāv rakstisks līgums, ka tās ackijas patiesībā viņam nepieder, tad būtu nepatikšanas pa visu Eiropu, dokumentēts 2013.gada 21.janvāra tiesas sēdes protokola 16.1pp. Uzskatu, ka prasība ir noraidāma gan uz kolēģu Kvēpa minēto juridiko apsvērumu pamata, gan ņemot
vērā lietā esošos pieradādījumus un pierādījumu trūkumu, līdz ar to prasība noraidāma
kā nepamatota." ___

Atbildētāja pārstāve S.Radionova:

"Pievienojos saviem kolēģiem, ka lietā nav pierādījumu, šodien dzirdējām tādus terminus kā "trasta līgums", "uzticības darījums", "panākta vienošanās", "nodibinātas attiecības". Uzskatām, ka nav pierādījumu - tas, ka nav konkrēti tāda viena dokumenta un līguma, par to nav strīda. Kolēģa norādītais "Deed of trast" ir cita veida dokuments, kas

ir starp K.Limapni un sabiedrību "Gesil", nevis strīdus pusēm. ___

Arī M.Kvēps jau norādīja, ka uzskatām, ka juridiskā konstrukcija prasībai ir nepareiza, jo prasītājs paskaidrojumus izsakās, ka ir atiecības, kas izriet no saistību tiesībām. Mūsu ieskatā, ja nav bijis līgums, Šeit tiesas ieskatā ir vērtēt, vai ir pierādījumi, ka tāds pastāvēja vai nē, tad prasītājam būtu bijis jālūdz konstatēt, atzīt, ka šādas attiecības ir bijušas. Ja paskatās uz to, kas tiek lūgts tiesai prasībā, tad lūguma daļa ir tīri tehniski īpašuma prasības lūgums - atzīt īpašuma tiesības un sakarā ar to piešķirt valdījumu uz akcijām, tajā paša laikā prasītājs savos 2012.gada 14.septembra paskaidrojumos 3.1apā norāda, ka. citēju: "atbildētājs, kaut arī bez tiesiska pamata, tomēr ir pirmšķietamie uzskatāms par akciju īpašnieku, ja šis apstāklis radīs nepieciešamību balkus prasījumam, kas izriet no saistību tiesībām, celt īpašuma prasību." Neredzam, kur ir prasījums, kas izriet no saistību tiesībām. Lūgts atzīt īpašuma tiesības, ko mēs, kā jau kolēģi minēja, uzskatām, ka attiecībā uz akcijām

īpašuma prasības priekšmets nevar būt akcijas. ,

Pat ja tiesas ieskatā ir pieteikami pierādījumi par to, ka šādas fiduciārās attiecības ir pastāvējušas, jeb rtasta attiecības, kaut arī neesot līgumam, tad nākamais solis, mūsu ieskatā, vajadzēja lūgt tiesu uzlikt pa pienākumu izpildīt šīs saistības - atdot akcijas, nevis celt īpašuma prasību. Viens prasījums būtu, kas izriet no saistību tiesībām, bet ir celta īpašuma prasība. Mēs uzskatām, ka pat ja pieņemam, ja tiesas ieskatā ir pierādītas fiduciārās attiecības, mēs uzskatām, ka nav pierādījumu, tad būtu bijis

jālūdz uzlikt par pinākumu izpildīt saistības un atdot akcijas. Tas nav darīts.

Piekrītu nepieciešamībai izprast stabilitāti un drošību darījumos ar akcijām. Pēc
analoģijas, līdzi ir ar mums saprotamākiem nekustamajiem īpašumiem. Ja kāds atnāk
un apgalvo, ka viņam iepriekš ir piederējis īpašums, pat ja ir piederējis, tad pēc
prasītāja ieskata sanāk, ka jebkuram nākamajam īpašniekam ir jāsāk pierādīt, ka tomēr
viņš ir īpašnieks. Tajā pašā laikā prasītājs juridiski neapstrīd to vienošanos, kas ir
mūsu īpašuma tiesību pamatā, tāpēc uzskatām, ka tas ir būtisks juridisks trūkums
prasībā. Ja jau prasītājs, ceļot īpašuma prasību, uzskata, ka viņam ir lielākas īpašuma
tiesības uz akcijām, tad, ceļot šādu prasību, viņam vienlaicīgi būtu jāapstrīd darījums,
kas ir mūsu minētā vienošanās, kas arī nav darīts. Ir iedibinājusies tiesu prakse, kur
Augstākās tiesas senāts atzīst, ka, ceļot īpašuma prasību ir jāapstrīd darījums, kas ir
par pamatu uz šobrīd esošā īpašnieka īpašuma tiesību pamata, kas nav darīts."

Atbildētāja pārstāve A.Čirkše:

"Pievienojos atbildētāju pārstāvju izteiktajam viedoklim."

Trešās personas pārstāvis M.Mežinskis:

""Liepājas Metalurgs" joprojām uzskata, ka prasītāja celtā prasība ir nepamatota un noraidāma pilnībā, jo, saskaņā, ar CPL 93.panta pirmo daļu prasītājam jāpierāda sava prasījuma pamatotība un atbildētājām jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Pašreiz sadurās divi radikāli pretēji stāsti par to, kam un uz kāda pamata ir tiesības uz akcijām un no akcijām izrietošajām tiesībām. Prasītājs, ceļot prasību, ir norādījis uz virkni notikumiem - uz vienošanās esamību, uz kaut kādu vienošanās noteikumu atceļošu nosacījumu esamību, uz kaut kādu noteiktu nosacījumu iestāšanās esamību2012.gadā.

"Liepājas Metalurgs" ieskatā, no lietā esošajiem dokumentiem neizriet tas, ka šādas nesaprotams tiesikās attiecības star K.Lipmanu un S.Zaharjinu pastāvētu. Neviens no lieciniekiem nav apliecinājis faktu, ka viņš būtu bijis klāt sarunās ar S.Zaharjinu un K.Lipmanu, kuras ietvaors puses būtu vienojušās, ka K.Lipmans nodos akcijas S.Zaharjinam, jo jārunā ar investoriem, jāsaņem aizdevums, un citi iemesli, kā arī ka šīs puses - K.Lipmans un S.Zaharjins būtu vienojušies, ka ja jau tiks pabeigta modernizācija, tad S.Zaharjinam šīs akcijas būs jāatskaita atpakaļ, lietā nav šādu pierādījumu. "Liepājas Metalurgam" nav pamata apšaubīt atbildētāja S.Zaharjina tiesības uz akcijām, "Liepājas Metalurga" ieskatā fakts, ka tiesības uz akcijām ir S.Zaharjinam, ir pierādīts no lietā esošajiem pierādījumiem, ir pierādīts fakts, ka prasītāja, atbildētāja, "Gesil" un I.Segala starpā pastāvēja vienošanās par sabiedrības "Gesil" piederošo akciju pārdali tādā veidā, ka prasītājam pienācās 3 000 003 akcijas, kas sastādīja 20,2% no "Gesil" piederošajām "Liepājas Metalurga" akcijām jeb kopumā 17% no "Liepājas Metalutga" pamatkapitāla, bet atbildētajam, savukārt, 56% no "Gesil" piederošajām akcijām, kas kopumā sastādīja 48,99% no " Liepājas Metalurga" pamatkapitāla. Tas, ka šāda vienošānās ir pastāvējusi "Liepājas Metalurga" ieskatā apliecina fakts, ka uzņēmums "Gesil" 2003.gada 26.septembrī pārskaitīja atbildētājam l 420 073 publiskās emisijas akcijas, kas pienācās atbildētājam, tas, ka šāda vienošanās pastāvēja apliecina lietā esošais pierādījums, ka Latvijas Centrālajā depozitārijā publiskotā informācija, kas tika publiskota 2003.gada 29.septembrī, tika publicēts paziņojums par šo akciju piederību. "Liepājas Metalurgam" nav pamata apšaubīt, ka K.Lipmans kaut kādas kļūdas pēc vai savu apsvērumu pēc, sev pārskatīja vairāk akciju nekā tas pienācās, "Liepājas Metalurga" ieskatā faktu, ka starp uzņēmumu "Gesil", K.Lipmanu, S.Zaharjinu un I.Segalu pastāvēja vienošanās, saskaņā ar kuru prasītājam pienācās 3 000 003 akcijas, apstiprina K.Lipmana tālākās darbības - akciju pārskaitījums S.Zaharjinam. Ar šīm darbībām K.Lipmans ir apliecinājis, atbilstoši Civillikuma 1436.pantam, izsakot vēlāku piekrišanu par aktīvu darbību attiecībā uz šādu vienošanos. "Liepājas Metalurga" ieskatā atzīstot Civillikuma 1434 un 1431. pantu, K.Lipmans pats ar savu darbību ir apliecienājis, ka šāda vienošanās starp Gesil", Ī.Segalu, S.Zaharjinu un

K.Lipmanu ir pastāvējusi.

Attiecībā par lieciniekiem un it kā pastāvošo fiduciāro attiecību esamību -"Liepājas Metalurga" pievinojos argumentiem par to, ka liecinieku lieicības vērtējamas kritiski, gan J.Naglis, gan U.Osis ir darba tiesiskajās attiecībās ar uzņēmumu, kuram K.Lipmanam ar viņa sievu pieder 53% akcijas, līdz ar to ir neapšaubāms fakts, ka būdami padomes locekļi, viņi ir tiešā ietekmē no K.Lipmana. K.Lipmans un J.Naglis ir draugi, kā to apliecināja J.Naglis lkiecībās, draugi, protams, nesniegs pretējas liecības. Debatēs prasītāja pārstāvis norādīja faktu, ka tas, ka S.Zaharjinam nav piederējušas akcijas, izriet no pievienotajām konta izdrukām. Vēlos norādīt, ka šis dokuments, šis pierādījums pierāda pretējo - ka šī akcijas pieder S.Zaharjina, jo maksājumi, par šo akciju kontu uzturēšanu, ir veikti tieši no S.Zaharjina konta. Papildus vēlos norādīt, ka "Liepājas Metalurgs" S.Zaharjinam maksā algu, un šī daļa, lai S.Zaharjins varētu atšifrēt maksājuma pamatotību, tāpēc tika norādīts, ka šī ir tā daļa, kas ir ieturēta no algas, kas tika pārskatiīta uz citu kontu, lai nerastos pārpratpumi, lai neprasītu pēc tam, ka S.Zaharjins saņēmis tikai daļu no algas, līdz ar

to šāds prasītāja apgalvojums neiztur kritiku.

Par modernizāciju "Liepājas Metalurgam" nav skaidrības, kā tieši prasītājs izsecina, ka šis 2003.gada 27.oktobra publikācijā izteiktais mērķis, uzdevums, attiecas uz tērauda ražošanas modernizāciju. Pierādījumā, uz kuru atsaucas prasītājs ir rakstīts, ka metalurgu uzdeums ir cīnīties ar pasaules metālu tirgū diktēto cenu līmeni un ražošanas izdevumu samazinājumu, tai skaitā izejmateriālu cenu līmeni un tehnoloģijas modernizāciju. Tā sadaļa, uz kuru atsaucas prasītājs - ir jāuzsver, ka ir nevis "Liepājas Metalurga", bet vispasaules metalurgu uzdevums. Vispasaules metalugu uzdevums ir cīnīties par cenu līmeni un modernizāciju. "Liepājas Metalurga" kā jebkuram normālam uzņēmumam ir mērķis un uzdevums modernizēt ražošanu, konkrēto punlikāciju nvar saprast, ka šis mērķis būtu nomainīt esošas krāsnis uz elektrokrāsnīm. Fiziki šajā laiā nevarēja iet runa par šādu tehnoloģijas modernizāciju, jo nebija veikti visi izpētes un projektēšanas darbi, nebija 2003.gadā nojausmas, ka 2006.gadā "Liepājas Metalurgam" būs speciāls pieslēgums elektrotīklam. Prasītāja izvirzītais stāsts, ko viņš pasaka paskaidrojumos, ir baltiem diegiem šūts, jo nevienā no pozīcijām - nedz no pierādijumu viedokļa, ka šāda vienošanās ir bijusi, nedz par to, ka tajā laikā nosacījumi kā tādi, uz kuriem atsaucas, būtu bijuši iespējami. Uzskatu, ka prasība ir nepamatota un noraidāma. . .—-—

Esam ieguvuši izglītību Latvijā, visai daudz lektoru runāja un atsaucās uz tiesību zinātnieku, tiesnešu un advokātu skaidrojumiem attiecībā par tiesību normu piemērošanu. Prasītājs norādīja, ka par īpašuma prasību nevar būt bezķermeniska lieta, ka tas ir sabiedrībā nenovērtēti teorētiski spriedumi, tā tas nav. Pie šādam atziņām, pētot lietu tiesības, gan spriedumus, gan ārvalstu tiesu sistēmu, ir nonācis Grūtupa kungs un Kalniņa kungs. Man nav pamata apšaubīt speciālistu viedokli. Tas, ka šāds viedoklis ir pamatots, izriet kaut vai izmantojot tiesību normu gramatisko interpretācijas metodi. Uzskatu, ka celtā prasība ir noraidāma, jo īpašuma prasību bezķermeniskām lietām, kas konkrētajā gadījumā ir akcijas, nav iespējams celt. Par īpašuma prasību kā tādu izveidojas situācija, kad prasītāja ieskatā fakts, ka viņam kaut kad ir kaut kas piederējis, dod tiesības prasīt no likumiskā tiesību turētajā īpašumā prasībā šo lietu atpakaļ, neapspriežot to, ka uz kāda tiesiska pamata, konstatējot apstākļus vai nē. Šādas prasības apmierināšana radītu būtiskas sekas no juridiskā viedokļa, jo tad, piemēram, pie K.Lipmana atnāks "Gesil" un lūgt atdot akcijas Jo es biju īpašnieks. Ja uzskati, ka tās akcijas, kas atrodas pie citas personas, ir tavējas, tad ir jāpierāda fakts, īpaši ceļot īpašuma prasību, ka akcijas atrodas bez jebkāda tiesiska pamata pie šīs personas. Konkrētajā gadījumā tas nav darīts. CPL 192.panta, konkrētajā gadījumā prasība ir celta kā īpašuma prasību, lūdzot atzīt īpašuma tiesības un sakarā ar to piešķiert valdījumu. Vēlos norādīt, ka saskaņā ar Civillikuma noteikumiem - ar 1044.pantu ir jākonstē, kad šīs tiesības pie konkrētās personas atrodas bez tiesiska pamata, savukārt, prasības pieteikuma izteiktajai loģiskajai saiknei ar prasījuma pamatotību, būtu jākonstatē, ka pirmkārt, šādas fiduciārās attiecības ir pastāvējušas, ka šo attiecību ietvaros ir bijis kāds nosacījums un kā šis saistības ir jāizpilda. Konkrētajā gadījumā var izveidoties situācija, kad, ja tiesa pieņems spriedumu, pamatojoties uz tiem prasījumiem, kas izteikti prasībā, būtība tiesa ar motīvu daļu nokonstatēs tiesiskās attiecības un izbeigs viņas, kas manā skatījumā, ja nav prasības pieteikumā šāda lūguma, ir absolūti nepareizi un neiespējami, jo tiesa pārkāps CPL 192.panta prasības, kas nosaka sprieduma robežas prasījuma ietvaros. Pie šādiem lietas apstākļiem, uzskatu, ka nav iespējams apmierināt prasību, uzskatu, ka ar lietā eošiem pierādījumiem nav iespējams konstatēt faktu, ka starp S.Zharjinu un K.Lipmanu būtu pastāvējušas kaut kādas tiesikās attiecības no pierādījumu viedokļu un atbilstoši CPL 192.pantam, gribētu vērst uzmanību uz CPL 97.pantu, kur tiek noteikti pierādījumu novērtēšanas kritēriji, viens no tiem ir vadīties no tiesiskās atziņas, balstīti uz loģikas likumiem, atziņām un dzīvē gūtajiem novērojumiem. Mani dzīvē gūtie novērojumi nekādā veidā nevarētu būt par pamatu
tam, ka personas bez rakstiska dokumenta, bez rakstveida līguma, otrai personai
nodod mantu, kas ir gandrīz 2 miljonu vērtībā, tas ir pretēji loģikas principiem,
loģikas likumiem un dzīvē gūtajām atziņām. Pie šādiem lietas apstākļiem uzskatu, ka
prasītāja celtā prasība ir nepamatota, nav pierādīta un ir noraidāma pilnībā."

Trešās personas pārstāvis G.Atujevs:

"Mēs redzam no prasības pieteikuma, kad prasītājs atsaucas gan uz tiesību normām,
kas regulē prasījumus no netaisnas iedzīvošanās, kā arī uz speciālām tiesību normām,
tas nav pieļaujams, kā atzīmēts "Civillikuma komentāros", ko uzrakstīja Valdis.
Prasītājs atsaucas uz Koncerna likumu, bet tas regulē attiecības starp divām
juridiskām personām, koncernu līgums ir noslēdzams rakstveidā, līdz ar to piemērot šo likumu, apmierinot prasību, tiesa nevar.
Par tiesiskām attiecībām, kas bija spēkā, prasītājs atsaucas uz Komerclikuma
336.panta 3.1,, kas 2003.gada septembrī vēl nebija spēkā. Tajā laikā tiesiskas
attiecības starp prasītāju un atbildētāju regulēja Komerclikums 238.panta kā arī
likums par vērtspapīriem. Prasītājs prasības pieteikumā norāda to, ka lietā nepastāv
Civilikuma 987-997.panta, kas regulē īpašuma tiesības uz kustamo un nekustamo
mantu ar nodošanu, šajā lietā ir runa par akcijām. Kolēģi atsaucas uz juridisko
literatūru, vēlos atsaukties uz "Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra tiesību
piemērošanas prakse" Kārkliņa raksts 305.lpp norāda, ka nevar celt prasību par
bezķermenisku lietu īpašuma tiesību, kā zinām, akcijas uzskatāms par
bezķermieniskām lietām. Šeit ir jautājums, vai no sākuma eksistēja vai neesksitēja
darījuma atceļošs nosacījums, jo, vadoties no prasības pieteikuma, atceoļošs
nosacījums iestājās 2011.gadā, kad tika veikta publikācija, kas nozīmē to, ka šim
atceļošajam nosacījumam jābūt vismaz 2003.gadā. No lietas materiāliem redzam, ka
faktiski apstrīdētās akcijas atrodas prasītāja kontā divas nedēļas, kas ir 10 darba
dienas. "Liepājas Metalurgs" savos paskaidrojumos norādīja, ka 2003.gada septembrī
un arī pirms tam - šajā laikā posmā nebija runas un arī nevarēja būt runas par to, ka
pastāv kāds nosacījums, lai veiktu modernizāciju; tajā laikā nevarēja celt tādu
jautājumu, jo Ministru Kabineta 877.noteikumi tika pieņemti tikai 2006.gadā. Sakarā
ar to uzskatām, ka atceļošs nosacījums neeksistēja un prasītājs nav lūdzis atīzt tiesu to,
ka šis nosacījums pastāvēja 2003.gada septembrī, jo vairāk Civillikuma 1555.pants
nosaka, ka nosacījums, kas izteikts nenoteikti vai tumši, viņu nav iespējams tulkot, tas
nav spēkā. Rīkojuma nākamā panta 2.teikums saka, ka jābūt skaidri redzama
nododmam, ka šis nosacījums eksistēja, bet pierādījumi tam netika iesniegti. Mēs
nopratinājām Nagļi, kurš apgalvoja, ka runa 2003.gadā bija par kreditoru, tas neatbilst
patiesībai, arī U.Osis apgalvoja, ka 2003.gadā bija pārrunas ar UniCredit, kas arī nebija iespējams
tajā laikā par jautājumu par aizdevuma piesaistīšanu. Uzskatu, ka prasība ir
noraidāma."

Trešās personas pārstāve A.Čirkše:

"Liecinieks U.Osis liecināja, ka 2003.gada 24.septembrī starp prasītāju un atbildētāju
pastāvēja uzticamības attiecības, ka tiek uzticētas gandrīz 2 miljoni akciju gandrīz 2
miljonu vērtībā. Taču reālā situācija bija tāda, ka 2003.gada 7.augustā K.Lipmans
raksta iesniegumu, ka viņš nevēlas būt prezidents, jo attiecības starp akcionāriem ir
sliktas, tieši atstāj šo metalurgu, un tas nenotiek draudzīgu attiecību rezultātā. Šajā
gadījumā šeit ir pretrunas."

Prasītāja pārstāvis P.Rebenoks:

"Uzskatu, ka lietā nav tikai viena pierādījuma - atbildētāji nav pat mutiski izskaidrojuši, uz kāda tiesiska pamata S.Zaharjins ir ieguvis akcijas, viņi paši noteikuši pretenziju, ko nav izdarījis K.Lipmans vai K.Lipmana pārstāvji, bet viņi nav izdarījuši vispār neko. Prasība ir konstruēta sarežģīti. Prasības precizējumos ir skaidri pateikts ne tikai par īpašuma tiesībām, bet arī par lūgumu atdot akcijas, varbūt zinātnieki uzskata, ka tās ir divas pretrunīgas prasījuma formas, kas nevar būt vienā pieteikumā, bet mes uzskatām, ka no tiesas ekonomikas principa mēs apvienojam, tikai tiesai jālemj, kāds tas noregulējums varētu būt. Ja tiesa uzskatīs, ka vienošanās, kas pastāvēja starp K.Lipmani un S.Zaharjinu mutiska, nav pierādīta, ņemot vērā, ka nav iesniegti citi pierādījumi, tad attiecīgi, ņemot vērā, ka nav citu pierrādijumu, uz pašreizējo brīdi akcijas atrodas prettiesiskā veidā un nevis uz tiesiska darījuma pamata pie S.Zaharjina. Un taisnīgs noregulējums būtu akcijas atdot, kas pilnība iekļaujas prasības pieteikumā izteiktajā lūgumā. Kas attiecas uz liecinieku liecību analīzi,

uzskatu, ka tā ir nekorekta rīcība izņemt no kopējā konteksta citātus." .

Prasītāja pārstāvja J.Vilders: .

""Liepājas Metalurgs" norāda uz dažādām niansēm, tajā pašā laikā es sapratu, ka īpašuma tiesību apliecinošs dokuments S.Zaharjina akcijām ir publikācija biržā. Nezinu, kur Civillikumā rakstīts šāds īpašuma tiesiskās izcelsmes veids kā biržas publikācijas, saprotu, ka "Liepājas Metalurga" rīcība nekā cita nav. Nav apstrīdēts likumā noteiktajā kārtībā un lietā nav ziņu, ka būtu jebkas darīts, lai apstrīdētu tos pierādījumus, ko norāda prasītājs par saviem akciju tiesiskas iegūšanas

pamatiem. : . .

Un visbeidzot par bezķermenisku lietu var vai nevar celt īpašuma prasību- Rozenfelds ir pateicis ko citu, un viņa pamatojums izriet no Civillikuma 841., 42.,46., 49. un

846. panta." -

Atbildētāja pārstāve S.Radionova: .

"Atbildētājs vēlas uzsvērt, ka strīdus akcijas tam pieder tisiski uz vienošanas pamata, kuru prasītājs nav asptrīdējis, tāpat nav lūdzis konstatēt cita veida attiecības, kuras būtu izpildāmas, kuru rezulātā akcijas būtu jāatdot. Rakstot prasību, ir jāizsakās skaidri, ko nozīmē vārds "atdot", ja prasītājs uzskata, ka attiecības iriet no saistību tiesībām, tad tādam lūgumam būtu jābūt izteiktam- izpildīt konkrētās līgumiskās attiecības, bet vispirms viņas konstatēt un atzīt, ka tādas ir pastāvējušas, par cik līguma kā tāda lietā nav."

Atbildētāja pārstāve A.Čirkše: . . .

"Šodien mēs gribējām un lūdzām tiesu izprasīt no I.Segala šo dokumentu, ka mums tiek pārmests, ka mums nav lūgumu, tā nevarētu teikt. Mēs gribējām izprasīt, bet nevarējām." .

Atbildētāja pārstāve I.Pazare:_ . . .

"Neskatoties uz to, ka tiesa nolēma neizprasīt no I.Segala vienošanos, uz kuru ir atsauce arī lietas materiālos, konkrēti 2003.gada 29.septembra publikācija biržā, lielā tomēr ir citi vairāki rakstveida pierādījumi, kas apliecina, ka atbildētājam strīdus ackijas pieder - tā ir vērtsparītu konta izdruka, kas apliecina, ka uz S.Zaharjina vārda ir reģistrēti konkrēti "Liepājas Metalurgs" vērtspapīri, akcijas, tas ir 24.septembra Pārveduma uzdevums, ko pašrocīgi parakstījis K.Lipmans, arī paziņojumi biržai par darījumu starp "Gesil Limited", S.Zaharijinu un LSegalu. Arī rakstveida pierādijumi - amatpersonu deklarācijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sniegtā atbilde par to, ka K.Lipmans pēdējo reizi līdzdalību ieguvis 2012.gadā un līdzdalība ir 20.14%, kā arī pašu prasītāju paskaidrojumi lietā, ka, attiecībā uz trešajām personām,

faktiski S.Zaharjins kļuvis par nodoto akciju īpašnieku." 

Trešās personas pārstāvis M.Mežinskis: ,

"Īpašuma tiesības S.Zaharjinam ir pamatotas ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 125.panta pirmo un otro daļu, kas nosaka, ka pierādījums tam, ka finanšu instrumenti pieder personai, ir iegrāmatojums šīs personas finanšu instrumentu kontā un Komerclikuma 228.panta trešo daļu, kas nosaka identiski. Attiecībā par Civillikuma 2376. un 2389.pantu, ja prasītājs uzskata, ka šis ir tas pamats, ar kuru pamato prasījumu atdot, jebkurā gadījumā, ja prasītājs uzskata, ka starp šīm personām pastāv kaut kādas noteiktās tiesiskās attiecības, jebkura gadījuma ir jākonstatē, ka Šai personai, konkrēti S.Zaharjianm šādas tiesības nav. Ja ar tiesas spriedumu tas netiek nofiksēts tiesiskās attiecības, tad šāds prasījums
noraidāms." _ -

Trešās personas pārstāvis G.Atujevs:

„Nav nekas papildus sakāms." . . -

Tiesu debates tiek pasludinātas par slēgtām. . . .

Tiesa, pamatojoties uz CPL 187.panta 2.daļu, nosaka, ka spriedums tiks pasludināts 2013.gada

2.maijā plkst.14:00. . . . —

Tiesa nosaka, ka tiesas sēdes protokols tiks parakstīts 2013.gada 22.aprīlī plkst. 16:00, lietas dalībnieki, kuri ir piedalījušies tiesas sēdē, trīs dienu laikā no protokola parakstīšanas dienas var iesniegt rakstveida piezīmes par protokolu. Protokolu varēs saņemt ne ātrāk kā no 2013.gada 23.aprīļa, plkst.16:00.

Tiesas sēde slēgta plkst.15:57.

Dokumenti

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...