Ķekavieši, nāciet aizstāvēt savējos, jo domes vadība no Jums ir novērsusies
Roberts Jurķis*18.02.2016.
Komentāri (44)
Iesaki rakstu: 
Pašvaldības aģentūras “Ķekavas sociālās aprūpes centrs” četrdesmit septiņi darbinieki un klienti šā gada 10.februārī vērsās pie domes deputātiem ar lūgumu virzīt par aģentūras direktoru, tās direktora pienākumu izpildītāju un ilggadējo aģentūras darbinieku Māri Baronu.
Septiņi domes deputāti ir pieprasījuši sasaukt domes ārkārtas sēdi, kurā tiek virzīts par aģentūras direktoru kolektīvā cienīts kolēģis Māris Barons. Savukārt Domes priekšsēdētājs Andis Damlics nesteidzas ar sēdes sasaukšanu, jo iespējams tiek plānots virzīt par direktoru kādu citu personu.
Sākotnēji šis it kā būtu ikdienišķs jautājums, ja tikai tam nebūtu visai drūma vēsture ar zemūdens akmeņiem.
Īsi pēc pašvaldību vēlēšanām 2013.gadā šajā aģentūrā darbā pieņemts jauns, I. Malinauskas politiski virzīts darbinieks saimnieciskajos jautājumos, kura parādīšanās izmainīja ierasto aģentūras dzīvi, jo viņam tika uzticēta daļa no aģentūras direktora vietnieka Māra Barona pienākumiem.
Aģentūrā sākās dažādas darbības, lai atbrīvotu no darba direktora vietnieku: tā 2014.gada nogalē pēc tam, kad Māris Barons iebilda pret kādu iepirkuma procedūru, domes priekšsēdētāja vietnieks I. Malinauskas rosināja M.Baronu atbrīvot no darba. Aģentūras direktore I. Zirne 2014.gada decembrī vērsās arodbiedrībā, lai saņemtu piekrišanu M.Barona atbrīvošanai, bet arodbiedrība, izvērtējot situāciju, deva noraidošu atbildi.
Tad 2014.gada decembrī minētās arodbiedrības valdes locekle - Ķekavas novada pašvaldības izpilddirektora padomniece juridiskajos jautājumos Ineta Muižniece tika atstādināta no darba, un domes priekšsēdētājs Valts Variks griezās tiesā ar prasību Inetu Muižnieci atbrīvot no darba, pamatojot vēlmi ar darbinieku sūdzību par neveselīgo vidi pašvaldības kolektīvā.
2015.gada sākumā tiesā tika iesniegta prasība atbrīvot no darba Māri Baronu. Tiesvedības vešanai aģentūras direktore nolīga advokātu, par to samaksājot 3000 EUR, kas ir nesamērīga summa darba strīdos.
Pēc KNAB pārbaudes veikšanas citā pašvaldības aģentūrā “Ķekavas ambulance” un tiesā noraidītās prasības atbrīvot M.Baronu Ķekavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Krūmiņš nāca klajā ar iniciatīvu uzlabot domes un pašvaldības darbu.
Rezultātā 2015.gada vasarā domē notika šādas izmaiņas:
- no amata atbrīvots domes priekšsēdētājs Valts Variks - par savu pilnvaru pārsniegšanu, vienpersonīgi paaugstinot algas aģentūru direktorēm, par domes priekšsēdētāju ievēlēts Andis Damlics;
- no amata atbrīvots domes priekšsēdētāja vietnieks Igoris Malinauskas – izmantojis dienesta stāvokli negodprātīgi, ietekmējot aģentūru vadītājus veikt darbības, kuras radīja zaudējumus pašvaldībai;
- no amata Ķekavas ambulancē it kā pēc pašas vēlēšanās aizgāja deputāte Linda Danileviča, kura skaitījās, ka strādā par konsultantu un saņem algu, bet faktiski pat darba vieta aģentūrā viņai nebija izveidota;
- lai izvairītos no zaudējumu piedzīšanas, pēc savas iniciatīvas amatu atstāja Ķekavas ambulances direktore Daiga Āboltiņa.
Pēc zaudētās tiesvedības ar M.Baronu aģentūras “Ķekavas sociālās aprūpes centrs” direktore Ingūna Zirne 2015.gada decembrī atstāja amatu, vienojoties par amata labprātīgu atstāšanu apmaiņā pret zaudējumu nepiedzīšanu no viņas.
Pēc š.g. 8.februāra sēdes pēc domes priekšsēdētāja Anda Damlica un vietnieka Jura Krūmiņa iniciatīvas, it kā lai vēl labāk uzlabotu domes un pašvaldības darbu, izveidota jauna domes koalīcija, un par domes priekšsēdētāja vietniekiem ievēlēti Valts Variks un Igoris Malinauskas.
Ņemot vērā faktu, ka domes priekšsēdētājs Andis Damlics ir persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess Rīgas lidostas lietā, nav lielu ilūziju par domes jaunās koalīcijas turpmāko rīcību, un ļoti iespējams, ka notiks cita, ērtāka kandidāta izvirzīšana par aģentūras direktoru.
Ķekavieši, nāciet aizstāvēt savējos, jo domes vadība no Jums ir novērsusies.
* Ķekavas novada domes deputāts, papildu informācija: tel. 27844323, e-pasts [email protected]
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
