Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esmu iepazinies ar ierobežotas pieejamības informāciju saturošo, LR Finanšu ministra man adresēto 24.05.2013 vēstuli un tai pielikumā pievienoto SIA „Prudentia Advisers" 23.05.2013 vēstuli - piedāvājumu, ar kurām, tai skaitā arī man, tiek izvirzīts nosacījums - ne vēlāk kā līdz 31.05.2013 panākt vienošanos ar AS "Liepājas Metalurgs" lielāko kreditoru izveidotās darba grupas pārstāvjiem, saskaņā ar kuru vai nu ieguldīt AS "Liepājas Metalurgs" pamatkapitālā 10 miljonus latu, vai arī nodot man piederošās AS „Liepājas Metalurgs" akcijas lielāko kreditoru darba grupā pārstāvētajiem kreditoriem par 1 latu, panākto vienošanos nodrošinot ar naudas un akciju ieguldīšanu attiecīgos darījumu kontos.

Kā norādīts minētajās vēstulēs, tad, neizpildot šādu uzstādījumu līdz 31.05.2013, Ministru kabineta 21.05.2013 sēdē izvirzītais iepriekš minētais nosacījums tiks uzskatīts par neizpildītu.

Minētā sakarā vēlos apliecināt savu gatavību sadarbībai, lai panāktu uzņēmuma darbības atjaunošanu, taču uzskatu, ka vispirms ir nepieciešams grozīt potenciālā darījuma struktūru dažos principiālos punktos, un proti:

1)   Pirmkārt, uzskatu par nepieciešamu no lielāko kreditoru darba grupas izslēgt Lielbritānijas uzņēmumu "Stemcor UK Ltd.".

Minētais izriet gan no šī uzņēmuma apšaubāmiem darījumiem ar AS „Liepājas Metalurgs" (uz ko cita starpā norāda arī starptautiskā auditorkompānija „Ernst & Young Baltic" SIA tās veiktajā AS Liepājas Metalurgs" audita atzinumā), gan arī no informācijas par S.Zaharjina un I.Segala spēju ietekmēt šī uzņēmuma lēmumus (ko nenoliedz arī SIA „Prudentia Advisers" pārstāvji). Respektīvi, pastāv nenovēršamas šaubas par šī uzņēmuma prasījuma tiesību patiesumu, ka tas ir radušās no reāliem, tiesiskiem, izpildītiem un ekonomiski pamatotiem darījumiem, par kuriem tai skaitā ir nomaksāti nodokļi. Uzskatu, ka, iespējams, izskata pēc noslēgts un AS „Liepājas Metalurgs" uzticību zaudējušās vadības, iespējams, atzīts parāds vēl nerada pamatu šādus prasījumus atzīt.

2)   Otrkārt, ņemot vērā šo visu gadu garumā S.Zaharjina un I.Segala veikto darījumu rezultātus, kuru dēļ ir izveidota lielāko kreditoru darba grupa, daru zināmu, ka no manas un mana darījumu partnera puses faktiska rīcība sekos tikai pēc tam, kad S.Zaharjins un I.Segals veic neatgriezenisku un neatsaucamu visu to rīcībā esošo AS „Liepājas Metalurgs" akciju pārvedumu uz lielāko kreditoru ar mani saskaņotu darījumu kontu, vai atsavinājumu kādai ar mani saskaņotai personai (piemēram, SIA „Prudentia Advisers") bez jebkādiem papildu nosacījumiem, darījuma atsaukuma/atkāpšanās tiesībām, pirmpirkuma tiesībām, apgrūtinājumiem u.tml.

3)   Treškārt S Zaharjins atsakās no savām tiesībām un neiesniedz apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesas civillietā Nr.C04217912 (C-2179-12/5), un pēc sprieduma stāšanas likumīga spēkā labprātīgi pilnībā izpilda ar tiesas spriedumu noteikto.

4)   Ceturtkārt, ar lielāko AS „Liepājas Metalurgs" kreditoru darba grupas dalībnieku atbalstu nekavējoši tiek nomainīta visa šī brīža uzņēmuma valde, tajā ieceļot pagaidu valdi, kas saskaņota starp lielākiem kreditoriem un mani.

5) Visbeidzot, piektkārt, persona, kura ir pārņēmusi no S.Zaharjina un I.Segala visas to rīcībā esošās AS „Liepājas Metalurgs" akcijas, saskaņā uz savstarpēji ar mani saskaņotiem darījuma konta līguma noteikumiem un nosacījumiem ieskaita darījuma kontā šīs iegūtās akcijas.

Tikai pēc iepriekš manis norādīto priekšnosacījumu pilnīgas izpildes uzskatu par iespējamu uzsākt konkrētu rīcību AS „Liepājas Metalurgs" finanšu situācijas stabilizācijai.

Saskaņā ar panākto vienošanos starp mani un manu darījuma partneri finanšu ieguldījumu veikšana ir iespējama, ja papildus iepriekš minēto priekšnosacījumu pilnīgai izpildei:

1)   lielākie AS „Liepājas Metalurgs" kreditori apstiprina, ar mani iepriekš saskaņoto AS „Liepājas Metalurgs" tiesiskās aizsardzības plānu, uz 2 (diviem) gadiem atliekot parāda pamatsummu samaksu.

2)   lielākie AS „Liepājas Metalurgs" kreditori vienojas ar mani par AS „Liepājas Metalurgs" tiesiskās aizsardzības procesa administratora kandidatūru.

Izpildoties manis iepriekš minētajiem visiem priekšnosacījumiem, manis un mana darījumu partnera pilnībā kontrolēts uzņēmums:

- veic iepriekš ar lielākajiem AS „Liepājas Metalurgs" kreditoriem saskaņota finanšu ieguldījuma ieskaitīšanu šim nolūkam atvērtā darījuma kontā, kā arī

- nodrošina AS „Liepājas Metalurgs" ar metāllūžņiem tādā daudzumā, kāds tas ir nepieciešams uzņēmuma darbības nodrošināšanai ikdienas režīmā.

Atsevišķi vēlos akcentēt dažas būtiskas nianses SIA „Prudentia Advisers" 23.05.2013 vēstulē - piedāvājumā, kurām ir jāpievērš uzmanība, proti:

- norādu, ka civiltiesisks strīds pastāv starp mani un S.Zaharjinu Rīgas apgabaltiesas civillietā Nr.C04217912 (C-2179-12/5), kurā nav iesaistīts I.Segals, līdz ar ko patiesībai neatbilst informācija, ka man būtu konflikts ar I.Segalu, turklāt man nav saprotams, kāpēc I.Segals tiek uzskatīts par vienu vienotu akcionāru kopā ar S.Zaharjinu - arī šis apgalvojums neatbilst patiesībai;

-     sakarā ar manā rīcībā esošu informāciju par iespējamu AS „Liepājas Metalurgs" vadības ilgstošu prettiesisku rīcību, tai skaitā, iespējams, gūstot personīgu labumu no uzņēmuma darbības, kas ir nodarījis milzīgus zaudējumus kā pašam uzņēmumam, tā arī tā akcionāriem, ir uzsākts kriminālprocess, kurā, cik man zināms, nedz Latvijas Republika kā mazākuma akcionārs, nedz lielākie kreditori ne tikai nav atzīti par cietušajiem, bet nav pat iesnieguši nekādu savu rakstveida viedokli vai kaitējuma kompensācijas pieteikumu, kas kontekstā ar šobrīd risināmiem aktuāliem jautājumiem lielāko kreditoru darba grupā rada pamatu šaubīties, vai Latvijas Republikai un lielākiem uzņēmuma kreditoriem vispār ir nodarīti kādi zaudējumi;

-     tāpat uzskatu par nekorektu arī prasību lielākajiem AS „Liepājas Metalurgs" akcionāriem ieguldīt uzņēmumā naudu 10 miljonu latu apmērā (katram). Šāda prasība ir izvirzīta, neievērojot akcionāru akciju īpatsvaru, un faktiski dod iespēju S.Zaharjinam iemaksāt nesamērīgi mazāku naudas apjomu uz viņa rīcībā esošu akciju skaitu. Proti, pēc šī brīža akciju sadalījuma S.Zaharjina rīcībā ir 49% akciju, I.Segala rīcībā ir 21% akciju, manā īpašumā ir 23% akciju, VSAA pārvaldījumā ir 2% akciju. Attiecīgi pieņemot, ka 20% no akciju skaita uzliek pienākumu iemaksāt 10 miljonus latu, maksājumu apjoms pie esošās akcionāru struktūras izskatās sekojoši: K.Lipmanam - 11.5 milj. Ls, I.Segalam - 10.5 milj. Ls, S.Zaharjinam- 24.5 milj. Ls. Pie nosacījuma, ka S.Zaharjins brīvprātīgi atdod 11% K.Lipmanam (attiecībā par ko jau ir Rīgas apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas spriedums), tad attiecīgi arī mainās akcionāra struktūra un iemaksājamās naudas apjoms.

Papildus iepriekš minētajam lūdzu Jūs iepazīstināt mani ar S.Zaharjina un I.Segala sniegtajām atbildēm par Ministru kabineta 21.05.2013 sēdē izvirzītā nosacījuma izpildi.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...