Klusais centrs var gulēt mierīgi – ogle uzlabos jūsu kuņģa darbību
Felikss Klagišs29.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Gruzīniem esot desmitiem lielisku attaisnojumu gadījumam, ja šašliks nav izdevies gluži tik labs kā vajadzētu. Latviešiem diemžēl ir tikai viens. Kad pavārs amatieris kārtējo reizi ir pārcepis šašliku tā, ka tas izskatās pēc meteorīta, vienmēr saka, ka nav jau tik slikti, jo ogle ir laba kuņģa darbībai. Šoreiz gan par citām oglēm – tām, kuras daudzi rīdzinieki pagājušajā nedēļā negaidīti atrada uz savām baltajām palodzēm.
Sociālie tīkli ātri piepildījās ar sašutumu un attiecīgām fotogrāfijām. Ļaudis, kuri bija atstājuši vaļā logus, dabūja to nožēlot, jo bija krietni jāpiestrādā pie dzīvokļu uzkopšanas. Kāds tika arī pie astmas lēkmes. Lugažu ielas bērnudārza audzēkņi pēc rotaļāšanās ārā izskatījās krietni tumšādaināki par vidusmēra latvieti. Viņu vecākus uztrauca gan netīrība, gan gaisa kvalitāte.
Piesārņojuma avots tālu nebija jāmeklē – tie ir Rīgas brīvostā strādājošie uzņēmumi SIA “Strek” un SIA “Rīgas centrālais termināls”. Abi uzņēmumi atrodas tuvu centram, un tiem ir izsniegtas atļaujas pārkraut beramkravas, t.sk. ogles, attiecīgi 5 un 8 miljonus tonnu gadā.
Pārkraušanas process ir šāds: izkraušana no vagoniem, drupināšana, uzglabāšana vaļējā laukumā un iekraušana kuģos, izmantojot greiferus. Skaidrs, ka tas saistīts ar ievērojamiem izmešiem atmosfērā. Nav vismūsdienīgākās tehnoloģijas, bet viss ir likumīgi – abiem uzņēmumiem Valsts vides dienests (VVD) ir izsniedzis atļaujas B kategorijas piesārņojošai darbībai. Šie dokumenti ir ļoti apjomīgi, to sagatavošanā ieguldīts liels darbs, un varētu domāt, ka tajos ņemts vērā viss, lai milzīgais ogļu daudzums tiktu pārkrauts, neapdraudot vides kvalitāti un cilvēku veselību. Bet vai tā tiešām ir?
Kā jau bieži varam vērot, speciālisti sagatavo apjomīgas, vispusīgas atļaujas un noteikumus, bet tas nenoved pie labas vides kvalitātes, jo kontrole ir pārāk vāja.
VVD ēka atrodas pavisam tuvu ostai, un ogļu putekļu mākonis arī to nebija saudzējis, bet vides sargi sarosījās tikai tad, kad piesārņojuma fakts jau bija kļuvis par dienas notikumu.
No VVD saņemtā informācija bija pretrunīga. Sākumā – gaisa piesārņojuma normas neesot pārsniegtas, vēlāk – tomēr pārsniegums ir, bet saskaņā ar atļauju tas ir pieļaujams 35 reizes gadā. Tātad reizi desmit dienās!
Tad pienāca ziņas, ka ogļu kārta pārklājusi ne vien kluso centru, bet arī Brīvības ielas tālo galu, Avotu ielu un citas vietas. Kaut kas tāds līdz šim vēl nebija redzēts! VVD pārstāvis gan izteica šaubas, vai tie tiešām bijuši ogļu putekļi. Varot būt taču arī smiltis, ceļu remonta putekļi un ziedputekšņi.
Tā kā ir saņemti ziņojumi, ka vēja dēļ liels daudzums ogļu putekļu nonācis tālu no pārkraušanas vietas, gribējās sagaidīt, ka VVD parādīs kādas ieinteresētības pazīmes un veiks analīzes, lai to apstiprinātu vai noliegtu. Ogļu pārkraušana Rīgas ostā bija ir un būs, tāpēc vajadzētu būt interesei iegūt ticamus datus, cik tad tālu no pārkraušanas vietas putekļi var nonākt.
Diemžēl tas nenotika. Tāpat kā pagājušā gada rudenī nenotika mēģinājumi noskaidrot, kas ir Baltijas jūras krastā izskalotā piesārņojošā viela un vai sērijveida zivju bojāeja vairākās piekrastes vietās ir ar to kaut kādā veidā saistīta.
Kā jau teicu, atļauju nosacījumi ir ļoti apjomīgs teksts, ko grūti pārbaudīt punktu pa punktam, bet, lai samazinātu ogļu izmešu kaitīgo ietekmi, pietiktu, ja būtu savlaicīgi pievērsta uzmanība galvenajām pārkraušanas vietām. Savlaicīgi nozīmē - brīdī, kad pastiprinās vējš.
Saskaņā ar Rīgas brīvostas noteikumu 144. punktu, vēja ātrumam sasniedzot 10 m/s un vairāk, pārtrauc putekļus radošu beramo kravu kraušanu. No pieredzes zinu, ka daudzi uzņēmumi šajā ziņā ir grēkojuši un turpina grēkot.
Neapšaubāmi katra vagonu, celtņu un kuģa dīkstāves stunda maksā lielu naudu, daudz lielāku nekā iespējamie VVD sodi, tāpēc kraut turpina, kamēr vien nezvana kāds ļoti liels priekšnieks. Dienā, kad Rīgu pārklāja ogļu mākonis, vējš bija pastiprinājies līdz 15-19 m/s. Rezultāts ir likumsakarīgs.
Lai samazinātu ogļu putēšanu, tās nepieciešams mitrināt. To var darīt dažādi, tāpēc VVD būtu vērts sekot, vai termināļa darbinieki šajā ziņā neslinko, vēl pirms vējš ir sasniedzis vētras spēku.
Vēl labāk būtu, ja VVD liktu saprast beramo kravu operatoriem, ka cilvēku veselība ir pirmajā vietā, bet viss pārējais tikai pēc tam. Ir taču likumīgi līdzekļi, lai to sasniegtu. Diemžēl VVD darbības šajā lietā ir novēlotas un vairāk vērstas uz sabiedrības mierināšanu nekā situācijas noskaidrošanu un kārtības ieviešanu.
Vienīgais cerību stars šajā ogļu putekļu tumsībā ir Rīgas brīvostas plāns līdz šā gada beigām pārcelt ogļu pārkraušanu no Rīgas centra uz nomalēm. Par to runā jau gadus desmit, un cerams, ka tas šogad varētu notikt. Spriežot pēc atļaujas nosacījumiem, jaunajā pārkraušanas vietā procesiem vajadzētu notikt krietni vien mūsdienīgāk un videi draudzīgāk.
Bet šos procesus vadīs un kontrolēs tie paši cilvēki, kas pagājušajā nedēļā nobēra ar ogļu putekļiem pusi Rīgas. Vai mēs varam uzticēties, ka viņi to darīs pēc labākās sirdsapziņas? Šis jautājums paliek atklāts.
* Biedrības “Vides inspektoru apvienība” valdes loceklis
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
