KNAB "izglītojošā vēstule" izsūtīta, neveicot iepirkumu, "saskaņā ar iekšējiem normatīvajiem aktiem"
PIETIEK11.10.2015.
Komentāri (5)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka parakstītā vēstule uzņēmējiem par korupcijas un ēnu ekonomikas izplatīšanās samazināšanu ir izsūtīta, neveicot iepirkumu, "saskaņā ar iekšējiem normatīvajiem aktiem", kuru saturu KNAB neatklāj, un šī izsūtīšana nodokļu maksātājiem ir izmaksājusi 1700 eiro.
Aizvadītajā nedēļā KNAB paziņoja, ka esot "uzrunājis Latvijā reģistrētos ārvalsts uzņēmējus ar aicinājumu vērsties KNAB par iespējamo korupciju uzņēmējdarbības vidē". Šī uzrunāšana notikusi, "vairāk kā 34 000 ārvalstu uzņēmējiem (individuāliem komersantiem, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām) nosūtot vēstuli ar informāciju par korupcijas riskiem, novēršanu un apkarošanu uzņēmumā, ieviešot korupcijas un krāpšanas novēršanas pasākumus".
Tikmēr no vairākiem lasītājiem Pietiek saņēma aptuveni vienāda satura elektroniskā pasta vēstules - viņi visi bija neizpratnē, kādā veidā KNAB ir ieguvis savā rīcībā viņu izmantotās personiskās elektroniskā pasta adreses (lielākoties gmail.com) un kāds ir bijis likumīgais pamats tās iegūt un izmantot KNAB vajadzībām.
"Vakar savā e-pastā saņēmu šādu vēstuli. Dīvaini, ka tā nenonāca miskastē kā mēstule, jo varētu tai nepievērst uzmanību - visādi dīvaiņi viskautko sūta pa labi, pa kreisi. Lūdzu, noskaidrojiet, kā gan valsts iestāde tikusi pie manas e-pasta adreses, jo laikam taču daudzas privātpersonas gmail saņēmušas šādu e-vēstuli. Tā taču ir mana privātā adrese, nav deklarēta kā oficiālā, uz KNAB neesmu ne izsaukts, ne sazinājies," rakstīja viens no šiem lasītājiem.
Sākotnēji KNAB nevēlējās sniegt nekādus skaidrojumus par to, kādā veidā tās rīcībā nonākusi personu privāto e-pasta adrešu datu bāze. "Izmantojot publiski pieejamos datus par uzņēmumiem," - tas bija viss, ko KNAB pārstāve Laura Dūša varēja atbildēt uz Pietiek jautājumu, kādā veidā KNAB ir ieguvis savā rīcībā privātpersonu elektroniskā pasta adreses un uz kāda likumīga pamata veicis šo datu apstrādi. Savukārt Streļčenoks uz šo jautājumu atbildēt nevēlējās, bet, saņēmusi atkārtotu jautājumu, apklusa arī KNAB pārstāve.
Tikai pēc atkārtoti uzdotiem jautājumiem KNAB nu ir atklājis, ka, "lai realizētu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanas jomā – nodrošināt sabiedrības izglītošanu un informēšanu par korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumiem, ar SIA OpusCapita tika noslēgts pakalpojuma līgums par elektroniskās vēstules sagatavošanu, elektronisko pastu piemeklēšanu un vēstuļu elektronisko nosūtīšanu adresātiem".
KNAB nav uzskatījis par nepieciešamu sarīkot kaut vai cenu aptauju, lai noskaidrotu lētāko un efektīvāko šī pakalpojuma sniegšanu, formāli balstoties uz normu, ka iepirkuma procedūra veicama, sākot no 4000 eiro (bez PVN). "Ņemot vērā, ka pakalpojums tika veikts zem norādītā sliekšņa, procedūra tika veikta saskaņā ar iekšējiem normatīvajiem aktiem," skaidro KNAB, neminot, par kādiem tieši "iekšējiem normatīvajiem aktiem ir runa". Rezultātā nodokļu maksātājiem šī izsūtīšana ir izmaksājusi 1707.60 eiro (neskaitot PVN).
Kā jau informēts, Datu valsts inspekcija Pietiek ceturtdien paziņoja, ka tās "rīcībā nav šādas vēstules un nav zināms mērķis šādu vēstuļu nosūtīšanai, tādēļ patreiz nevaram sniegt atbildi, uz kāda likumīga pamata veikta šāda personas datu ieguve un apstrāde", taču jebkurā gadījumā "tiesiskais pamats šādas vēstules (un attiecīgi personas datu apstrādei) un mērķis ir jānodrošina pārzinim - šajā gadījuma KNAB vai KNAB priekšniekam J. Streļčenokam".
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
