KNAB darba laikā rīko olu kaujas, tikmēr daļa kabinetu aizzīmogoti
PIETIEK04.04.2012.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Ceturtdien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki saskaņā ar vadības atļauju darba laikā pulcējās uz pirmssvētku sanākšanu un olu kaujām. Šī svinēšana, kā Pietiek norādījuši atsevišķi tās dalībnieki, izskatījās īpaši savādi uz birojā notiekošo bezprecedenta pārbaužu fona – virknes darba telpu durvis ceturtdien bija aizzīmogotas.
Kā tika informēts Pietiek, KNAB vadība ar Jaroslavu Streļčenoku un Jutu Strīķi priekšgalā likusi manīt, ka pašlaik kopēja sanākšana un svinēšana būtu īpaši svarīga, lai uzlabotu iekšējo klimatu kolektīvā.
Taču tas nav izdevies – lielā mērā tāpēc, ka jau vairākas dienas birojā notiek vēl neredzēta apjoma pārbaudes, kas pārsniedzot pat tās, kas notikušas pēc savulaik plašu ievērību ieguvušās naudas zādzības, par ko, kā zināms, tika notiesāti divi biroja darbinieki.
Publiski atklātībā nonākušas tikai ziņas par vienu no darba atlaistu KNAB darbinieci, kura, iespējams, vainojama operatīvās informācijas noplūšanā (KNAB to iepriekš gan oficiāli noliedzis), kā arī par nu jau vairs nenoliedzamo informācijas noplūdi no Latvenergo amatpersonu kukuļošanas lietas.
Taču, kā izrādās, „raganu medības” birojā notikušas jau kopš marta sākuma, un ceturtdien olu kauju noskaņu nopietni apēnojis skats uz pārbaužu laikā aizzīmogotām atsevišķu KNAB darbinieku darba telpām.
Pati Strīķe nekādus komentārus par birojā notiekošo nesniedz, taču faktu par aizzīmogotajām durvīm ceturtdien ne noliedza, ne apstiprināja. No komentāriem par šo jautājumu atteicās arī KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs.
Savukārt par darba laikā notikušajām olu kaujām Vitenburgs apgalvoja, ka, „izmantojot pusdienlaikam atvēlēto laiku, daļa darbinieku sanāca kopā, lai novēlētu viens otram priecīgas Lieldienas un notiesātu par saviem līdzekļiem pusdienām sarūpēto cienastu”.
Pat pēc atkārtotas jautājumu uzdošanas Vitenburgs nevēlējās atbildēt par precīzu pasākuma norises laiku, vietu, notikušajām „atrakcijām” un par to, pēc kā iniciatīvas un ar kura vadības pārstāvja akceptu pasākums noticis.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
