KNABā sameklē „grēkāzi”, turpinās īsto pludinātāju meklējumi; „Latvenergo” lietu tiešām bijis nolemts klusām izbeigt

Pretēji KNAB trešdienas pievakares un ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ceturtdienas rīta apgalvojumiem, ka jau esot „izskaitļots” viens konkrēts KNAB darbinieks, kurš nopludinājis portālam Pietiek Latvenergo lietas materiālus, drošu avotu teiktais liecina, ka tikai ceturtdien pa dienu ar abu iestāžu, kā, arī iespējams, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (kurā priekšnieka vietnieks ir KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes dzīvesbiedrs Maigurs Strīķis) pārstāvju kopīgiem spēkiem ir izdevies atrast un „noformēt” „grēkāzi”.

Šis cilvēks, kurš ir bijis gatavs uzņemties daļēju – bet ne pilnīgu – atbildību par Latvenergo lietas materiālu nopludināšanu, kā apliecina Pietiek avoti, ir vidēja ranga KNAB darbinieks, kurš birojā nostrādājis jau vairākus gadus un kuram tiešām bijusi pieeja Latvenergo materiāliem. Ar „motivācijas komplektu” no viņa izdevies iegūt apliecinājumu par KNAB iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumu attiecībā uz šiem materiāliem, taču – neko vairāk.

Līdz ar to, kā apliecina Pietiek avoti, Kalnmeieram un Strīķei izdevies izpildīt „minimālo izdzīvošanas programmu” – viņiem ir reāls dokuments un reāls cilvēks, ko uzrādīt Saeimas Nacionālās drošības komisijai vai Nacionālās drošības padomei kā pirmos izmeklēšanas panākumus. Pēc neoficiālām ziņām, Nacionālā drošības padome šo lietu varētu izskatīt jau vistuvākajā laikā, un tāpat par šiem notikumiem kā kārtējo apliecinājumu KNAB vadības administratīvajām problēmām neoficiālu interesi izrādījusi arī ASV vēstniecība.

Taču, apzinoties, ka ar „noformēto” „grēkāzi” būs par maz, gan KNAB, gan Ģenerālprokuratūras pārstāvji ceturtdienu pavadīja aktīvos īsto vainīgo meklējumos. Pietiek rīcībā ir ziņas par vismaz divām Kalnmeiera un Strīķes sazināšanās reizēm par šo tēmu; sarunu detaļas nav zināmas. Šie meklējumi bija pietiekami drudžaini, lai atbildīgās personas nespētu pienācīgi saskaņot publiskojamos skaidrojumus, un līdz ar tās nāca klajā ar brīžam pretrunīgām ziņām.

Ceturtdien no rīta Kalnmeiers intervijā telekompānijas LNT rīta raidījumā atkārtoja KNAB trešdienas vakara paziņojumu – esot noskaidrots konkrēts KNAB darbinieks, kurš tad arī esot īstais vainīgais materiālu nopludināšanā. Tāpat kā trešdien KNAB, arī Kalnmeiers nenosauca ne šīs personas vārdu un uzvārdu, ne arī tās ieņemamo amatu. Šajā brīdī, kā liecina Pietiek avoti, tas vēl bija blefs – no konkrētās personas vēl nebija saņemts pat apliecinājums, ka tā uzņemtos kaut daļu vainas.

Savukārt ceturtdienas pēcpusdienā KNAB formālais vadītājs Jaroslavs Streļčenoks jau pretēji Kalnmeiera paziņojumiem sarunā ar žurnālistiem nāca klajā ar apgalvojumu, ka „viņiem” esot „pamatotas aizdomas”, ka bez atstādinātā KNAB darbinieka (kura vārdu un amatu arī viņš atteicās nosaukt) „iesaistītas vēl arī citas amatpersonas, bet tās, pēc pašlaik mūsu rīcībā esošās informācijas, nav biroja amatpersonas”.

Šādā veidā Streļčenoks – pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, nesaskaņoti ar Strīķi – faktiski norādīja uz to, ka sarunu ierakstu pludinātāji tomēr varētu būt meklējami arī prokuratūrā, kurai tāpat kā KNAB bijuši pieejami Latvenergo lietas materiāli.

Pēc šī Streļčenoka paziņojuma, pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, notikusi ļoti asa toņa sazināšanās starp Kalnmeieru, Strīķi un KNAB priekšnieku, pēc kuras Streļčenoks LTV Panorāmā nāca klajā ar vēl citu versiju – ka nopludināšanā it kā bijusi iesaistīta arī augsta valsts amatpersona, kas ir publiski zināma, bet „nepārstāv tiesībsargājošās iestādes”.

Tiesa, līdz šim gan KNAB, gan Ģenerālprokuratūra bija apgalvojuši, ka abu iestāžu vadītāju prestižam ļoti svarīgās Latvenergo lietas materiāli esot tikai to rīcībā. Streļčenoks apgalvoja, ka viņam kā KNAB vadītājam neesot zināms, kā šāda viņa pieminētā amatpersona vispār piekļuvusi šiem materiāliem – to „noskaidrosim pārbaudē”.

Uzstājoties LNT, ģenerālprokurors Kalnmeiers arī netieši apliecināja Pietiek jau publiskoto informāciju par to, kā aizvadītajā nedēļā, nespējot operatīvi noskaidrot, kādā veidā Pietiek rīcībā nonākuši Latvenergo lietā aizdomās turēto personu telefonsarunu ieraksti, viņš un Strīķe pārrunājuši iespēju veikt kratīšanas Pietiek autoru dzīvesvietās.

Pietiek aizvadītajā nedēļā, norādot uz avotiem Ģenerālprokuratūrā, informēja, ka kā pamats iespējamām kratīšanām izskatīta iespējamība saistībā ar ierakstu noplūšanu sākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 144. panta. Šis pants attiecināms uz „personas korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas noslēpuma tīšu pārkāpšanu”, kā arī uz „tādas informācijas un programmu noslēpuma tīšu pārkāpšanu, kas paredzētas lietošanai sakarā ar datu elektronisko apstrādi”.

Kalnmeiers TV šo publikāciju minēja kā piemēru savu darbinieku analītiskajām spējām, taču nejauši apliecināja, ka šāda saruna tiešām bijusi.

„Ģenerālprokurors reaģēja ar platu, sirsnīgu smaidu un pauda pārliecību, ka šis paziņojums ir Pietiek māņu manevrs, lai mēģinātu piesegt patieso ziņu nopludinātāju. Kalnmeieram šāda pārliecība radusies, vērojot citus portāla "gājienus" - piemēram, vienā no iepriekšējām publikācijām par ģenerālprokurora un KNAB vadītāja vietnieces Jutas Strīķes tikšanos "uzbāzīgi" mēģināts iestāstīt, ka informācijas avots esot prokuratūrā, un tieši šī maldinošā informācija arī bijusi viens no pavedieniem, lai izietu uz pēdām šobrīd aizdomās turētajam pludinātājam KNAB iekšienē,” šo situāciju ceturtdien aprakstīja portāls Delfi.

Tikmēr patiesībā KNAB reālā vadība un Ģenerālprokuratūras pārstāvji drudžaini turpināja īsto informācijas nopludinātāju meklējumus. Gan tie, gan arī Kalnmeiera un KNAB vadības asā, nesaskaņotā reakcija, kā apliecina Pietiek avoti abās iestādēs, saistīti ar neoficiālo plānu pēc pusgada paklusām izbeigt Latvenergo krimināllietu, aizbildinoties ar nepietiekamiem pierādījumiem un ārvalstu tiesībsargāšanas iestāžu neatsaucību.

Augsne šādam lēmumam, kā norādījuši Pietiek avoti, tiek gatavota jau vairākus mēnešus, KNAB un prokuratūrai ik pa laikam saskaņoti paziņojot par milzīgajām grūtībām, kas jārisina izmeklēšanas gaitā.

Taču nopludinātie materiāli skaidri parādījuši, ka kukuļošana, pēc visa spriežot, patiešām ir notikusi. Šādā situācijā paziņojot, ka krimināllieta izbeidzama, Strīķe un Kalnmeiers atzītos nevarībā un neprofesionalitātē, līdz ar ko tagad lietas paklusa izbeigšana no viņu redzes viedokļa ir faktiski neiespējama.

Novērtē šo rakstu: