Iesaki rakstu: 
Kad aizvadītajā nedēļā publiskojām starptautiskā konsultanta Nomura sagatavoto, bet valdībā vēl neapstiprināto Parex bankas un Citadele bankas pārdošanas stratēģiju, atskanēja faktiski tikai viena veida iebildumi.
Gan daži mūsu lasītāji, gan ļaudis, kas paši sevi sauc par investīciju baņķieriem, izteicās apmēram tā – stratēģija noteikti ir nopludināta ar ļaunu nodomu, savukārt tās publiskošana var atklāt Latvijas valsts kārtis un tādējādi nodarīt pietiekami lielu ļaunumu vēlmei abas bankas pārdot iespējami izdevīgi valstij.
Tomēr – cik interesanti! – neviens no šiem ļauno nodomu saskatītājiem neminēja nevienu pašu konkrētu faktu no publiskotajiem dokumentiem, kura nodošana atklātībai būtu nodarījusi šo lielo ļaunumu.
Patiesībā tas arī ir gluži likumsakarīgi – jo, kā ikkatram mūsu portāla apmeklētājam bija iespēja uzzināt „no pirmavotiem”, stratēģijā, par kuras sagatavošanu tāpat kā par citiem padomiem starptautiskajam konsultantam tiek maksāta barga nauda, nekādu konkrētu faktu, aprēķinu un ieteikumu vienkārši nav.
Reālistiski skatoties, šādu papīru čupiņu, tikai par nesalīdzināmi mazāku naudu varētu sagatavot vai ikkatrs finanšu nozares students.
Jo kas gan tur liels: savirknēt gudras frāzes, salikt kopā tāpat publiskojamus finanšu datus, internetā uz ātru roku sameklēt bariņu ārvalstu banku, kurām nu noteikti vajadzētu interesēties par banku pārdošanu, - un „stratēģija” gatava.
Tas tad arī ir galvenais „noslēpums”, kas atklāts, publiskojot abu banku pārdošanas stratēģiju, - ka nekādas īstas, nopietnas, komerciāli pamatotas stratēģijas vienkārši nav.
Pirms tam vismaz bija izvirzīts pseidomērķis – Pareksu vajag sadalīt, jo citādi nekā laba nebūs! Nu pseidomērķis ir piepildīts, - un kas no tā? Vai tas ir devis kādu reālu, taustāmu labumu?
Tas arī ir lielais noslēpums, kura dēļ šādi dokumenti tiek slēpti no sabiedrības, - ka valstij joprojām nav nekāda plāna tam, ko darīt ar abām bankām. Vienīgais „plāns” ir – jā, ziniet, kaut ko vajadzētu darīt.
Rezultātā izmantojamas, praktiskas stratēģijas vietā tā sauktais starptautiskais konsultants piedāvā tikai dārgu „ūdeni” – tādu pašu, kādu valsts institūcijas paradušas pasūtīt un ražot, veidojot valsts attīstības un vēl visādus plānus, kuri labi izskatās plauktā, bet praktiski nav izmantojami. Un, pēc visa spriežot, šis „stratēģiskais ūdens” arī tiks apstiprināts.
Taču ir viena liela starpība: atšķirībā no valsts dokumentiem abām bankām īsta pārdošanas stratēģija patiešām būtu vajadzīga, - jo pretējā gadījumā viss beigsies ar to, ka to īpašumi pamazām vien tiks noēsti, kā jau tas parasti notiek ar mūsu burvīgās valsts pārstāvju apsaimniekotiem uzņēmumiem (neskaitot dabiskos monopolus, protams). Pēc visa spriežot, uz to arī iet.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
