Iesaki rakstu: 
Vairs tikai daži mēneši līdz Latvijas simtgades atzīmēšanai. Tiek gatavotas grandiozas svinības, tērēti milzīgi līdzekļi svinību organizēšanai. Atbildīgās amatpersonas uzstājas ar patosu pilnām runām par saviem sasniegumiem, atsaucoties uz statistikas rādītājiem, kur viss ir vienkārši - ir tikai cipari, un aiz cipariem slēptās cilvēku ciešanas nav redzamas.
Uz 456 700 pensionāriem vidējā vecuma pensija ir 297,61 eiro mēnesī, kur lielākā pensija ir 19 000 eiro mēnesī un mazākā 70,43 eiro mēnesī. Minimālā pensija, ja apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, ir vienāds ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots koeficients 1,1 (70,43 euro, invalīdam kopš bērnības – 117,39 euro); ja apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, ir vienāds ar valsts sociālās nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots koeficients 1,3 (83,24 euro, invalīdam kopš bērnības – 138,74 euro); ja apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, ir vienāds ar valsts sociālās nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots koeficients 1,5 (96,05 euro, invalīdam kopš bērnības – 160,08 euro); ja apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, ir vienāds ar valsts sociālās nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots koeficients 1,7 (108,85 euro, invalīdam kopš bērnības – 181,42 euro). Vecuma pensiju saņem ~456 700 iedzīvotāju, invaliditātes pensiju saņem ~74 400 iedzīvotāju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu 64 eiro mēnesī saņem ~21 000 iedzīvotāju.
Vidējā alga valstī 2017.gadā bija 900 eiro mēnesī, bet šogad iespējams sasniegs 997 eiro mēnesī. 4124 iedzīvotāji saņem vairāk nekā 6000 eiro mēnesī. Minimālā alga ir 430 eiro mēnesī (uz rokas 346,16 eiro), bet dzīvokļa īrei nepieciešami 350 eiro mēnesī. Pat, ja uz paīra alga ir 500 eiro mēnesī, tad uz rokas tie ir 391,71 eiro. Un tādu minimālās algas un mazāku ienākumu saņēmēju ir aptuveni 251 200 strādājošo.
Šiem cilvēkiem kā glābšanas riņķis tiek pasviesti ātrie kredīti, kuri iznīcību tikai paātrina, nododot šos izmisumā iedzītos cilvēkus zvērināto tiesu izpildītāju gādīgajās rokās (parādu verdzībā).
Nevar noliegt, ka daudzi Latvijā turīgi kļuva, tieši pateicoties tiesībsargājošo iestāžu bezdarbībai, bet ļoti liela tautas daļa tika iedzīta nabadzībā tikai tādēļ, lai daži kļūtu ļoti turīgi.
Kopš 2014.gada janvāra netiek aprēķināts iztikas minimums valstī, bet ir noteikts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts 64 eiro apmērā, acīmredzot ziepēm, striķim un ķeblītim.
Latvijā cilvēki nesūdzas par saviem smagajiem dzīves apstākļiem, jo sūdzēšanās draud ar apkārtējo apsmieklu un palīdzības prasīšana bieži vien beidzas ar bērnu izņemšanu no ģimenes. Tas, ka Latvijā nav skaļu protesta akciju, nav deputātu nopelns, jo Latvijā iedzīvotāji savu protestu pret notiekošo nepauž skaļos protesta mītiņos, bet protestē aizbraucot no valsts, kurā jūtas nevajadzīgi un atstumti. Tie, kas nespēj aizbraukt, bieži vien izdara pašnāvību.
Ja cilvēki skaļi neprotestē, tad tas nenozīmē, ka valstī viss ir kārtībā un var milzīgus līdzekļus tērēt svētku svinēšanai.
Kā redzams no Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem, tad Latvijas Republikas 12. Saeima pieņēma valsti ar 1 990 100 iedzīvotājiem un nodos nākamajai Saeimai ar apmēram 1 920 000 iedzīvotāju. 9. Saeima pamanījās zaudēt aptuveni 164 100 iedzīvotājus. Bet tas, ka Latvijā mirstība krietni pārsniedz dzimstību un iedzīvotāju skaits ir krietni sarucis, netraucē deputātiem sevi slavēt un prasīt algas pielikumu.
Protams, ka dažos mēnešos nevar izlabot visas 27 gados pieļautās kļūdas, bet ir iespēja vismaz nedaudz pacensties novērst to kaitējumu, kas ir nodarīts iedzīvotājiem.
Kā viens no risinājumiem alternatīvai naudas tērēšanai tika piedāvāts svinībām paredzētos līdzekļus novirzīt ar vēzi slimo ārstēšanai, bet atsaucību Saeimā un Ministru kabinetā šāds priekšlikums nav guvis.
Velti cerēt, ka deputāti šajos mēnešos gribēs un varēs aprēķināt reālo iztikas minimumu un pielīdzinās šim iztikas minimumam minimālo algu un pensiju, kā arī noteikt, ka ienākumi iztikas minimuma apmērā nav apliekami ar nodokļiem. Tāpat velti cerēt, ka deputāti beidzot apturēs ātro kredītu iznīcinošo darbību Latvijā. Tomēr ir kāda lieta, ko deputātiem vajadzētu izdarīt līdz simtgades svinībām un tā neprasīs nekādus ieguldījumus no valsts kases- atbrīvot cilvēkus ar maziem ienākumiem no parādsaistībām, jo no ienākumiem, kas mazāki par minimālo algu, tāpat neko nedrīkst piedzīt. Tā būtu krietni vērtīgāka dāvana šiem cilvēkiem, kā daudzie koncerti un salūti.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
