Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar interesi izlasīju Pietiek publicēto rakstu “Atklāta vēstule LR Saeimas deputātiem: par tiesnešu neatkarību – „de iure” un „de facto”, jo tā sasaucas ar manu vidusmēra tiesas pakalpojumu izmantotāja pieredzi.

Diskusijas par tiesnešiem un tiesām bieži vien nonāk ‘augstos plauktos’ par tiesu varas neatkarību, sistēmas reformām, likuma varas stiprināšanu un tamlīdzīgām lietām. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka šiem vārdiem ir arī ikdienišķa jēga un ka valsts pilsoņi (un nepilsoņi) no tiesas būtībā saņem pakalpojumu – gluži tāpat kā no jebkura cita pakalpojumu sniedzēja un par tā kvalitāti ir tiesīgi spriest no pakalpojuma patērētāja viedokļa.

Tiesneši ir (tikai) juristi ar labākām vai sliktākām prāta spējām, kvalifikāciju, kompetenci un vājībām. Nevajadzētu iedomāties, ka tiesneša mantija un ķēde tos padara par patiesības monopolistiem un to lēmumi un spriedumi ir patiesības un taisnības kritērijs – jo vairāk tāpēc, ka Latvijas civilās tiesvedības mērķis nav noskaidrot patiesību (atšķirībā, piemēram, no Vācijas). Iespējams, problēmas ir sistēmā kopumā, bet, kā uzsvērts Artūra Snipa rakstā, daudz kas sākas ar „mūžīgajiem” tiesu priekšsēdētājiem, ar praksi, ko tie iedibina savās tiesās.

To apliecina arī mana nelielā saskare ar Bauskas rajona tiesas priekšsēdētāju Ivetu Andžāni, kura ir šajā amatā no 1998. gada. Kopš tā laika viņa ir pabijusi arī Tiesnešu ētikas komisijas sastāvā un Tiesnešu biedrības prezidenta amatā. Varētu domāt, ka ilggadējā pieredze un sabiedriskā aktivitāte rod atbilstošu izpausmi Bauskas rajona tiesas darba ētiskumā, organizācijā un pieņemto spriedumu kvalitātē. Tā vis neizskatās.

Kā rajona tiesa pārvēršas par tās priekšsēdētājas un tiesnešu tiesu

Mums bija diezgan vienkārša lieta, kur nekustamā īpašuma pārdevējs, kādas zviedru bankas meitas uzņēmums, pirms darījuma noslēgšanas nebija izpaudis pilnu informāciju par prasītājas iegādātā īpašuma trūkumiem. Lieta pēc pārdales no Rīgas nonāca Bauskas rajona tiesā un pēc diviem gadiem, kad lieta pēc būtības praktiski bija izskatīta un atlika vien tiesas sēdē noklausīties vienu trešo pusi, tika nomainīts tiesnesis. Kā vēlāk kļuva skaidrs, šis tiesnesis jau pēdējās tiesas sēdes laikā labi zināja gan par savu kvalifikācijas eksāmenu, gan par pāriešanu citā darbā un tāpēc bija jo īpaši ‘ieciklējies’ uz šīs trešās puses aiz matiem pievilkto pieaicināšanu, lai nedod dies, kaut kas nesaiet grīstē ar viņa paša karjeras plāniem.

Par šī tiesneša nākotnes plāniem, protams, nevarēja nezināt Bauskas tiesas priekšsēdētaja, kura atbild par lietu un citu pienākumu sadali starp tiesnešiem un organizē tiesas darbu. Bet tiesa ir neatkarīga, un acīmredzami tās priekšsēdētāja var organizēt savas tiesas darbu tā, kā izdevīgāk tiesai. Un šoreiz bija izdevīgi neuzdot tiesnesim pabeigt lietu. Kādas tam bija sekas? Tiesas priekšsēdētāja nodeva lietu citam tiesnesim, un tā bija jāsāk skatīt praktiski no nulles. Tas nozīmēja, ka iepriekš lietā pieaicinātās trešās puses (kopskaitā gandrīz 20) bija jāaicina uz tiesu vēlreiz un viņu un liecinieku iepriekš sniegtās liecības un braukāšana uz Bausku bija pa tukšo.

Šajā sakarā vērts pakritizēt kultivēto uzskatu, ka katastrofālo neuzticību tiesu varai un tiesu noslogotību varot labot kaut kādi Deus ex machina pasākumi radikālu reformu veidā. Reizēm pietiktu ar pavisam mazu mazumiņu. Piemēram, tāpēc vien, ka tiesnesis nomainīts, nevajag bez pamatotas vajadzības tērēt laiku un atkārtoti aicināt uz tiesas sēdi trešās puses vai lieciniekus, kuri vienā tiesas sēdē savu viedokli jau ir pauduši, nekas jauns viņiem nav sakāms un viņu pateiktais ir ierakstīts daudzus tūkstošus vērtajās tiesu audioiekārtās un videoiekārtās.

Tāpat jau sen par vispārēju normu tiesu darbā vajadzētu kļūt lietas dalībnieku operatīvai informēšanai, ja kāda no pusēm iesniedz tiesā jaunus pierādījumus vai paskaidrojumus. Dažas tiesas to dara (un tam pat ir atsevišķs pants), bet Bauskas rajona tiesa nedara. Tā uzstāj, ka lietas dalībniekiem pašiem jāinteresējas, un, ja tie nav noķēruši īsto brīdi, tad paši vainīgi. Tad gan nevajadzētu sūkstīties par personāla noslogotību, jo matemātika šeit pavisam vienkārša: viens paziņojums lietas dalībniekiem atsver neskaitāmus dalībnieku informācijas pieprasījumus, kā arī nepieļauj neattaisnotu dalībnieku neierašanos uz tiesas sēdēm. Bet kāpēc lai krāmētos ar tādiem sīkumiem par pakalpojuma uzlabošanu, ja var tā, kā ierasts. Tādēļ atpakaļ pie lietas.

Lietas dalībnieki gaida nākamo tiesas sēdi ar jauno tiesnesi, lai visu sāktu no gala. Gaidīt nākas ilgi un neproduktīvi. Paiet 8 mēneši. Pa šo laiku atbildētājs atbrīvojas no visiem īpašumiem strīdus objektā un sāk zust prasības pamats, bet jaunā tiesnese bez jebkāda lietas dalībniekiem paziņota procesuāla lēmuma tiek noņemta no lietas izskatīšanas, un lietas izskatīšanu uzņemas pati Bauskas rajona priekšsēdētāja. Un šeit sākas interesantākais.

Kā Bauskas rajona tiesā darbojas tieneša ētika

Iedomājieties, pēc trim gadiem jūs beidzot (atkal) nonākat pie lietas izskatīšanas, bet tiesas sēdē tiesnese jums sāk klāstīt savus uzskatus par to, ko pusēm vajadzētu darīt un kā vajadzētu notikt tiesas sēdei: „Man šajā sakarā ļoti patīk vācu kolēģu stāstītais dažādās mācībās un lekcijās, kas mums ir bijušas par to, kā tas notiek Vācijā, kad tienesis piesauc pie sava galda abas puses. Pasaka vienai pusei: „Jūs varat maksimums dabūt to”, un otrai pusei pasaka: „Nu, jūs padomājiet, ka tas jums tomēr būtu jādod. Un tagad ejiet mājas un vienojieties. Un ja jūs nevienosieties, tas jums tas maksās tik un tik.” Jo tur tā tiesvedība, acīmredzot, ir tik ļoti dārga un katrs tas nākamais tiesvedības posms ir tik ļoti, nu, sarežģīts un dārgs. Bet tur pusēm tiesnesis drīkst atļauties pateikt vairāk. Nu, es jums nevaru atļauties pateikt to, ko es šobrīd domāju [..]” (Izraksts no sēdes audioieraksta).

Aiz audioieraksta nez kāpēc ir palicis pārējais teksts, kur bijusī Tiesnešu ētikas komisijas locekle Iveta Andžāne tiesas sekretārei liek apturēt audio ierakstu (tā laikam dara arī Vācijā?) un pavisam tieši pasaka, ko domā – tiesāšanas izdevumi, jo īpaši valsts nodeva, Latvijā esot par mazu, un, ja tā būtu lielāka, tad pusēm pārietu vēlme tiesāties. Tam var piekrist un var arī nepiekrist, bet mēs nenācām uz tiesu klausīties Ivetas Andžānes viedokli un aizspriedumus par Latvijas Republikas tiesu varu un sistēmu, kuru viņa pati pārstāv. Mēs samaksājām pilnu ar likumu noteikto valsts nodevu, un par to pretī velējāmies saņemt kvalitatīvu pakalpojumu – taisnu tiesu saprātīgā termiņā.

Sākotnējā pārsteigumā par šīm Ivetas Andžānes atklāsmēm pārējam tiesneses teiktajam pat nepievēršam uzmanību: „Jo iedomājieties to situāciju, es nesaskaitīju, cik tur ir trešās personas, bet padsmit tur kādas ir, ja, un, kad viņas visas šeit ieradīsies, es pat nezinu, vai mums ir tik liela tiesu zāle, mums vajadzēs tā kā Ķīpsalā halli noīrēt, kultūras namu mūsu pilsētā, tautas namu, tā kā padomājiet varbūt tiešām par to iespēju izlīgt. Vel jo vairāk tāpēc, ka nākamā tiesas sēde būs tikai nākošgad.[..]” (Izraksts no sēdes audioieraksta). Šie patiesi nepārliecinošie un triviālie izlīgšanas argumenti iegūst pavisam citu nozīmi nākamo notikumu gaismā, jo pārvēršas par ļoti nopietniem argumentiem.

Kā Bauskas rajona tiesā tiek organizēts tiesas darbs, kam ir liegts un kas un kā var sniegt paskaidrojumus Bauskas rajona tiesā

Vēl pēc 9 mēnešiem ierodoties uz tiesas sēdi, atklājas, ka Ivetas Andžānes vadītā Bauskas rajona tiesa nav izsūtījusi pavēstes ne trešajām personām, ne lieciniekiem. Attiecīgi viņi uz tiesas sēdi nav ieradušies, un tiesas sēdi nākas atlikt vēl uz 8 mēnešiem. Ironiski varētu teikt, ka Bauskas rajona tiesa ir veiksmīgi atrisinājusi telpu jautājumu – tautas namu īrēt nevajag. Nopietni runājot, nevienam nav noslēpums, ka pierunāt cilvēkus ierasties tiesā, prasa daudz pūļu, bet pēc šādas tiesas nolaidības un neizdarības, tas praktiski vairs nav iespējams. Trešās puses vairs netic ne tiesas (ne)uzaicinājumu nopietnībai, ne mūsu mudinājumiem. Nākamajā tiesas sēdē 2017. gada nogalē ierodas tikai viena pieaicinātā trešā puse – tā, kuras dēļ pirms gandrīz trim gadiem tiesa nepabeidza lietu skatīt, un liecinieks.

Arī šoreiz Iveta Andžāne pamanās nodemonstrēt savu tiesneša ētikas izpratni, vienā brīdi neuzkrītoši paaicinot liecinieku maliņā ar šķietami nevainīgu frāzi: „Gribēju ar jums pakonsultēties vienā citā lietā...”, bet vienīgajai trešajai pusei tic uz vārda, neprasot nekādus taustāmus pierādījumus, kurus iepriekš esam lūguši izprasīt. Taisot spriedumu, liecinieka un otrās puses ekspertu oficiāli sniegtās liecības tiek apgrieztas ar kājām gaisā, bet spriedumā ir visi apelāciju sūdzībās minētie trūkumi – pierādījumi nav izvērtēti vai vērtēti selektīvi atrauti no konteksta, tiesas secinājumi ir savstarpēji pretrunīgi un vairāk balstīti uz tiesneses uzskatiem nekā uz likuma normām un pierādījumiem.

Vārdu sakot, pilna buķete, kuru manis pārstāvētā persona apzīmē ar vienu frāzi travesty of justice – ņirgāšanās par taisnas tiesas spriešanu. Spriedums, protams, tiek pārsūdzēts. Pētot lietā iesniegtos materiālus, cita starpā atklājas, ka pretējo pusi Bauskas rajona tiesā ir pārstāvējis advokāts bez atbilstoša pilnvarojuma. Grūti noticēt, jo lai nu ko, bet tādu primitīvu faktu nu gan tiesai vajadzēja pārbaudīt pirms pušu uzklausīšanas un sprieduma taisīšanas. Vēl grūtāk noticēt, ka tiesnesei simpātiskajā Vācijas praksē šāds tiesas faux de pas paliktu bez sekām.

Kā tas viss izskatās no vienkārša pakalpojumu izmantotāja skatpunkta? Izskatās, ka Bauskas rajona tiesa darbojas noslēgtā sistēmā, kur sniedz pakalpojumus pati sev, nevis lietas dalībniekiem. Tiesnese tiesā var klāstīt savus personiskos uzskatus, bet paskaidrojumus sniegt un tiesas debatēs uzstāties var kaut vai garāmgājējs no ielas, ja tam laimējas saņemt uzaicinājumu. Tiesa pierādījumus var atlasīt pēc sirds patikas, spriedums var būt tukšs un bezjēdzīgs, jo var tikt balstīts uz pļāpām un tiesneses taisnības izjūtu, nevis faktiem un pierādījumiem. Ar tiesas palīdzību 4 gadu laikā var uzražot lielu un varenu čiku, tam neproduktīvi iztērējot gan iesaistīto pušu laiku un naudu, gan valsts resursus. Mūžīgās tiesas priekšsēdētājas vadībā tiesas neatkarībai ir lielas izredzes pāraugt nolaidībā un visatļautībā.

Vai to visu var glābt likuma grozījumi par tiesas priekšsēdētāju pilnvaru laika ierobežojumu, grūti spriest, jo gadu gados ielaistas slimības ar vienu vēzienu izārstēt nevar.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sliktā ziņa – mēs dzīvojam policejiskā valstī

FotoLīdz šim es nezināju, ka Ministru kabineta noteikumi katram izolatora viesim paredz higiēnas paketi, kas sevī ietver zobu birsti iepakojumā, nelielu zobu pastas tūbiņu un 4 metrus - jā, 4 metrus - tualetes papīra. Komentējot tualetes papīra kaudzi, sargs laipni teica, ka esot piemetis kādu pusmetru klāt. Labā ziņa, cilvēcība Latvijā nav zudusi. Sliktā ziņa, mēs dzīvojam policejiskā valstī.
Lasīt visu...

12

Pārsteigums un šoks

FotoŠajā nedēļā Latviju pāršalca ziņa par mūsu savienības bijušā bīskapa Pētera Sproģa pēkšņo un negaidīto iesaistīšanos politikā un vēl vairāk par piesliešanos partijai, kuras ideoloģijas pārstāvji ir nodarījuši daudz posta un sāpju latviešu tautai. Iet kopā ar tiem, kuru okupācijā dzīvojām pusgadsimtu, – tas mums daudziem bija ļoti negaidīti, pārsteidzoši un varētu teikt pat šokējoši un radīja lielu neizpratni un saviļņojumu gan sabiedrībā, gan arī mūsu draudzēs. Cilvēki gaida Latvijas Baptistu draudžu savienības (LBDS) vērtējumu un reakciju uz notikušo.
Lasīt visu...

21

Ideoloģijas diktatūra un tās sargi

FotoPret ideoloģiju var droši izturēties kā pret diktatūru. No tā nav jābaidās. Tas nebūs pārspīlējums. Ideoloģijas vara vienmēr ir diktatūra. Ideoloģijas vara tāpat kā jebkura diktatoriskā vara tiecas valdīt neierobežoti un nepieļaut nekādas atkāpes no diktāta formā izvirzītajām prasībām. Ideoloģija savas prasības vienmēr diktē – kategoriski uzspiež. Ideoloģija vienmēr rīkojas kā valdonīgs diktators, bez ierunām pakļaujot savai gribai.
Lasīt visu...

21

Atbilde, no kā nobijās „Delfi”

FotoNosūtām jums divus rakstus – portāla Delfi publikāciju un saistībā ar to sagatavoto atbildi, ko „objektīvais” informācijas resurss tomēr neuzskatīja par iespējamu publicēt.
Lasīt visu...

21

Artuss Kaimiņš man un sabiedrībai meloja jau no paša sākuma

FotoŠodien publiski rezultējās process, kas tikai aizsākts jau 2017. gadā - KNAB beidzot ir apstiprinājis, ka informācijai, kuru es un vēl vairāki cilvēki paudām 2016. gadā, aizejot no KPV LV, ir arī tiesiski pierādāms pamats.
Lasīt visu...

21

Kā un kāpēc "Lattelecom" zaudē klientus

Foto"Nekur jūs neliksieties!" un "Nevis jūs esat vajadzīgi mums, bet mēs - jums!" - pēc šādiem pamatuzstādījumiem joprojām strādā daļēji Latvijas valstij piederošā SIA Lattelecom. Nosūtu jums savu saraksti, kas uzskatāmi parāda iemeslus, kuru dēļ Lattelecom - tas pats, kura vadītājs Juris Gulbis (attēlā) saņem astronomisku algu par savām "titāniskajām pūlēm", - ar katru gadu zaudē aizvien lielāku klientu skaitu, tos pārņemot privātuzņēmumiem, kuri katru klientu uzskata par savu lielāko vērtību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Valstsbaznīcas mirāža

Lai cik garšīgi ne man vienam būtu noskatīties, kā mūžam tik pašpārliecinātie "nacionālkonservatīvie" oļiņieši paši bāž savu galvu ilūziju cilpā un paši braši lec...

Foto

Visu notiekošo var nosaukt - cinisms neaprakstāms

Pēdējās divās nedēļās vēroju notiekošo mūsu valstī. Un ir pienācis brīdis, kad sirds pilna. Lai gan varētu rakstīt ar...

Foto

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

Apkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:...

Foto

Ticība varai

1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas...

Foto

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

Atkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā...

Foto

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam...

Foto

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

Viļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi...

Foto

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

Sabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas...

Foto

Kāpēc es nekandidēšu 13. Saeimas vēlēšanās

No kura saraksta es startēšu Saeimas vēlēšanās? Pēdējā pusgada laikā to aizvien intensīvāk man jautā žurnālisti. Mana atbilde ir –...

Foto

KPV LV metamorfoze no Kaimiņa par Gobzemu

Kopš Alda Gobzema kļūšanas par KPV LV premjera amata kandidātu partija ir ar jaunu sparu metusies priekšvēlēšanu cīņā un...

Foto

Pret malkas ciršanu kapos Dievs un Daba neiebilst?

It kā nopietni cilvēki reizēm kļūst pārsteidzoši romantiski. Varbūt pat sīrupaini. "Atzīšos, būšana dabā ir manas dzīves nepieciešamība....

Foto

Izglītības reforma jāpilnveido

Ažiotāža ap Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto izglītības reformu ir pārspīlēta. Mēģinājumi notiekošo uzdot par labo un ļauno spēku cīņu ir kaitīgi reformas...

Foto

Kāds Pabriks pārlaidās no ligzdas uz ligzdu

Katru reizi, kad no ekrāna kāds/kāda LTV Panorāmā traģiski aizžņaugtā balsī vēsta “saskaņā ar tādu-un-tādu aptauju Saeimā iekļūtu/neiekļūtu tie-un-tie”, atcerieties: tās...

Foto

Par kontrolējošo iestāžu rīcību ēnu ekonomikas apkarošanā būvniecības nozarē

Latvijas Republikas Saeimā tiek virzīts likumprojekts “Grozījums Darba likumā”, kas paredz papildināt Darba likuma 68.pantu ar trešo...

Foto

Atbildības difūzija un sociālais slinkums

Sabiedrības garīgi attīstītajā daļā aktuāls ir jautājums „Kāpēc tauta tik ilgi samierinās ar cilvēciski pazemojošo dzīvi un tautas acīmredzamo bojāeju?”. Škiet,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas sabiedriskajam medijam

Šonedēļ kāda politiķa ceturtās partijas nomaiņas pasākumā Latvijas Televīzija translēja iepriekš saskaņotu tiešraidi no kādas partijas biroja. Šajā sakarā man kā...

Foto

Kas ir Kremļa guļošais aģents Slava Dombrovskis?

Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijas politisko cirku pāršalca kāda negaidīta ziņa. Par prokremliskās partijas „Saskaņa” iespējamo premjera kandidātu tika izvirzīts liberāļu cienītais...

Foto

Kā padarīt politiķa arodu grūtāku un atbildīgāku?

Pēc tikai četriem mēnešiem notiks Saeimas vēlēšanas - notikums, kuru gaida ikviens. Pilsoniski aktīvā sabiedrības daļa - cerībā kaut...

Foto

Mēs dzīvojam „Mēness aptieku” monopola zvaigznājā. Kas to pieļāva?

Es zinu, ka tad, kad gaišā dienas laikā nošauj cilvēku un valsts mokās ar naudas trūkumu daudzās...

Foto

Mēs ne par ko neatbildam, vainīgs noteikti ir kāds cits

Atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 1001 „Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un...

Foto

„Vienotību” pametu tāpēc, ka mana, pieredzējuša politiķa misija ir palīdzēt jauniem cilvēkiem politikā

“Nu jau pāris gadus visos iespējamos formātos un forumos esmu runājis par plašu...

Foto

Vai Putina solītās „ausis” beidzot iegūs varu Latvijā?

Vladimirs Putins 2005.gadā publiski solīja, ka Latvija Abreni nekad neatgūs. Vienīgais, ko Latvija dabūšot, būs miruša ēzeļa ausis....

Foto

Labklājības ministrija nepilda solījumus un neatbalsta audžuģimenes

Aizvadītajā nedēļā Saeimā izskatīja PPA ''Latvijas Reģionu Apvienība'' (LRA) pieprasījumu labklājības ministram Jānim Reiram nekavējoties sniegt skaidrojumu par to,...

Foto

Kaitniecība, nolaidība Rīgas ielu būvē?

Man liekas, ka Rīgā darbojas kaut kāda sazvērestība. Paskatieties, kas notika ar tramvaja sliežu remontu VEF-Jugla. Aizliegti, izmainīti visi - kā...

Foto

Akadēmiskais kapitālisms un izglītības sadisms

Jautājums: vai tādā humānā sfērā kā izglītība ir iespējams sadisms – nenormāla tieksme uz cietsirdību un tīksmināšanās par citu ciešanām? Atbilde:...

Foto

Par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā

Kā vecāki vēlamies izteikt atbalstu Valsts izglītības satura centra īstenotā ESF projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” jeb Skola2030...

Foto

Ierobežos iespējas uzzināt par valsts pārvaldes amatu konkursiem

Gatavojot grozījumus Valsts civildienesta likumā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešajam lasījumam iekļāva un atbalstīja priekšlikumu vairs...