Iesaki rakstu: 
No apcietinājuma kārtējo reizi atbrīvots Raitis Kononovs (pazīstams ar iesauku Koņ), kuru pērnā gada nogalē aizturēja aizdomās par liela mēroga cigarešu kontrabandu. Pusgada laikā Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldē kriminālprocess nav būtiski pavirzījies uz priekšu, nemaz nerunājot par to, ka lieta būtu nodota prokuratūrai apsūdzības uzrādīšanai, lai gan aizturēšana, kā Pietiek tapis zināms no aculieciniekiem, notikusi kino trilleru cienīgā stilā.
Pērn Valsts ieņēmumu dienests (VID) publiski paziņoja, ka, sadarbojoties ar vairākām tiesībsargājošajām iestādēm, izdevies aizturēt vairākus plaši pazīstamus noziedzīga grupējuma pārstāvjus, kā arī vienu paša VID darbinieku, kuri tiek turēti aizdomās par 6,5 miljonu cigarešu kontrabandu. Preses paziņojumā bija minēta arī persona, kura raksturota kā „vairākkārt tiesātais organizēta noziedzīga grupējuma vadītājs R.K.”, un, lai gan VID to neapstiprināja, bija faktiski droši zināms, ka tas ir Raitis Kononovs, kurš savulaik tika tiesāts par Ludzas rajona nodaļas priekšnieka Vjačeslava Liscova slepkavības ieroča iegādāšanos un realizēšanu.
Lai gan tiesa toreiz Kononovs piesprieda septiņu gadu cietumsodu, viņš lūdza pirmstermiņa atbrīvošanu un uz brīvām kājām nonāca jau trīs gadus pēc sprieduma stāšanās spēkā, bet dažus mēnešus pēc atbrīvošanas tika aizturēts par vērienīgu spirta kontrabandu, kuru viņš bija organizējis no cietuma.
Aculiecinieki Pietiek informēja, ka pagājušā gada 9. decembrī Kononova aizturēšana notikusi asa sižeta filmas cienīgā stilā. Viņa privātmājā viesību laikā ielauzušies bruņoti baltos aizsargtērpos (aizturēšana notika ziemā, sniegotā laikā) Drošības policijas un vienības Omega darbinieki, pirms tam cauršaujot logu. Visiem esot likts salikt rokas aiz muguras, un tās saslēgtas ar rokudzelžiem līdzīgām ierīcēm. Tad esot veikta kratīšana, kuras laikā kontrabandas preces neesot atrastas. Notikušajā klāt esot bijuši gan Kononova, gan viņa viesu bērni.
Pēc vērienīgās „izrādes” nākamās darbības sekojušas ļoti gausi, līdz maijā tiesa apmierināja Kononova lūgumu atbrīvot no apcietinājuma gan veselības stāvokļa dēļ, gan arī tādēļ, ka procesa virzītājs – Muitas kriminālpārvalde – pusgada laikā nav cēlusi apsūdzību un lieta arī nebija nodota prokuratūrai, lai gan kriminālprocess tika sākts jau pērnā gada 24.oktobrī, kad Grebņevas muitas kontroles punktā tika atklāta 6,5 miljonus liela kontrabandas cigarešu krava.
Tiesa, jau 6.jūnijā Kononovs atkal tika apcietināts par drošības līdzekļa nosacījumu neievērošanu, jo viņam bija liegts šķērsot valsts robežu, bet muitnieki viņu bija fiksējuši robežas tuvumā. Savukārt nu Rīgas apgabaltiesa atzinusi, ka otrreizējai aizturēšanai nav bijis pamata, jo Kononovs robežu nav šķērsojis, bet gan kā pierobežas iedzīvotājs bijis tās tuvumā.
Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 190.panta 2.daļas par liela apmēra kontrabandu, bet pēc tam pārkvalificēts pēc 190.panta 4.daļas, kas par kontrabandu, ja to izdarījusi organizēta grupa, kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
