Kozlovskis nespēj paskaidrot, kā var rīkoties pret LR suverenitāti „Satversmē paredzētā veidā”
PIETIEK18.05.2016.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kurš bēdīgi slaveno Krimināllikuma „Āboltiņas grozījumu” apspriešanas laikā tos izdomāja (vai izpildīja starpnieka funkciju) papildināt ar norādi, ka rīkoties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību vai suverenitāti nedrīkst tikai „Satversmē neparedzētā veidā”, kā izrādās, nespēj paskaidrot – kādi tad ir tie „Satversmē paredzētie veidi”, kuros Latvijas iedzīvotājiem būtu atļauts šo suverenitāti un neatkarību graut.
Kā zināms, specdienestu „bīdītajā” LR Krimināllikuma grozījumu projektā, kas šā gada 3. martā tika pieņemts Saeimā 1. lasījumā, bija šāda norma: „Par darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību vai suverenitāti vai kas vērsta uz teritoriālās vienotības graušanu, valsts varas gāšanu vai valsts iekārtas grozīšanu,– soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.”
Pēc tam, kad mediji un sabiedrība sāka skaļi iebilst pret iecerētajiem grozījumiem, atklātībā parādījās ziņas, ka iekšlietu ministrs Kozlovskis likumprojekta „pilnveidošanas gaitā” ir izvirzījis priekšlikumu šo normu „glābt”, papildinot to ar frāzi „Satversmē neparedzētā veidā”.
Pēc šīs normas pieņemšanas radās likumsakarīgs jautājums – ja reiz aizliegums attiecas tikai uz „Satversmē neparedzētu veidu”, kādas tad ir tās darbības, ko pret Latvijas Republikas neatkarību un suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu tagad būs atļauts veikt „Satversmē paredzētā veidā”.
Taču pēc tam, kad Iekšlietu ministrijā iesniegums ar šo jautājumu tika apspriests vairāk nekā divas nedēļas, ir noskaidrojies, ka pats Kozlovskis to izskaidrot nespēj un ka arī citas ministrijas amatpersonas – kuras it kā bijušas šīs normas ieteicējas – nespēj sniegt tam precīzu, izsmeļošu skaidrojumu.
Tā vietā Pietiek ir saņēmis apjomīgu – četras lappuses garu vēstuli, kuru parakstījusi Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane: nododam šo dokumentu lasītāju vērtējumam ar cerību, ka kāds spēs no tā saprast – kādi tad ir tie Satversmē it kā paredzētie veidi, kādos Latvijas iedzīvotāji arī pēc Krimināllikuma grozījumu stāšanās spēkā it kā varēs gāzt valsts varu un vērsties pret valstisko suverenitāti.
301 Moved Permanently
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
