Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Konkurences padome (KP), izvērtējot SIA Rīgas tirdzniecības osta (RTO) un a/s Žurnāli un Diena apvienošanās ziņojumu, nolēmusi atļaut šo darījumu. Tādējādi ar tā sauktajiem vecajiem oligarhiem – Andri Šķēli, Aināru Šleseru un Aivaru Lembergu - saistītā RTO juridiski var pabeigt darījumu par iepriekš uzņēmējam Viesturam Koziolam oficiāli piederošās Žurnāli un Diena iegādi un kļūt par šīs izdevniecības īpašnieci. Turklāt, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, līdz ar KP lēmumu un tam sekojošo a/s Diena īpašnieces Žurnāli un Diena pāriešanu RTO īpašumā izdevniecību Diena un tajā ietilpstošo laikrakstu Diena vadību aprīlī sagaidot jaunas izmaiņas.

Kā liecina Pietiek rīcībā esošais KP lēmums par RTO un Žurnāli un Diena apvienošanās darījumu, izvērtējot iesniegto informāciju, KP nolēmusi „atļaut SIA RTO un a/s Žurnāli un Diena apvienošanu, SIA RTO iegūstot izšķirošu ietekmi a/s Žurnāli un Diena.” KP lēmumu pieņēmusi 23.martā.

Tieši KP lēmums bija nepieciešams, lai noslēgtu darījumu, par kuru februārī informēja a/s Diena 98,86% īpašnieks, Žurnāli un Diena akcionārs, Šlesera draugs Koziols, paziņojot par Žurnāli un Diena iekļaušanu RTO.

Kā zināms, a/s Diena izdod laikrakstus Diena, Dienas bizness, virkni žurnālu, uzņēmumam pieder arī viena no valstī lielākajām tipogrāfijām un nekustamais īpašums Mūkusalas ielā.

Noprotams, ka līdz ar KP lēmumu izdevniecību sagaida tālākas izmaiņas, kuras tiks veiktas pēc 17.aprīlī paredzētās a/s Diena akcionāru sapulces. Aprīļa vidū plānotajā akcionāru sapulcē tikšot lemts par jaunas valdes iecelšanu un Dienas valdes locekļa amatu, visticamākais, zaudēs bijušais Šķēles preses pārstāvis Romāns Meļņiks. Noprotams, ka pēc jaunas a/s Diena valdes iecelšanas tiks lemts arī par izmaiņām izdevniecībai piederošajos uzņēmumos, tai skaitā laikraksta Diena redakcijas vadībā.

Laikraksta Diena galvenais redaktors, kura amats kļuva vakants pēc 20.marta, kad par aiziešanu no Dienas galvenā redaktora amata paziņoja Ilmārs Znotiņš, pašlaik aktīvi tiekot meklēts. Taču aizvien neesot izslēgts, ka vakantajā Diena galvenā redaktora amatā, ko uz laiku ieņem Dienas mediju vadītājs Guntis Bojārs, varētu tikt apstiprināts ekspolitiķis, bijušais Satversmes aizsardzības biroja darbinieks, Dienas komentāru nodaļas vadītājs Andrejs Panteļējevs.

Tiesa, Pietiek arī zināms, ka RTO aizvien turpina risināt sarunas par Žurnāli un Diena piederošo īpašumu pārdošanu ar atsevišķiem ārvalstu medijiem un citiem investoriem. Pagaidām konkrētas vienošanās vai darījumi gan neesot noslēgti.

 Pietiek jau rakstījis, ka izdevniecības Diena turpmākās darbības pamatā ir vairāki scenāriji. Viens no tiem paredzot Diena izpārdošanu pa daļām, tas ir - atsevišķu izdevniecības struktūru, laikrakstu un žurnālu pārdošanu ārvalstu mediju koncerniem. Starp potenciālajiem Dienas „daļu” pircējiem tiek minēts gan norvēģu mediju gigants Schibsted (pieder portāls TVNet), gan igauņu mediju koncerna Ekspress Group lielākais īpašnieks Hanss Luiks (viņam pieder arī portāls Delfi, un Luiks tiek uzskatīts par vienu bagātākajiem igauņiem).

Otrs variants paredzot, ka izdevniecību Diena „savās rokās” pārņemtu viens no, iespējams, slēptiem RTO pastarpinātiem īpašniekiem Aivars Lembergs, ar kura ietekmi tiek saistīta izdevniecība Mediju nams, kas izdod laikrakstu Neatkarīgā Rīta avīze un vairākus žurnālus. Lembergs gan publiski noliedzis, ka jebkādā veidā ir saistīts ar izdevniecību Diena un medijos atzinis, ka viņam „Diena nepieder ne tieši, ne netieši, ne caur mīlestību, ne caur naidu”.

Trešais variants pieļaujot, ka Diena „vēl kādu laiku” paliek RTO īpašumā, ka tiek mēģināts optimizēt izdevniecības izmaksas un, Dienad izdotie mediji tiek daļēji izmantoti RTO īpašnieku kopīgo interešu īstenošanai.

Darījums, ar kuru RTO pārņēma iepriekš Koziolam piederošo izdevniecības Diena īpašnieci Žurnāli un Diena, tika noslēgts februāra beigās. Ziņas, ka Koziols zaudēs Dienu, izskanēja jau janvārī, tomēr toreiz viņš to noliedza un sauca par baumām.

Izdevniecības Diena publiski redzamās nedienas sākās 2009.gada vasarā, kad zviedru koncerns Bonnier Business Press pārdeva izdevniecību un to pārņēma Aleksandra Tralmaka vadīts uzņēmums Nedela S.A.. Tralmaks toreiz paziņoja, ka par Diena īpašnieci kļuvusi Roulendu (Rowland) ģimene no Lielbritānijas ar 45 gadu investīciju pieredzi. Koziols oficiāli par Dienas 51% akciju īpašnieku kļuva 2010.gada augustā. 2011.gada februārī viņš informēja, ka panācis vienošanos ar Roulandu ģimeni, atbilstoši kurai iegūst 98,84% Diena.

Pietiek arī rakstījis, ka KNAB izmeklē Šlesera iespējami nelikumīgas īpašumtiesības dažādos uzņēmumos, tai skaitā RTO. Šīs izmeklēšanas ietvaros 2010.gadā noklausītu sarunu ieraksti liecinājuši, ka patiesie Dienas īpašnieki pastarpināti, caur slēptām īpašumtiesībām RTO varētu būt Šlesers, Lembergs un Šķēle. Viņi to gan kategoriski ir nolieguši.

Šā gada 8.martā jau tika veiktas izmaiņas Žurnāli un Diena valdē - par tās valdes locekli tika iecelta Margarita Rezņikova, savukārt par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju kļuva Šlesera draugs, kādreizējais Dienas reportieris Jānis Maršāns, bet padomes locekļiem - Lenards Ozoliņš un digitālās TV lietā apsūdzētais, ar Šķēli saistītais Jānis Svārpstons. Žurnāli un Diena valdi tad pameta Meļņiks, Normunds Staņevičs un Uldis Salmiņš.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...