Kravaļa iesniegumu par Vaškeviču Strīķe vīzējusi divas dienas pirms tā oficiālās saņemšanas KNAB
L. Lapsa17.01.2012.
Komentāri (57)
Iesaki rakstu: 
Ar pagājušā gada 7. janvāri datētais Muitas pārvaldes direktora Tāļa Kravaļa iesniegums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei, pēc kura saņemšanas oficiāli tika sākts kukuļošanas kriminālprocess pret bijušo Muitas kriminālpārvaldes priekšnieku Vladimiru Vaškeviču, KNAB kā saņemts oficiāli datēts ar 10. janvāri. Taču, kā redzams no dokumenta pirmās lappuses pilnās versijas, Strīķe to vīzējusi jau divas dienas pirms dokumenta oficiālās saņemšanas KNAB. Pats KNAB apgalvo – jautājums par to, kā tas bijis iespējams un ko tas nozīmē, birojam neesot saprotams.
Ar roku rakstītajā iesniegumā, ko Pietiek publiskoja pirms divām dienām, Kravalis ar ļoti „policejiskiem” izteikumiem bija detalizēti aprakstījis, kā Vaškevičs ilgstoši uz viņu izdarījis spiedienu virknē jautājumu, līdz beidzot 2010. gada 26. decembrī Kravaļa automašīnā atstājis saini, kurā Muitas priekšnieks pēc pārbraukšanas mājās atradis 23 700 eiro un 2400 latu.
Nepilnas divas nedēļas pēc saiņa atrašanas – 7. janvārī (piektdienā) Muitas pārvaldes vadītājs oficiāli vērsās KNAB, „lai sniegtu manā rīcībā esošo informāciju, kas varētu palīdzēt atklāt V. Vaškeviča īstenotos noziedzīgos nodarījumus, kas saistīti ar kontrabandas, izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstīšanu, kā arī kukuļošanu”.
Kravaļa iesniegums KNAB kā saņemts oficiāli reģistrēts trīs dienas pēc datuma, ar kuru tas datēts, - pagājušā gada 10. janvārī (pirmdienā). Taču, kā rāda tā pilnā versija, KNAB vadība un konkrēti Strīķe darbības ar to veikusi jau divas dienas pirms iesnieguma oficiālās saņemšanas.
Uz dokumenta redzama Strīķes rezolūcija, kas datēta jau ar 8. janvāri (sestdienu) un adresēta KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītājai Lienītei Šikorei: „Lūdzu nekavējoties rīkoties saskaņā ar Kriminālprocesa likumu.” Savukārt 9. janvārī (svētdienā) – dienu pirms iesnieguma oficiālās saņemšanas KNAB – Šikore jau devusi uzdevumu izmeklētājam Rimantam Kuzmam: „Rīcībai saskaņā ar Kriminālprocesa likumu.”
Pats KNAB apgalvo, ka vienkārši nesaprotot uzdotos jautājumus saistībā ar šo gadījumu. „Lūdzu precizēt jautājuma būtību,” – šādi KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs atbildēja uz jautājumiem, vai KNAB darbībā gadās, ka birojs veic darbības saskaņā ar personu iesniegumiem, kuri oficiāli KNAB lietvedībā vēl nav iegrāmatoti kā saņemti, un, ja jā, tad cik bieži tas gadās, kādu iemeslu un kādu apsvērumu dēļ.
Tikmēr Valsts kancelejas oficiālais skaidrojums ir: „Iestādei ir jāreģistrē privātpersonas vai juridiskas personas iesniegumu, lai nodrošinātu to uzskaiti un saglabāšanu, izziņu un informāciju par tajos ietverto informāciju. Reģistrācija nepieciešama arī, lai kontrolētu vai uz iedzīvotāja iesniegumu ir sniegta atbilde. Dokumentu reģistrēšanas kārtību nosaka Dokumentu juridiskā spēka likums un Ministru kabineta noteikumi Nr.916 Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība. Saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 4.pantu, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā iekļauj šādus rekvizītus: 1) dokumenta autoru nosaukums; 2) dokumenta datums; 3) paraksts. Šī informācija parādās uz iesniedzēja iesnieguma kopijas kā apliecinājums, ka institūcija iesniegumu ir saņēmusi un reģistrējusi.”
Arī Valsts policija apliecina: „Iestāde saņem dokumentu, iereģistrē un tālāk tas nonāk pēc piekritības izpildītājam. Šo kārtību nosaka Valsts policijas lietvedības noteikumi, kas izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta pirmās daļas 2.punktu. Saskaņā ar noteikumiem nereģistrē ielūgumus, apsveikumus, reklāmas, plakātus, paziņojumus par dažāda veida sēdēm, apspriedēm, sanāksmēm, konferencēm, to programmas vai dienas kārtības, iespiedizdevumus (grāmatas, žurnālus utml.), atsevišķus grāmatvedības dokumentus.”
Kā zināms, pats Kravalis nekādus skaidrojumus nesniedz. Neoficiāli ir tikusi izvirzīta versija, ka jau pirms Kravaļa oficiālā iesnieguma Muitas vadītājs izsekots un viņa „labprātīgais” iesniegums tapis ne gluži labprātīgi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
