Kučinskis blefojis - nespēj neko paskaidrot par „autoshēmu rezultātā nenomaksātajiem 50 miljoniem”

„Auto tirdzniecības shēmās, izmantojot "ss.lv" platformu, nodokļos nav nomaksāti 50 miljoni eiro, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS),” – šādi premjera paziņojumu trešdienas rītā atspoguļoja aģentūra LETA.

Jau drīz pēc šī paziņojuma Kučinska preses sekretārs, kādreizējais žurnālists Andrejs Vaivars pavēstīja, ka „nedaudz pārpratums” un ka patiesībā „50 miljoni gadā netiek nomaksāti auto tirdzniecības shēmās kopumā”. Taču ne uz vienu citu jautājumu saistībā ar Kučinska paziņojumu nespēja atbildēt ne pats tā izteicējs, ne arī viņa preses sekretārs.

Premjeram saistībā ar viņa publisko paziņojumu un tajā minēto iespaidīgo summu tika lūgts precizēt - par kādu laika periodu ir runa un kāpēc Ministru prezidents neminēja šo laika periodu, kā tieši ir veikti aprēķini, kas uzrādījuši tieši šādu summu, kas tos veicis, kad, pēc kādas metodikas, kāda ir trīs biežāk izmantoto shēmu būtība un kā tieši katrā no šīm shēmām ir tikusi izmantota "ss.lv platforma"?

Tāpat Kučinskim tika lūgts atbildei pievienot attiecīgo informācijas apkopojumu, no kura viņš kā Ministru prezidents ir smēlies šo informāciju, bet, ja gadījumā šim apkopojumam ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss, minēt dokumenta nosaukumu, personu, kas noteikusi šo statusu, statusa noteikšanas pamatojumu un šī statusa termiņu.

Līdz ar šiem precizējošajiem jautājumiem tika izteikta cerība, ka, „tā kā Ministru prezidents šo informāciju sniedza personiski un publiski, nebūs ne mazāko problēmu atbildēt uz šiem precizējošajiem jautājumiem”.

Taču ir izrādījies, ka precizēt sniegto informāciju pašreizējam valdības vadītājam ir nevis problemātiski, bet vienkārši neiespējami, - no viņa preses pārstāvja reakcijas izrietēja, ka patiesībā Kučinskim nekādi šādi dati vispār nav bijuši un ka skaitli „50 miljoni” viņš vienkārši padzirdējis no Valsts ieņēmumu dienesta (VID).

„Par to premjeru informēja VID vadību. Līdz ar to dažādas detaļas arī pareizāk būtu prasīt VID,” – tas ir viss, ko uz precizējošajiem jautājumiem Kučinska vārdā ir spējis atbildēt viņa preses sekretārs. Savukārt VID uz gandrīz identiskiem jautājumiem jau divas dienas „gatavo atbildes”.

Tas, ka premjers nav spējīgs sniegt izsmeļošus skaidrojumus, no kurienes un kādā veidā ņemti publiski nosauktie iespaidīgie skaitļi, nav pārsteidzoši: vēl tikai dienu iepriekš VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule, tāpat neminot neko konkrētāku, izteicās pat par izkrāptiem un valsts nesaņemtiem 100 miljoniem eiro auto shēmu rezultātā, bet nu, kā redzams, skaitlis jau divreiz samazinājies.

Tikmēr Neatkarīgā Rīta Avīze ceturtdienas rītā atgādināja: „Vēl 2015. gada pavasarī Valsts ieņēmumu dienests publiskā pasākumā solīja, ka autošeptmaņu labajai dzīvei tūliņ tiks pielikts punkts. Veiksmīgi aizklapējis ciet 775 kaktu autoservisus, VID grasījās izpurināt Rumbulu un visus pārējos autosalonus – attiecīgi slēgt vai piespiest iznākt laukā no pelēkās ekonomikas. Taču sludinājumu portāla ss.lv slēgšanas skandāls ir apliecinājums tam, ka no šā plāna nekas nav izdevies.”

Savukārt VID nevēlējās ne atklāt attiecīgo informācijas apkopojumu, no kura Ministru prezidents varētu būt smēlies šo informāciju, ne arī – gadījumā šim apkopojumam ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss – minēt dokumenta nosaukumu, personu, kas noteikusi šo statusu, statusa noteikšanas pamatojumu un šī statusa termiņu. Tāpat VID arī atteicās atklāt „VID izmantotās zaudējumu aprēķina metodoloģijas”. Toties uz citiem arī Kučinskim uzdotajiem jautājumiem VID atbildes tika sniegtas – publicējam tās pilnībā:

„1) par kādu laika periodu ir runa?

VID provizorisks novērtējums iespējamiem nodokļu zaudējumiem no vieglo automašīnu tirdzniecības portālā ss.lv izvietotajiem sludinājumiem gada laikā ir 49,3 milj. EUR, kas iekļauj sevī zaudējumus PVN, IIN, VSAOI un UIN maksājumiem.

2) kā tieši ir veikti aprēķini, kas uzrādījuši tieši šādu summu? Kas tos veicis, kad, pēc kādas metodikas? Kā tie saskan ar VID pašreizējās ģenerāldirektores iepriekš publiski minētajiem skaitļiem?

Lai aprēķinātu provizoriskos nodokļu zaudējumus, var tikt izmantoti dažādi avoti, piemēram, tiešie dati, kas raksturo uzskaites neatbilstības; trešo pušu informācija par risku; kontrolē atklāto riska gadījumu profilēšana; vispārējā statistika; normatīvā akta analīze; ekspertu viedokļi, netiešie dati par faktiem, kas saistīti ar pētāmo parādību utt.

Veicot zaudējumu novērtējumu konkrētajā gadījumā, tika izmantota statistika par portālā www.ss.lvpublicētajiem sludinājumiem par vieglo automašīnu pārdošanu 2017.gada pirmajos četros mēnešos, atlasot datus par automašīnām, kuru pārdošanas vērtība nav mazāka par 5 tūkst. EUR, iekļaujot tikai unikālu piedāvājumu vērtības.

Nosakot iespējamo zaudējumu summu, VID izmantoja vairākus datu avotus un ekspertu viedokļus:

- Pēc Auto asociācijas ekspertu viedokļa, nelegāli pārdoto lietoto automašīnu īpatsvars Latvijā ir 80%;

- Sludinājumos izvietoto transportlīdzekļu pārdošanas koeficients ir 60% (VID ekspertu viedoklis, kas balstīts uz portālā ilgstoši pieejamo sludinājumu īpatsvaru);

- Veicot nedeklarētā apgrozījuma novērtējuma transformāciju nodokļu zaudējumos, tika veikts pieņēmums, ka nedeklarētajām auto tirdzniecības transakcijām veidotos līdzīgs nodokļu slogs kā legālajam auto tirgum.

Ņemot vērā analīzes un zaudējumu aprēķina metožu dažādību, kā arī zaudējumu novērtēšanas procesa tiešo saikni ar nodokļu pakļaušanas riska vadības procesu, publiski nav pieejama informācija par VID izmantotajām zaudējumu aprēķina metodoloģijām.

3) kāda ir trīs biežāk izmantoto shēmu būtība? kā tieši katrā no šīm shēmām ir tikusi izmantota "ss.lv platforma"?

Kā jau publiskajā telpā ir izskanējis, tirgū ir sastopamas trīs biežāk izmantotās “shēmas”, kuru būtība galvenokārt ir atkarīga no tā, vai tajās kā auto pārdevējs un pircējs ir iesaistītas juridiskas un/vai fiziskas personas.

Viena no biežāk sastopamajām shēmām ir tāda, ka juridiska persona Vācijā pārdod auto fiziskai personai Latvijā. Tā savukārt nereģistrē šo auto Latvijā, bet gan pārdod  tālāk jau citai fiziskai personai, kura to reģistrē CSDD, norādot, ka pati ir iegādājusies Vācijā.

Kā noprotams, šādas shēmas rezultātā attiecīgā persona (kura pārdod auto) nodokļus no gūtā ienākuma nesamaksā.

Otra sastopamā shēma ir šāda. Auto ieved no citas valsts, iegādājoties no juridiskas personas (bez PVN), un tās tiek turētas fiktīva Latvijas uzņēmuma krājumā (bez PVN), taču patiesībā auto tirgo tieši pircējam Latvijā (bez PVN). Pirkuma līgumā tiek norādīts, ka auto iegādājas Latvijas pircējs, pats atvedot auto tieši no, piemēram, kāda Vācijas privātā īpašnieka. Savukārt, iegādes līgumi, kas tiek iesniegti CSDD, ir fiktīvi.

Šī ir viena no izplatītākajām shēmām, kas tiek pielietota tieši dārgāku lietoto auto tirdzniecībā, jo ļauj izvairīties no PVN samaksas, automātiski padarot auto par PVN tiesu lētākus tirgū, salīdzinājumā ar godīgu komersantu piedāvāto.

Trešā shēma tiek īstenota, fiktīvi piemērojot PVN likuma 138.pantu kā komisijas darījumu lietotām precēm no privātpersonas, kaut gan patiesībā preces ir pirktas no juridiskas personas, un tām PVN ir jāpiemēro. Tādā veidā tiek tirgotas automašīnas bez PVN.

Piemēram, komersants ieved automašīnu no Vācijas par 10 000 EUR, pārdod par 12 000 EUR, jāsamaksā PVN 21 %, t.i. - EUR 2172.89. Taču SIA dokumentos norāda, ka pārdod auto, piemērojot īpašu režīmu un tad PVN veido 347,11 EUR, jo tiek aprēķināts no starpības, t.i. (12 000 EUR – 10 000 EUR) : 1,21= 1652,89 EUR,  1652,89 EUR x 21 % = 347,11 EUR. Tādējādi nesamaksātais nodokļu apjoms pie tikai šāda viena darījuma ir 2172.89 EUR.

Šādas shēmas arī pārsvarā izmanto negodprātīgie auto tirgotāji, izvietojot sludinājumus interneta vietnēs, tajā skaitā ss.lv. Tas viņiem dod iespēju zināmā mērā saglabāt savu anonimitāti, jo sludinājumos tiek publicēts tikai tālruņa numurs un attiecībā uz automobiļu sludinājumiem nav redzams arī e-pasts (tiek piedāvāta tikai iespēja tiešsaistē nosūtīt ziņu pārdevējam).

Ņemot vērā, ka pircējs pārsvarā ir fiziskā persona, kuru interesē auto ar iespējami lētāko cenu, nevis tās pārdevējs, tas ļauj pārdevējam palikt anonīmam. Līdzšinējā pieredze arī liecina, ka pircējs neatceras vai nesniedz informāciju par auto pārdevēju, ar kuras palīdzību to varētu identificēt. Savukārt dokumentos, kas tiek iesniegti CSDD, reģistrējot auto, ir norādīta jau pavisam cita informācija. Tādā veidā interneta sludinājumu vietnes tiek izmantotas, lai negodprātīgie pārdevēji slēptu savu identitāti. Un tas nozīmē, ka tikai portāla rīcībā ir ziņas gan par IP adresēm, gan arī par personu, kas sludinājuma izvietošanu ir apmaksājusi, kā arī par citiem šīs personas izvietotajiem sludinājumiem.

Kā jau iepriekš minēts, šādu shēmu rezultātā attiecīgā persona (kura pārdod auto) nodokļus no gūtā ienākuma nesamaksā, kā arī neuzņemas nekādu atbildību par pārdotā auto tehnisko stāvokli, kvalitāti, drošību u.c. būtiskiem aspektiem.” 

Novērtē šo rakstu: