Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad uzņēmuma Baltijas suvenīri vadītāja Santa Naudiņa publikācijā Pietiek norādīja uz Daces Melbārdes (attēlā) vadītās Kultūras ministrijas neizdarībām un īpatnajām darbībām ap Latvijas simtgades simboliku, Pietiek ir saņēmis arī ministrijas skaidrojumu. Publicējam to pilnībā, saglabājot skaidrojuma oriģinālrakstību:

Latvijas Valsts simtgades svinībām izstrādāta piederības zīme, un tā ir Latvijas valsts simtgades svinību atpazīstamības simbols.

Piederības zīmes izmantošanā ir nodalāmi nekomerciāli un komerciāli mērķi. Vēršoties Latvijas valsts simtgades birojā, piederības zīmes izmantošana nekomerciāliem mērķiem un ar valsts simtgades mērķiem saistītām norisēm, zīmes izmantošana netiek atteikta. Šobrīd piederības zīme jau tiek plaši izmantota Latvijas valsts simtgades svinību ietvaros notiekošo norišu un pasākumu komunikācijā un ir pieejama valsts un pašvaldību iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, kā arī sociālajiem partneriem.

Savukārt attiecībā uz piederības zīmes izmantošanu komerciāliem mērķiem, piederības zīmes aizsardzības jautājumi tiek risināti to reģistrējot kā preču zīmi, lai visiem uzņēmējiem, kas to vēlas izmantot preču vai pakalpojumu tirdzniecībā tiktu nodrošināti vienādi nosacījumi. Preču zīmes reģistrēšana un šīs zīmes lietošanas koordinēšana ir vispārpieņemta prakse, kas izmantota kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada norisē 2014.gadā, tā Latvijas prezidentūrā Eiropas Savienības Padomē. Tas ļauj aizsargāt gan piederības zīmi, gan veidot vienādus tās izmantošanas nosacījumus. Līdz preču zīmes reģistrēšanas procesa pabeigšanai, jau šobrīd piederības zīme tiek aizsargāta saskaņā ar Autortiesību likuma nosacījumiem.

Pēc preču zīmes reģistrācijas pabeigšanas piederības zīmes kā preču zīmes lietošana komerciāliem mērķiem būs atļauta daļēji vai pilnībā Latvijā ražotiem produktiem, produktiem, kas var tikt uzstatīti par unikāliem Latvijai, stāsta par Latvijas vēsturi, sasniegumiem, cilvēkiem un norisēm. Uzņēmumiem, kas plāno lietot simtgades piederības zīmi, uzmanības centrā jāliek produkta vai preces saturs, kā arī sasaiste ar simtgades svinību mērķiem. Plānots, ka par licenzēšanu iegūtie līdzekļi tiks pilnībā novirzīti simtgades pasākumu finansējumam. Savukārt līdz preču zīmes reģistrācijas procesa pabeigšanai, uzņēmēji, kas to vēlas izmantot komerciāliem mērķiem, tiek aicināti iesniegt iesniegumu Latvijas valsts simtgades birojā, norādot plānotās preces vai pakalpojumus un skices, kas saistītas ar zīmes izmantošanu, lai varētu pārliecināties par korektu simtgades zīmes lietojumu atbilstoši vizuālās identitātes vadlīnijām.

Latvijas valsts simtgades birojs norāda, ka uzņēmēji ir aicināti savā darbībā integrēt valsts simtgades svinību tēmu, gatavoties svinībām ar īpašiem simtgadei veltītām norisēm un ir gandarīts, ka ir jūtama uzņēmēju interese iesaistīties simtgades svinību norisēs, gan stāstot sava uzņēmuma attīstības stāstu, gan palīdzot realizēties simtgades svinību ietvarā aizsāktām iecerēm. Piemērs uzņēmēju aktīvai iesaistei simtgades svinību norisēs bija 4.maijā iedibinātā tradīcija svinēt Latvijas PAR dienu jeb Baltā galdauta svētkus, kad uzņēmumi organizēja svētkus savos kolektīvos, piedāvāja produktus un pakalpojumus Baltā galdauta svētkiem, tostarp baltus galdautus un cienastus galda klāšanai.

Latvijas valsts simtgades birojs aicina uzņēmējus saklausīt Latvijas simtgades stāstu, izmantot to savā komunikācijā un uzņēmējdarbībā un norāda, ka Latvijas valsts simtgade ir iespēja uzņēmumiem valsts simtgades prožektora gaismā izcelt savu nišu, piederību Latvijai un līdzdalību svētkos. Latvijas valsts simtgades biroja durvis plaši atvērtas sadarbībai ar dažādu nozaru uzņēmējiem visos ar svētku norisi saistītajos jautājumos.

Latvijas valsts simtgades svētki nav konkrēts pasākums ar logotipu, tas ir plašs mēroga notikums. Simtgades zīme pati par sevi nepievieno vērtību produktiem vai notikumiem, vērtība ir cilvēkos un viņu darbos – zīme palīdz tos apvienot zem viena karoga.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

21

Ticība varai

Foto1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas ietekmēja arī Baltijas valstis. 14. jūnijā ASV prezidents parakstīja Baltijas brīvības dienas proklamāciju, kurā nosodīja Padomju Savienības nelegālo un varmācīgo Baltijas valstu okupāciju. Tas nozīmēja atteikšanos no 1975. gada Helsinku vienošanās starp PSRS un ASV, kad viena puse piekrita ievērot cilvēktiesības, bet otra – atzīt Eiropas robežu neaizskaramību.
Lasīt visu...

21

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

FotoAtkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā lietotiem jēdzieniem. Daudzu indivīdu veselības stāvoklis ir ļoti kritisks.
Lasīt visu...

6

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

Foto14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam komunistiskā genocīda upurus.
Lasīt visu...

21

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

FotoViļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi un tos vadošie afēristi. Tās tagadējā vadītāja ir ilgstoša politiskā neveiksminiece un nodokļu nemaksātāja.
Lasīt visu...

21

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

FotoSabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas pēc teritoriālas ekspansijas. Patiesībā tā nav. Bieži lielā mērā tā nav. Protams, eksistē valsts veidolā noformētas politekonomiskās sistēmas, kurām ekspansija ir ne tikai dzīvesveids, bet izdzīvošanas līdzeklis.
Lasīt visu...