Kuri uzņēmumi pērn Latvijā nopirkuši visdārgākos auto: 15 auto ar cenu virs 150 000 eiro
PIETIEK26.07.2015.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Kuri uzņēmumi pērn Latvijā savām vai savu saimnieku vajadzībām ir iegādājusies visdārgākos auto, - arī šāda informācija atlasāma no apjomīgā Latvijas uzņēmumu iecienītāko luksus auto TOP 45 saraksta, kas publicēts biznesa žurnāla Kapitāls jaunākajā numurā. Kā izrādās, Latvijas uzņēmējiem bijis nepieciešams nevis par saviem personiskajiem, bet tieši uzņēmumu līdzekļiem iegādāties 15 dažādus auto modeļus, kuru cena pārsniedz 150 tūkstošus eiro.
1. FERRARI F12
Cena no EUR 294 000
Eksperti to novērtējuši kā visu laiku ātrāko un jaudīgāko Ferrari, turklāt tā trokšņu līmenis ir gana pieklājīgs, lai ar to dotos arī tālākā ceļā. Lai arī viens no dārgākajiem šī ražotāja piedāvājumiem, tomēr SIA DK Transports izvēlējusies pirkt tieši šo.
2. ROLLS-ROYCE WRAITH
Cena no EUR 250 000
Pasaules visjaudīgāko un visdinamiskāko Rolls-Royce auto modeli šīs markas vēsturē – Wraith kupeju ir iegādājusies Rietumu banka, kas jau tradicionāli pazīstama kā ļoti dārgu automašīnu pircēja.
3. BENTLEY CONTINENTAL GT SPEED
Cena no EUR 213 100
Šo automašīnu pērn iegādājusies SIA Luxury & Sports Cars SE un SIA TVA.
4. PORSCHE 911 TURBO
Cena no EUR 198 500
Sporta auto par diezgan iespaidīgo iegādes summu gana pievilcīgs šķitis SIA Apvienotais Baltijas fonds, kas to nopirkusi par saviem līdzekļiem, kā arī IK A.Jaunsleines Juridiskais birojs, kas to pircis līzingā.
5. BENTLEY CONTINENTAL GTC
Cena no EUR 189 400
Šo automašīnu pērn iegādājusies SIA IDC Clinical Trial.
6. BENTLEY CONTINENTAL GT V8
Cena no EUR 186 900
Šo automašīnu pērn iegādājusies SIA Aller Logistics un SIA Dit.lv.
7. BENTLEY CONTINENTAL GT
Cena no EUR 186 900
Jaudīgo pilnpiedziņas auto ar modernizēto dizainu un konstrukciju pērn SIA Instyles nopirkuši veselas divas, bet SIA Pilna servisa līzings – vienu.
8. LAMBORGHINI GALLARDO
Cena no EUR 180 000
Visvairāk pārdoto Lamborghini modeli pērn Latvijā savā īpašumā ieguva SIA Instyles.
9. ASTON MARTIN DB9
Cena no EUR 170 100
Šo automašīnu pērn iegādājusies SIA Instyles.
10. BENTLEY FLYING SPUR V8
Cena no EUR 160 200
Šo automašīnu pērn iegādājusies SIA Luxury & Sports Cars SE un SIA Global Asset Management.
11. BENTLEY FLYING SPUR W12
Cena no EUR 160 200
Izsmalcinātais un ļoti plaši aprīkotais prestižs luksusa limuzīns kļūst arvien pieprasītāks, neskatoties uz visai iespaidīgo cenu. Neizmantojot līzinga pakalpojumus, to nopirkušas SIA BSCT, SIA Aller Logistics un SIA Tolmets, bet līzingā – AS Grindeks.
12. MERCEDES BENZ S63 AMG 4MATIC
Cena no EUR 157 400
Viens no dārgākajiem, ja ne pats dārgākais S klases limuzīns, kuru pērn kompānijas pirkušas tikai par saviem līdzekļiem, bez līzinga pakalpojumu izmatošanas. Savā īpašumā to ieguvusi AS Rietumu Banka, kā arī trīs SIA - Alpha Osta, Atlas Pluss un Inter Latvija.
13. BENTLEY CONTINENTAL GT V8 S
Cena no EUR 155 000
Ar ātro un jaudīgo, 635 zirgspēku auto ar astoņu pakāpju pārnesumkārbu pērn savu autoparku papildinājusi SIA Exclusive Car Rent.
14. MERCEDES BENZ S63 AMG
Cena no EUR 154 100
Šo automašīnu pērn iegādājusies SIA Marpgroup.
15. AUDI A8 L – 8
Cena no EUR 153 400
Jaunām tehnoloģijām pārblīvētais, izsmalcinātais un kvalitatīvais luksusa auto pērn iegādes cienīgs šķitis kompānijām Ventūra, Baltijas dizaina viesnīcas, Autobag, Diana Sveces, kas to pirkušas par saviem līdzekļiem, kā arī uzņēmumiem Basic-2m, Omahas projekti, Kālija parks un LDz ritošā sastāva serviss, kuras pirkušas līzingā.
Cenas - (minētās summas nav uzskatāmas par nemainīgām un galīgām) – Whatcar?, uzņēmumu dati u.c.
CSDD dati apkopoti par Latvijā juridisko personu 2014.gadā pirmoreiz reģistrētajām 2012.-2014.gada izlaiduma automašīnām.
Tuvākajā laikā Pietiek informēs par atsevišķiem uzņēmumiem (un to īpašniekiem), kuru luksuspirkumi ir īpaši asā kontrastā ar pašu uzņēmumu saimnieciskās darbības rādītājiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
