Iesaki rakstu: 
Saeimas deputātes Silvas Bendrātes „marionetes līgums” ar Aivaru Lembergu daudziem mūsu un arī citu portālu lasītājiem ir radījis ļoti cilvēcisku jautājumu – kurš gan šo „kompromatu” ir mums piegādājis?
„Šo tēmu vajadzētu izvērst un izskatīt ne vien par notikumu, bet arī – kurš to kaulu ir izvilcis gaismā, Par labu Latviju, Saskaņas centrs vai kāds cits?” jautāja viens no anonīmajiem komentētājiem.
Šis ir tas gadījums, kad uz šādiem jautājumiem iespējams dot pilnīgi skaidru, turklāt ikvienam lasītājam pārbaudāmu atbildi.
Paņemiet no sava grāmatplaukta, grāmatnīcas vitrīnas vai bibliotēkas plaukta nu jau pirms pāris mēnešiem iznākušo rokasgrāmatu Kā nozagt miljardu, atšķiriet to 278.-279. lappusē – un jūs ieraudzīsiet, ka šis tiešām interesantais jaunatklājums jau pāris mēnešus teorētiski bijis pieejams visai Latvijas sabiedrībai. Tikai – neviens šo trasta līgumu šajā laikā nebija pamanījis.
Kā tas paspruka garām pašiem grāmatas sastādītājiem? Ļoti vienkārši. Grāmatā nodrukātajā līgumā Silva Bendrāte figurē ar savu iepriekšējo uzvārdu – Ērmane, kas tomēr ir salīdzinoši mazzināms. Tā nu dokuments grāmatas sastādītājiem šķita pietiekami interesants, lai to ievietotu grāmatā, taču nekas tik īpašs, lai tam pievērstu īpašu uzmanību.
Savukārt tagad, lēnā garā ejot cauri grāmatas saturam, mums ienāca prātā, ka vajadzētu Lursoft datu bāzē apskatīties – kas gan ir šī nezināmā Silva Ērmane un kas vēl viņai pieder. Tad arī izrādījās, ka Silva Ērmane plašāk ir pazīstama kā Silva Bendrāte – un tautas priekšstāves nepatikšanu un melu maisam gals bija vaļā.
Portāls Pietiek turpina rūpīgi caurskatīt rokasgrāmatu Kā nozagt miljardu, un par mūsu jaunatklājumiem portāla lasītāji noteikti uzzinās.
Savukārt, ja pats Lembergs nekādi neatceras šādu paša parakstītu trasta līgumu, portāls Pietiek var ieteikt viņam pārskatīt pie viņa kratīšanā izņemto dokumentu sarakstus, - tur varētu atrasties ieraksts arī par Bendrātes „marionetes līgumu”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
