Iesaki rakstu: 
Ivans bija mūsu, Latvijas bērniņš, kurš aizgāja apkārtējo vienaldzības dēļ. Vienaldzības pret vienatnē ceļojošiem, klīstošiem mazuļiem. Tikmēr, kamēr visi, kas vien ir spējīgi uz tuvākā mīlestību, sekoja līdzi piecgadīgā meklējumiem vai pat deva savu tiešu ieguldījumu, par bērnu izglītību, labklājību un drošību daudzas atbildīgās valsts augstākās amatpersonas publiskajā telpā uzskatāmi demonstrēja atklātu neieinteresētību.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis, kam būtu jārūpējas arī par sabiedriskā transporta vadītāju atbilstošu rīcību, par sabiedriskā transporta pieturvietu aprīkošanu ar novērošanas kamerām un iespējām vismaz galapunktos veikt zvanu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru, par sabiedriskā transporta pieejamību visa vecuma un rocības cilvēkiem, bija pamanāms vien KNAB un "oligarhu sarunu" jautājuma skaidrošanā.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš, kas ir arī satiksmes jautājumu parlamentārais uzraugs, publiskajā telpā bija ievērojams vien jautājumā par piecūkotajām vietām.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, kam būtu jārūpējas arī par to, lai iespējami drīz bērnus sāktu izglītot, mācot dzīvei nepieciešamās iemaņas, lai gan publiski cilāja "izglītības reformas" jautājumu, tomēr nekas publiskajā prezentācijā nebija tieši saistīts ar to, ka šis ir gadījums, kas uzskatāmi rāda, ka brīdī, kad bērni sāk rīkoties patstāvīgi, viņiem ir nepieciešama izglītošana, un tas ir bērna interesēs, lai valsts līdztekus ģimenei kopš dzimšanas nodrošinātu vecumam atbilstošu izglītību.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele, aizmirstot par savu tiešo parlamentāro pienākumu, izvēlējās sarīkot kārtējo publisko ažiotāžu, lai stāstītu par ieceri meklēt "nišu".
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards bija pamanāms vien ar kārtējo Microsoft dominēšanas nostiprināšanu. Vai gan būtu jāinteresējas par to, kāpēc pašvaldības nevar nodrošināt to, lai viņu teritorijā, kur taču katrs būtu jāzina kā "raibs suns", ne tikai mazi, bet arī lieli nepazustu un nepaliktu bez palīdzības!
Savukārt parlamentārais uzraugs, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs, spriežot pēc sociālajiem tīkliem, deva priekšroku sakaru dibināšanai Vācijā ar Viktoru Valaini, nevis vismaz jautājumu uzdošanai atbildīgajām valsts un pašvaldības iestādēm.
Būtu gribējies, lai Saeimas priekšsēdētāja, Valsts prezidents, Ministru prezidents uzstātos ar sirsnīgu runu, tomēr viņu vietā nācās uzstāties Liepājas Kriminālpolicijas priekšniekam, pamācot tik pašsaprotamo - būt cilvēcīgiem.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
