Lai „piesegtu” Koļegovas lietas izmeklēšanas imitāciju, VID ģenerāldirektore Cīrule gatava pat uz primitīviem meliem

Tas, ka Koļegovas lieta ir viena no tām, ko vismaz Māra Kučinska premjerēšanas laikā neviena „tiesībsargāšanas” iestāde nevēlēsies godprātīgi izmeklēt, bija skaidrs pagājušajā rudenī.

Tad, konstatējot, ka Valsts vides dienesta ģenerāldirektore, nu jau bijusī VID ģenerāldirektora amata kandidāte Koļegova „valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā”, VID viņas lietas materiālus nodeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

No VID oficiālā skaidrojuma toreiz izrietēja, ka Koļegovas rīcībā saskatītas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Taču KNAB paziņoja, ka lietu tālāk nosūtījis Ģenerālprokuratūrai piekritības noteikšanai, bet tā - atpakaļ uz VID, tikai tagad jau Finanšu policijas pārvaldei.

Beigu beigās Finanšu policijas pārvaldes Pirmās izmeklēšanas daļas izmeklētājs Jānis Akmentiņš, pie kura bija „aizfutbolēts” Lato Lapsas iesniegums par acīmredzamajām dīvainībām Koļegovas amatpersonas deklarācijā, oficiālā atbildē (publicējam arī pašu dokumentu) pagājušā gada 12. septembrī Lato Lapsu informēja:

„Informējam Jūs, ka uz doto brīdi VĪD Finanšu policijas pārvaldē saistībā ar Jūsu iesniegumā minēto, par I.Koļegovas iespējams izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 219.panta otrajā daļā, tiek uzsākta resoriskā pārbaude, kā rezultātā tiks pieņemts lēmums Kriminālprocesa likuma 369. - 373.pantā noteiktā kārtībā, par kuru informēsim atsevišķi.”

Taču vairāk nekā pusgada laikā nekāda „informēšana atsevišķi” tā arī nenotika, un, atkārtoti painteresējoties, kā veicas ar pārbaudi un izmeklēšanu, VID ģenerāldirektore Lato Lapsam jau oficiāli paziņoja – viņam esot tikai izlicies, ka pēc viņa iesnieguma tiktu veikta kaut kāda pārbaude.

„Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Finanšu policijas pārvaldē 2017.gada 12.maijā tika saņemts Jūsu iesniegums, kurā pieprasāt sniegt informāciju par Valsts vides dienesta vadītājas Ingas Koļegovas iespējami prettiesisku rīcību, kā arī mūsu atvainošanos un paskaidrojumus, kāpēc informācija par konkrēto gadījumu netika Jums sniegta savlaicīgi.

Informējam, ka konkrētajā gadījumā Jūs neesiet persona, uz kuras sniegto ziņu pamata tika uzsākta resoriskā pārbaude par noziedzīgo nodarījumu, līdz ar to mums nav tiesības Jums sniegt informāciju par procesa virzību un tā ietvaros pieņemtajiem lēmumiem,” – šāda ir Cīrules jau šāgada maija versija (dokumentu tāpat publicējam).

Pietiek pagaidām nav ziņu, vai pie šādiem meliem VID ģenerāldirektore ir ķērusies tāpēc, lai zem politiskā spiediena mēģinātu noklusēt patiesību par Koļegovas lietas izmeklēšanas imitāciju un gaidāmo pakluso izbeigšanu, vai arī meles lomā viņu nostādījušas Finanšu policijas vadības intrigas.

Kā jau zināms, Koļegovas lieta tika sākta pirms gada, kad atklājās, ka Koļegova, kuru finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola bīdīja uz VID ģenerāldirektores posteni, savās amatpersonas deklarācijās daudzkārt norādījusi patiesībai neatbilstošu informāciju, turklāt jau desmit gadus bijusi tikai formāla līdzīpašniece SIA Pallogs ar miljonu dividendēm, kuras īstais noteicējs un arī labuma guvējs bija viņas brālis.

Valsts ieņēmumu dienests nekādu oficiālu informāciju par darbībām, kas pēdējo desmit mēnešu laikā ir veiktas saistībā ar Koļegovas amatpersonas deklarācijās minētajiem nepatiesajiem datiem, joprojām nesniedz. Taču to, ka nekāds lēmums nav pieņemts un Koļegova nekādu sodu gandrīz gada laikā tā arī nav saņēmusi, apliecina Valsts vides dienests.

„Skaidroju, ka Inga Koļegova nekādus pārkāpumus savās darbībās nav pieļāvusi un nekādas fiktīvas dividendes nav saņēmusi. Kopš pagājušā gada septembra nav uzņēmuma kapitāldaļu īpašniece. VID atbilstoši savai kompetencei veic visas darbības lietā būtisko faktu noskaidrošanai. Nekāds lēmums vēl nav pieņemts,” – šādu lakonisku skaidrojumu Pietiek Koļegovas vārdā sniedz Valsts vides dienesta preses pārstāve.

 „Piekrītu, ka atsevišķos deklarācijas publicējamas daļas punktos esmu pieļāvusī neprecizitātes, kuras novērsīšu, konsultējoties ar VID. Paldies, ka uz tām norādījāt!” –tā pērn Pietiek atzina pati Koļegova. Taču īstenībā runa bija nevis par „neprecizitātēm”, bet par to, ka iespējamā VID vadītāja, kuru par labāko kandidāti bija atzinusi finanšu ministre Reizniece-Ozola, bija savās amatpersonas deklarācijās daudzkārt norādījusi nepatiesas un maldinošas ziņas.

„Diemžēl daļa no informācijas elektroniskajā deklarēšanas sistēmā tobrīd bija jāievada manuāli, līdz ar to ir iespējamas šādas pārrakstīšanās kļūdas,” – šādi Koļegova skaidroja gan to, kāpēc 164 470 latu dividendes minētas kā 164 470 litu dividendes, gan to, kādēļ deklarācijā uzrādīts neeksistējoša uzņēmuma nosaukums, gan to, kādu iemeslu dēļ minētas viņai nemaz nepiederoša uzņēmuma it kā maksātas dividendes.

Arī deklarācijās regulāri minētais apgalvojums par dividendēs saņemtās naudas izlietojumu esot „kļūdaini saglabājies, ielasot informāciju no iepriekšējā gada deklarācijas”.

Visas „kļūdas” toreizējās VID ģenerāldirektora amata kandidātes deklarācijās ar pārrakstīšanos vien gan nebija iespējams izskaidrot, - piemēram, deklarācijā par 2013. gadu Koļegova vienkārši nebija publiski uzrādījusi, kāda darījuma rezultātā „izgaisušas” viņas saņemtās 240 000 latu dividendes no SIA Pallogs.

Tikai, sākoties skandālam, Koļegova atklāja, ka arī šo summu – tāpat kā gandrīz visas citos gados saņemtās iespaidīgās dividendes – viņa pēc nodokļu nomaksas vienkārši atdāvinājusi brālim, no kura 2005. gadā pārņēma līdz tam viņam piederējušo pusi Palloga kapitāldaļu.

Taču VID ģenerāldirektora amata kandidātes atbildes līdz ar to vēl vairāk lika domāt par viņu kā tikai formālu uzņēmuma kapitāldaļu turētāju, kura tās pārņēmusi nezināmu apsvērumu dēļ, jo viņas brālis Māris Zudāns ne tikai turpināja būt SIA Pallogs valdes priekšsēdētājs, bet arī bija viennozīmīgs labuma guvējs no šī uzņēmuma: faktiski visu naudu, ko Koļegova oficiāli saņēmusi no SIA Pallogs, viņa atdāvinājusi brālim un viņa ģimenei vai aizdevusi brāļa uzņēmējdarbībai.

Visiem šiem faktiem nākot dienas gaismā, Koļegova kapitāldaļas tiešām nodeva atpakaļ brālim, taču amatu viņai, pateicoties politiskajai protekcijai, izdevās saglabāt – tiesa, pat Reizniece-Ozola saprata, ka turpināt virzīt Koļegovu VID ģenerāldirektora postenim būs neiespējami.

Novērtē šo rakstu: