Iesaki rakstu: 
Latviešu valodā ir jēdziens "laiku zīmes". Parasti ar to saprot pēdējo laiku zīmi, kad ies bojā viss materiālais, notiks otrā Kristus atnākšana. Un ir laika zīmes. Tās sevišķi zināmas Emīlijai no Sedas. Tās vēsta par karstām vasarām, aukstām ziemām, neparastiem pavasariem, vēliem rudeņiem un ziedu karnevālu veļu laikā.
Novērots, ka pirmās un otrās savijas, saaužas un saadās likteņa zīmēs: tā Pirmā pasaules kara sākums tiek saistīts ar īpaši karstu vasaru, kas sekoja neparasti sausam pavasarim. Otrā pasaules kara epicentros - Somijā, Krievijā novērotas neparasti aukstas ziemas. Un šogad esam liecinieki neparasti siltai ziemai un kāviem debesīs, līdz ar to pats prasās jautājums - vai sekos dramatiski notikumi sociālajā un saimniecības jomā?
Cilvēki tramīgi skatās: lūk, tie putni, kas katru gadu steigušies atpakaļ - uzņemt minerālvielas no kūstošā sniega un vīt jaunu ligzdu, neierodas. Zivju bari peld kaut kā citādāk. Augi sajauc ziedēšanas kārtību pavasarī. Par šīm zīmēm gribas teikt - tam taču nav nekādas loģikas! Bet loģika ir, tikai tā nav redzama. Šo loģiku atpazīst īpaši prāti - lai atceramies Finka pareģojumus Itālijas karalim un Benjamiņu madāmai, Hanusena pareģojumu Hitleram, ka viņš zaudēs karu, kas pašam gaišreģim maksāja dzīvību.
Lieli notikumi sākas ar klusu uzstājīgu priekšvēstnešu pavadošo sīkšanu, kas brīžam apklust - varbūt nekas tur nebija? - bet tad atkal šī uzmācīgā skaņa top dzirdama, tā vairs neapklust, tā pieaug spēkā, līdz ar drausmīgiem dārdiem nāk redzams tas, kas būs - jaunā laikmeta sākums, vecā bojāeja.
Mīklaini notikumi savijas, un īpašu lomu spēlē simboli - dzīvnieki. Poseidona dēla Eifēma palaistais balodis izlidoja cauri Simplegādam, tikai dažas astes spalvas zaudējot. Tā arī argonautu kuģis izpeldēja cauri visu sadragājošajiem kustīgajiem klinšu vārtiem, zaudējot tikai nelielu šķēpeli no kuģa pakaļgala. Vai arī mums viss būs labi, būs jauki un priecīgi, varēsim laimē diet?
Un ugunsgrēks Rīgas cirkā, pitona bojāeja liek uzdot jautājumu - kas nāks? Kas sekos? Kas tā par zīmi? Cirka zirdziņa simbolika ir īpaši bagāta ar noslēpumiem. Vai tā ir zīme, ka Latvija ies bojā? Vai iznīcība skars lielāku apgabalu? Vai Grieķija rīt bankrotēs un Eirozona sabruks? Vai Reģu ugunsgrēks bija Latvijas, kādu to pazinām labajos laikos, bojāejas vēstnesis.
Šodien redzam tikai drupas, apvilktas ar zaļajiem tīkliem, ļaunais zaļais zirneklis iesūc visu un pārvērš fermentēta masā. Dahomejā pielūdz lielo Pitonu, kas radījis pasauli. Ak, jautājumu tik daudz, bet tie nepalīdz. Bet Vudū jau esam mēs visi, mēs iesim bojā līdz ar Zemi. Kādēļ tik smeldzīgas šīs vergu dziesmas, no tām nevar paslēpties. To sīkā smalkā skaņa nonāk sirdī pa vistaisnāko ceļu un neiet prom. Vai pareģe Zavīra un prātnieks Zozomabe palīdzēs, vijoties ātrās Afrikāņu dejās? Vai mums būs jādodas tumsā un aukstumā?
Piektdien Eiropā bija Saules aptumsums. Tie vienmēr saistīti ar grandiozam katastrofām, šausmīgiem notikumiem. Valstu bojāejām, batālijām, apvērsumiem, bankrotiem. Vai arī šoreiz? Kad atlicis maz laika, viss redzams citādā gaismā. Nāves ēnā krāsas kļūst spilgtākas, katra mirkļa garša piesātinātāka, līdz nāk nenovēršamais.
Un patiesi, Eirozona ir laicīgs veidojums, tā neatturami virzās pretī savam liktenīgajam aisbergam. Vairs tikai viens pagrieziens. Eiro vērtība kritusies, kopš par to spriedām pagājušo reizi, par 12%.
Ja Grieķija atstās Eirozonu, mirklī kritums var būt līdz 0,7 dolāriem par vienu eiro. Mirklī simtiem pasaules banku var bankrotēt. Kas iedos tirgū kāpostiņu un rutkiņu, ja naudiņas nebūs? Vai Sprīdītim būs jādodas pasaulē, jo viņa zeme izpārdota? Ak, kaut ātrāk nāktu jauna civilizācija un šī zustu, šī netaisnības pasaule, kurai jānogrimst purvā, ko pati radījusi!
Ja Grieķija atstāj Eirozonu, tad ar to nekas nebeidzas. Gluži otrādi, tikai sākas. Tātad Eiropas Savienībā būs valsts, kurā nekādi likumi nedarbojas. Līdz ar to neviena Grieķijas banka nevar bankrotēt, jo, lai cik eksteritoriāla būtu Eiropas Savienības likumdošana, tā nevar aizvietot nacionālo tiesu. Bet ja tiesa izmesta mēslaine, tad tā nekādus lēmumus pieņemt nevar.
Ak, nopriecājās Miera Osta. Mums tur pavisam maz naudiņas ugunī. Nu, nu, noteica Zavīra. Skati, Latvijai tas maksās 322 miljonus eiro (http://www.faz.net/aktuell/finanzen/das-wuerde-der-grexit-kosten-13489479.html). Pusi no Latvijas veselības aprūpes budžeta. Būs jāgriež, vai, kā būs jāgriež - jo Zelta teļi centrālā bankā gaida upurus. No katra sērdieņa 160 EUR, tātad vienam ziemas mēnesim apkures vairs nebūs, nosals zīdaiņi un vecie cilvēki, kas redzējuši labākus Ulmaņa laikus - bet, ak vai, labie laiki jāaizmirst. Ak jā, pavasaris. Bet būs aukstas dienas. Junkera plāns Latvijā nedarbojas, Dragi bondu pirkšanas programma Latvijā nedarbojas. Zelta teļš grib izlaist caur zarnām skolnieces un skolnieciņus. Tas ir jaunais elitārais seksa veids.
Francija un Itālija slepeni plānojot tai dienā, kad Eirozona bruks, realizēt savas stratēģijas. Mēs nezinām neko. Bet ir jau maisi, kas zina. Bet naudu nevar ēst. Kad viss būs nopostīts, nauda nepabaros. Ooo, kalnu vēji - tie taisnu tiesu spriedīs. Bet mēs tur vairs nebūsim.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
