„Latvijas autoceļu uzturētājs” ceļu uzturēšanas naudu tērēs mediju pirkšanai „sabiedrības izpratnes veicināšanai”
PIETIEK11.04.2017.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Vladimira Kononova (attēlā) vadītā valsts akciju sabiedrība Latvijas autoceļu uzturētājs gatavojas tērēt līdz pat 50 tūkstošiem eiro no ceļu uzturēšanai paredzētā finansējuma, lai par šo naudu pirktu medijus un ar to palīdzību „veicinātu sabiedrības izpratni par valsts autoceļu uzturēšanas specifiku”.
„Informatīvi izglītojošas kampaņas īstenošana drošas pārvietošanās veicināšanai pa autoceļiem un sabiedrības izpratnes veicināšanai par valsts autoceļu uzturēšanas specifiku” – iepirkums ar šādu nosaukumu ir apstiprināts šīs valsts kapitālsabiedrības iepirkumu komisijas 10. aprīļa sēdē un jau ir izsludināts.
Iepirkuma nolikums rāda, ka „izpratnes veicināšanu” Latvijas autoceļu uzturētājs plāno sasniegt, pērkot publikācijas presē un interneta portālos, turklāt apmaksāto publikāciju veidošanai izmantojot šo mediju žurnālistus.
Pirmā iepirkuma lote paredz „īpašas rubrikas veidošanu 1 vai 2 lpp apjomā (atkarībā no nepieciešamības)” kādā laikrakstā laikā no 2017. gada aprīļa līdz 2017. gada jūnijam (ieskaitot) un „materiālu atspoguļojumu portālos, nodrošinot iespējami lielāku sasniegto auditoriju, t.sk. arī reģionos”.
Paredzēts, ka attiecīgā medija redakcijai par Latvijas autoceļu uzturētāja naudu „jāsagatavo publikācijas kopumā 9 lappušu apmērā laikrakstā un ne mazāk par 9 publikācijām portālos”.
Ir īpaši norādīts, ka valsts kapitālsabiedrības nauda ir jāatstrādā tieši konkrēto mediju žurnālistiem: „Rubrikas veidošanu pilnībā nodrošina laikraksta redakcija, izveidojot īpašu maketu, gatavojot publikācijas, veidot intervijas, sagatavojot fotogrāfijas, veicot maketēšanu (izstrādājot infografikas, ja nepieciešams), nodrošinot korektūru, kā arī nozīmējot atbildīgo projekta vadītāju”.
No iepirkuma nolikuma arī izriet, ka Latvijas autoceļu uzturētājs noteikti vēlas pirkt tieši kādu no lielākajiem Latvijas medijiem. „Laikraksta tirāža: vismaz 30 000. Kopējā lasītāju auditorija: vismaz 115 000. Web auditorija: vismaz 275 000. Piedāvājumā nepieciešams iesniegt auditorijas datus apliecinošus dokumentus,” teikts nolikumā.
Savukārt otrajā lotē uzdevumi ir līdzīgi, bet šeit pretendentiem uz valsts kapitālsabiedrības naudu kritēriji nav tik augsti: „Laikraksta tirāža: vismaz 20 000. Kopējā lasītāju auditorija: vismaz 70 000. Web auditorija: vismaz 200 000. Piedāvājumā nepieciešams iesniegt auditorijas datus apliecinošus dokumentus.”
Jāpiebilst, ka Kononovs pērn atalgojumā Latvijas autoceļu uzturētājā saņēmis vairāk nekā 103,6 tūkstošus eiro.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
